Iesniegums Levitam, Kariņam, Mūrniecei, Rinkēvičam un Trampam
Kristīne Lemberga12.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā vispār zināms, pret manu vīru - redzamu, ilggadēju Latvijas politiķi, kurš savu aktīvo politisko darbību uzsācis ar balsojumu par Latvijas Republikas neatkarību 1990. gadā, ir vērstas ASV Finanšu ministrijas sankcijas, kā rezultātā gan manam vīram Aivaram Lembergam, gan man ir bloķēti vienīgie personīgie bankas konti.
Par to uzzināju 11. decembrī, kad mans darba devējs informēja, ka nevar man pārskaitīt manu nopelnīto atalgojumu. Sazinoties ar banku, kas apkalpo manus kontus, tiku informēta, ka mans konts ir bloķēts un ka ne man var ieskaitīt naudu, ne arī es varu norēķināties par bērnudārzu, par pusdienām skolā, tāpat laikā, kad Latvijā izsludināta gripas epidēmija, nevaru samaksāt ārstam un iegādāties medikamentus un norēķināties par fizkultūras nodarbībām. Nevaru pat iegādāties pārtiku, tai skaitā pat maizi un ūdeni!
Man nepieciešams norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem - ūdeni, siltumu, gāzi, atkritumu izvešanu un elektrību, taču arī to es nevaru izdarīt. Ari citas sadzīvei nepieciešamās lietas ne saviem diviem nepilngadīgajiem bērniem - Mārtiņam (13 gadi) un Artūram (3 gadi) -, ne sev šobrīd nevaru iegādāties.
Manos bankas kontos tiek ieskaitīts atalgojums un uzturlīdzekļi maniem nepilngadīgajiem bērniem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu sniegt man skaidrojumu, kas tā par demokrātiju un tiesiskumu, kur cīņā par politisko ietekmi tiek tieši aizskartas manu nepilngadīgo bērnu un manas, sievietes - mātes, vajadzības un intereses, īpaši ņemot vērā, ka bērni ir manā aprūpē.
Lūdzu Jūs izsniegt man juridisko pamatojumu, kas nosaka, ka pret mani un maniem bērniem ir izvirzītas sankcijas, liedzot tiesības dzīvot, kas turklāt notiek bez tiesas lēmuma ar vienu mērķi - lai vērstos pret Latvijas Republikas tagadējās Saeimas mazākumu.
Cerot uz tiesisku un cilvēcisku attieksmi un operatīvu rīcību.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
