Iesniegums KNAB: lūgums pārbaudīt jaunā politiķa Krišjāņa Feldmana „aizmāršību”, nedeklarējot savas saimnieciskās saistības
Pietiek lasītājs13.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iepazīstoties ar valsts amatpersonas Krišjāņa Feldmana kā Rīgas domes deputāta iesniegto amatpersonas deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) publiskajā datubāzē, tiek secināts, ka Krišjānis Feldmans nav ievērojis Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumus Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”, turpmāk minēto apstākļu dēļ.
Pēc veiksmīgas startēšanas Rīgas pašvaldību vēlēšanās Krišjānis Feldmans, stājoties amatā – Rīgas domes deputāts – 2017.gada 30.jūnijā iesniedza VID valsts amatpersonu deklarāciju “Deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā”, kura tika publicēta tā paša gada 4.jūlijā.
Minētajā deklarācijā, konkrēti tās 2.punktā tiek norādīti amati, kurus Rīgas domes deputāts ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, tajā skaitā tiek norādīta arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības amatpersona pilda.
Iepazīstoties ar deklarāciju, secināms, ka Krišjānis Feldmans ir fiziskas personas komercdarbības konsultants, valdes priekšsēdētājs vairākos uzņēmumos un valdes loceklis politiskajā partijā – Jaunā konservatīvā partija.
Kārtējā gada deklarācijā – par 2017.gadu, kas tika iesniegta 2018.gada 7.martā, ir redzams, ka deklarācija ir papildināta ar amatiem - Rīgas domes stāvvietu lietošanas atļauju izsniegšanas komitejas loceklis un Rīgas domes personu dzīvesvietas reģistrācijas komitejas loceklis.
Abās minētajās deklarācijās neuzrādās nedz informācija par uzņēmuma līgumiem, nedz pārpilnvarojumiem, kuri izdoti Krišjānim Feldmanim.
Tomēr saskaņā ar likvidētās AS “Daugavpils dzirnavnieks” ierakstiem maksātnespējas datu bāzē un lietai pievienotajiem publiskajiem kreditoru sapulces protokoliem Feldmans kā kreditora pilnvarotā persona piedalījies AS “Daugavpils dzirnavnieka” kreditoru sapulcēs, kurās ir balsojis, izteicis viedokli pilnvardevēja vārda un interesēs, kā arī kā pilnvarnieks ir parakstījis sapulču protokolus.
Papildus tam norādams, ka minētās kreditoru sapulces saskaņā ar Maksātnespējas reģistra datiem ir norisinājušas gan pirms, gan pēc amatpersonas deklarācijas iesniegšanas VID. Minēto kreditoru sapulču datumi un laiki:
21.04.2017., plkst. 12:00;
07.07.2017., plkst. 15:00;
03.01.2018., plkst. 16:00;
01.02.2018., plkst. 10:00.
Pēc protokolos norādītās informācijas, Feldmans pārstāvēja kreditoru AS “Tukuma straume”, pamatojoties uz 2017.gada 2.janvāra izdotās pilnvaras Nr.1-7/2. Iepazīstoties ar kreditoru sapulču protokoliem, secināms, ka protokolos ir minēts Feldmana personas kods, kas liecina, ka viņš ir bijis pilnvarots tieši kā fiziska persona, nevis pastarpināti caur pārpilnvarojumu. Diemžēl Uzņēmumu reģistra lietā pati pilnvara nav atrodama.
Pamatojoties uz likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un tajā ietverto, Feldmanam kā valsts amatpersonai nav noteikti ierobežojumi būt kāda uzņēmuma pilnvarotajai personai/pilnvarniekam. Tomēr būtiski uzsvērt, ka Ministru kabineta noteikumi Nr.478, to 3.2.punkts nosaka, ka šāda pilnvarojuma esamība ir jādeklarē, neskatoties uz faktu, vai viņš šo pilnvarojumi ir vai nav faktiski izmantojis.
Arī VID metodiskajā materiālā, kur tiek sniegtas detalizētas atbildes un skaidrojums par valsts amatpersonas deklarācijas 2.punktu un tajā iekļaujamo informāciju, tiek skaidrots: ”Pilnvarojumu, ko cita persona piešķīrusi valsts amatpersonai, norāda valsts amatpersonas deklarācijas 2.punktā (citi amati) neatkarīgi no noteiktajām saistībām.”
Rezumējot visu iepriekš minēto, it īpaši ņemot vērā faktu, ka šāda pilnvarojuma nedeklarēšana var tikt uzskatīta par centienu slēpt iespējamu interešu konflikta fiksēšanas vai uzraudzības faktu no uzraugošo institūciju puses, lūdzu:
pieņemt iesniegumu un izvērtēt tajā minētos faktus;
nodrošināt, ka Krišjānis Feldmans tiek saukts pie likumā noteiktās atbildības par veikto prettiesisko darbību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
