Iesniegums KNAB: ir pārliecība, ka Bičkovičs pieņem lēmumus sievas - advokātes interesēs
PIETIEK09.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir radusies pārliecība, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli savas sievas - advokātes Zentas Bičkovičas un viņas klientu interesēs: ar šāda satura iesniegumu šonedēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) vērsies SIA Pilsetprojekts Invest valdes loceklis Matīss Strautiņš. Šis uzņēmums ir viens no tiem, kas iesaistīts jau daudzus gadus ilgstošajā cīniņā par SIA Pilsētas projektēšanas sabiedrība mantu - pirmām kārtām īpašumu Rīgā, Stabu ielā 21 -, saistībā ar kuru nule uzrādītas arī pirmās apsūdzības.
KNAB adresētā iesnieguma autors norāda uz apstākli, ka, kopš Civilprocesa likumā tika ieviesta norma, kas atļauj tiesvedībā pieņemtu lietu pārsūtīt citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai, šāda lietu pārsūtīšana tiesās tiek izmantota gan lietas ātrākas izskatīšanas nolūkā, gan nolūkā kādas tiesvedībā iesaistītās puses interesēs atņemt lietu neatkarīgam tiesnesim un pārsūtīt to uz kādu no rajona tiesām ārpus Rīgas, lai tur lietu izskatītu pazīstams un ietekmējams tiesnesis.
Iesniegumā norādīts, ka lēmumu par Rīgas apgabaltiesā pieņemtu lietu pārsūtīšanu citai apgabaltiesai, tajā skaitā nosakot, kurai citai apgabaltiesai lieta pārsūtāma, saskaņā ar Civilprocesa likumu pieņem vienpersoniski līdzšinējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Bičkovičs.
"Nav šaubu, ka I.Bičkovičam sakarā ar ieņemamo amatu tiesu sistēmā ir pietiekoši liela ietekme arī uz Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju, lai nodrošinātu, ka Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pēc I.Bičkoviča pieprasījuma izsaka ierosinājumus I.Bičkovičam pārsūtīt tieši tās lietas, kuru pārsūtīšanā uz citu apgabaltiesu ir ieinteresēts pats I.Bičkovičs," norāda Strautiņš.
Iesniegumā minēts, ka šī ietekme izriet gan no tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3.panta pirmās daļas 1,punkta, kas ļauj l.Bičkovičam ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru tiesnesi, gan no likuma „Par tiesu varu", kas paredz, ka apgabaltiesas tiesneša iespēja kāpt pa karjeras kāpnēm un kļūt par Augstākās tiesas tiesnesi ir tieši atkarīga no Augstākās tiesas priekšsēdētāja viedokļa.
"SIA Pilsetprojekts Invest ir radusies pārliecība, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs ļaunprātīgi izmanto no Civilprocesa likuma 32.1 panta trešās daļas izrietošās pilnvaras, lai divas Rīgas apgabaltiesa pieņemtas lietas, kurās kādu lietas dalībnieku pārstāv I.Bičkoviča sieva zvērināta advokāte Zenta Bičkoviča, bez jebkāda pamatota iemesla pārsūtītu uz Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu, kur Zenta Bičkoviča pēc Pilsetprojekts Invest novērojumiem personiski labi pazīst šajā tiesu namā ne tikai tiesnešus, bet arī apsargus un citus tiesas darbiniekus, Zenta Bičkoviča gan dzīvo, gan arī advokāta praksi ir reģistrējusi tieši Aizkrauklē," teikts KNAB adresētajā iesniegumā.
Iesnieguma autors norāda: "Zīmīgi, ka no visām apgabaltiesām I.Bičkovičs tās lietas, kurās kādu lietas dalībnieku pārstāv viņa sieva Z.Bičkoviča, izvēlas pārsūtīt tieši uz Aizkraukli, tuvāk Z.Bickovičas prakses vietai, kur Z.Bičkoviča pazīst tiesnešus un tiesneši pazīst viņu un zina, kas ir viņas vīrs. Pat nevis uz Zemgales apgabaltiesu Jelgavā, bet tieši uz Aizkraukles tiesu namu."
Šādā veidā pēc tam, kad lietā kādu no pusēm ir uzsākusi pārstāvēt Bičkoviča, viņas vīrs uz Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu ir pārsūtījis divas Rīgas apgabaltiesā ierosinātas civillietas, kurās piedalās arī Pilsetprojekts Invest, norādīts iesniegumā.
"Piemēram, Rīgas apgabaltiesā izskatīšanā esošo civillietu Nr.C04422413 I.Bičkovičs 2014.gada februārī nolēma pārsūtīt uz Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu, motivējot to it kā ar nepieciešamību panākt lietas ātrāku izskatīšanu. Taču civillieta Nr.C04422413 ir tikusi ierosināta Rīgas apgabaltiesā tikai 2013.gada oktobra mēnesī, un tūlīt pēc pārējo lietas dalībnieku paskaidrojumu saņemšanas jau 2013.gada 28.novembrī notika sagatavošanas tiesas sēde, kurā tika izlemts jautājums par civillietu apvienošanu, nolemjot šo civillietu apvienot ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā izskatīšanā esošo civillietu Nr.C30509011 tieši ar mērķi nodrošināt ātrāku un pareizāku lietu izskatīšanu," aprakstīts iesniegumā.
Tālākā notikumu gaita bijusi šāda - tikai tādēļ, ka atsevišķi lietas dalībnieki pārsūdzēja tiesas lēmumu par lietu apvienošanu, līdz 2014.gada 6.februārim lieta atradusies Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, lai izskatītu blakus sūdzību.
2014.gada 6.februārī blakus sūdzība atstāta bez izskatīšanas, bet jau 18.februārī Bičkovičs saskatījis, ka šīs lietas izskatīšanu nepieciešams paātrināt, lai gan šajā civillietā lietas izskatīšana notikusi pat salīdzinoši ātri, salīdzinot ar citām lietām. "Zīmīgi, ka šajā lietā kā puses pārstāvis parādījās Z.Bičkoviča," norādīts iesniegumā.
Līdzīgs liktenis bijis vēl vienai Rīgas apgabaltiesā ierosinātai civillietai Nr.C04286111, kuru Bičkovičs tāpat pārsūtījis uz to pašu Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu. Arī šajā civillietā vienu no pusēm pārstāv Bičkoviča.
"Sākotnēji šajās civillietās Z.Bičkoviča nepārstāvēja nevienu no pusēm, un tad šīs civillietas netika nekur pārsūtītas. „Nepieciešamība" lietas pārsūtīt radās pēc tam, kad kādu no pusēm lietās sāka pārstāvēt Z.Bičkoviča, un tās „dīvainā kārtā" abas tika pārsūtītas tieši uz Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu," iesniegumā min Strautiņš.
Iesniegumā arī aprakstīts: "Kā tas tika novērots, Z.Bičkoviča Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā jūtas burtiski „kā mājās", bez uzaicinājuma iet tiesas darbinieku kabinetos, kur sirsnīgi čalo ar darbiniekiem un tiesnešiem. Abi šīs lietas izskatošie tiesneši uzkrītoši izrāda simpātijas Z.Bičkovičas izteiktajiem argumentiem un lūgumiem, tajā skaitā apmierina viņas pieteiktos lūgumus, neievērojot tiesību normās un judikatūrā noteikto, t.i. ir gatavi pat uz prettiesisku rīcību Z.Bičkovičas atbalstam.
Papildus tam, pēc civillietas Nr.C04422413 izskatīšanas tika novērots neatkarīgai tiesai neparasts skats - Z.Bičkovičas mapes ar lietas materiāliem tiesas zālē ieradās paņemt un līdz Z.Bičkovičas automašīnai aiznesa neviens cits kā Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu apsargājošais darbinieks, kuru Z.Bičkoviča uzrunāja vārdā. Pārsteidzoši bija redzēt, ka tiesu nama apsardzes darbinieks apkalpo vienu no lietas dalībnieka pārstāvjiem."
Iesnieguma autors uzskata - visas pazīmes liecinot, ka Bičkovičs šādā veidā, izmantojot savas dienesta pilnvaras, palīdz savai sievai veikt zvērināta advokāta pienākumus, nosūtot viņai interesējošās lietas tuvāk viņas prakses vietai un pie tiesnešiem, kurus Bičkoviča "acīmredzot personiski pazīst".
"Redzams, ka I.Bičkovičam ir raksturīgi dienestam piešķirtās pilnvaras izmantot privātām vajadzībām, lietu pārsūtīšanas gadījumos piepalīdzot savai sievai Z.Bickovičai „nokārtot" lietas tur, kur viņai tas ir visvieglāk izdarāms, par ko Z.Bičkoviča saņem dāsnus honorārus, kas neapšaubāmi ceļ I.Bičkoviča ģimenes labklājību (šie honorāri ieplūst arī I.Bičkoviča mantā, jo laulātajiem nav reģistrēta laulāto mantas šķirtība), bet dienesta automašīnas izmantošanas gadījumā uz valsts rēķina ietaupot savu naudu," iesniegumā min Strautiņš.
Iesniegumā minēts: "Par varas un dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu ir paredzēta kriminālatbildība. Šāda varas un dienesta pilnvaru pārkāpšana neapšaubāmi rada smagas sekas, jo ar to tiek negatīvi ietekmēta civillietu taisnīga izskatīšana, ierobežojot vai pat principā atņemot Pilsetprojekts Invest un arī citām personām tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir viens no demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatiem. Šo tiesību apzināti nepamatota un prettiesiska ierobežošana un atņemšana grauj tiesiskas valsts pamatus un nodara nenovērtējamu kaitējumu gan Pilsetprojekts Invest kā privātpersonai, gan valstij un sabiedrībai kopumā. Tieši tādēļ par šādiem nodarījumiem ir paredzēta kriminālatbildība."
Iesniegumā lūgts KNAB "veikt pārbaudi par šajā iesniegumā minētajām I.Bičkoviča veiktajām darbībām, izmantojot dienesta pilnvaras savas sievas Z.Bičkovičas un tātad savas ģimenes un savās privātajās interesēs".
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā Pietiek apliecināja, ka iesniegums šā gada 8. aprīlī birojā ir oficiāli reģistrēts kā saņemts.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
