Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskaņā ar 2019.gada 9.decembra Amerikas Savienoto valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control – OFAC) publisko paziņojumu es, Aivars Lembergs, esmu iekļauts tā dēvētajā “Magņitska sarakstā”. 

Pēc minētā paziņojuma attiecībā pret mani Latvijas Republikas atbildīgās iestādes un kredītiestādes veica virkni darbību, t.sk. iesaldēja manus un manu tuvinieku (bērnu, laulātās) vienīgos norēķinu kontus.

Publiski ir pausta informācija, ka ASV sankcijas ir jāievēro bankām Latvijā un ka ASV ir izteikušas brīdinājumu, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV sankcijām.

Izņemot minētos publiskos paziņojumus un no atsevišķām tiesību normām izrietošo informāciju, man nav sniegta sīkāka informācija par to, cik ilgi pret mani tiks īstenoti man piemērotie ierobežojumi un kādas ir manas tiesības prasīt piemēroto ierobežojumu atcelšanu.

Neviens – ne bankas, kuras iesaldēja manus un manu tuvinieku norēķinu kontus un pārtrauca jebkādu sadarbību ne tikai ar mani, bet arī ar maniem tuviniekiem, ne arī kāda šo banku uzraugoša institūcija nav sniegusi ne ieviesto sankciju, ne arī bankas rīcības tiesisko pamatojumu.

2016.gada 1.martā ir stājies spēkā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk – Likums), kura mērķis, cita starpā ir nodrošināt tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, piemērojot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas. Likumā noteikta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās noteikto finanšu un civiltiesisko sankciju un Eiropas Savienības regulās noteikto sankciju ieviešanas, noteikšanas un izpildes kārtība.

Savukārt vispārējo sankciju izpildes kārtību nosaka 2019.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 327 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” (turpmāk – MK noteikumi), kuru anotācijā noteikts, ka: “Latvijai juridiski saistošas ir tikai ANO un ES kā starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas. Citu starptautisko organizāciju, [..] noteiktās sankcijas ir politiski saistošas un tās netiek ieviestas Sankciju likumā noteiktā kārtībā.”

Likuma anotācijā kā tā ieviešanas nepieciešamība ir norādīta nepieciešamība ieviest starptautiskos standartus, kas paredz sankcijas pret teroristiem un terorisma finansētājiem. No kā, nesaņemot nekādu citu skaidrojumu, būtu secināms, ka sankcijas pret mani tiek piemērotas kā pret teroristu un terorisma finansētāju.

Saskaņā ar Likuma 13.panta ceturto daļu kompetentā institūcija, kura lemj par Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstu noteikto ierobežojumu piemērošanu Latvijā, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK). Līdz ar to OFAC noteiktās sankcijas Latvijā tiek ievērotas saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu un FKTK izdotajiem noteikumiem Nr. 13 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi” un par to uzraudzību atbildīga ir FKTK.

Kā atbildīgā institūcija, kas var noteikt kritērijus, kuras sankcijas uzskata par būtiskām un kā tās piemēro, FKTK 2019.gada 12.decembrī rīkoja preses konferenci, kuras laikā informēja klātesošos, ka 2019.gada 11.decembrī FKTK ir tikusies ar visām bankām un informējusi par tālākām sekojošām rīcībām, kā arī nosūtījusi vēstuli visam finanšu sektoram, izskaidrojot, kas tālāk jādara visām finanšu institūcijām. Diemžēl, arī šajā publiskajā preses konferencē FKTK nesniedza pamatojumu man piemērotajām sankcijām un neskaidroja, pamatojoties uz kādiem nacionāliem vai starptautiskiem normatīvajiem aktiem ir sagatavojusi šīs turpmākās darbības instrukcijas visām finanšu institūcijām.

Latvijas Republikā kā tiesiskā valstī ir jābūt iespējai lūgt kādu augstāku iestādi pārskatīt tādu FKTK lēmumu (administratīvo aktu) vai faktisko rīcību, kas vērsta uz būtiskiem manu cilvēktiesību ierobežojumiem.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 90.pantu: Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” Savukārt, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 98.panta pirmajai daļai: „Privātpersonai ir tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā (turpmāk — uzziņa).” Uzziņa ir dokuments, kurā pēc privātpersonas lūguma sniegts iestādes skaidrojums par privātpersonas tiesībām un pienākumiem konkrētā tiesiskajā situācijā. Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 27.septembra lēmumā lietā Nr.SKA-958/2013: “Uzziņas institūts sakņojas Latvijas Republikas Satversmes 90.pantā, atbilstoši kuram ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Ar uzziņu personai tiek darīts zināms, kā konkrēto faktisko situāciju no tiesību viedokļa vērtē iestāde, proti, ar to tiek sniegts viedoklis, nevis informācija par faktiem.”

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu man nekavējoties sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Sniegt informāciju par to, uz kāda pamata pret mani piemērotas sankcijas, norādot konkrētus nacionālos un/vai starptautiskos tiesību aktus;

Sniegt skaidrojumu par manām tiesībām man piemēroto sankciju kontekstā;

Sniegt skaidrojumu par banku pienākumiem attiecībā uz mani man piemēroto sankciju kontekstā;

Sniegt skaidrojumu, tieši kāds dokuments (izdevējs, datums, nosaukums) ietver pret mani vērstās sankcijas (turpmāk tekstā – Sankciju dokuments);

Izsniegt man Sankciju dokumenta oficiālu norakstu ar tulkojumu valsts valodā, izskaidrojot tā pārsūdzības iespējas, kārtību un termiņus;

Izsniegt man dokumentus, kurus FKTK uz Sankciju dokumenta pamata ir nosūtījusi kredītiestādēm, kurās atrodas man piederoši naudas līdzekļi un vērtspapīri, izskaidrojot šo dokumentu pārsūdzības iespējas, kārtību un termiņus;

Izsniegt man dokumentus, kurus FKTK uz Sankciju dokumenta pamata ir nosūtījusi jebkurām citām personām saistībā ar mani.

Uzziņa nepieciešama, lai ar tiesiskā valstī pieejamiem aizsardzības līdzekļiem aizstāvētu savas cilvēktiesības, kas ar Sankciju dokumentu un uz tā bāzes izdotiem FKTK dokumentiem attiecībā uz mani un maniem tuviniekiem aizskar Satversmes 92.pantā un 105.pantā noteiktās tiesības.

Novērtē šo rakstu:

146
31

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...