Iesniegumā augstākajām amatpersonām, drošības dienestiem un tiesībsargiem izklāstītas shēmas miljonu aizpludināšanai no "Norvik bankas"
PIETIEK26.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izmantojot aizdomīgus kredītlīgumus, ar bankas finanšu rādītājiem nesamērīgu atalgojumu padomes un valdes locekļiem, pērkot dārgus nekustamos īpašumus un izmantojot citas shēmas, Norvik bankas jaunais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs no kredītiestādes aizpludinājis desmitiem miljonu eiro, apgalvots iesniegumā, kas šonedēļ nonācis uz valsts augstāko politisko amatpersonu, drošības dienestu, tiesībsargu, banku uzraugu un ārvalstu vēstnieku galdiem. Pietiek publicē tā rīcībā nonākušo iesnieguma kopiju.
"Agrāk vai vēlāk valsts atbildīgajām iestādēm varētu tikt uzdoti jautājumi par to, vai tika reaģēts uz saņemtajiem signāliem par iespējamo kārtējo finanšu sistēmas stabilitātes satricinājumu (Parex un Krājbankas nesenie notikumi visiem ir zināmi un to sekas jūtamas arī šodien)," brīdina iesnieguma autori, kas, pēc visa spriežot, varētu būt saistīti ar vēja parku attīstītāju Winergy, kam ir ilgstošs saimniecisks strīds ar Norvik banku, kurā nu ierauta arī Latvijas valsts, riskējot ar 51 miljona eiro piedziņu sakarā ar Latvijas un Igaunijas vienošanās par investīciju aizsardzību pārkāpumiem.
No iesnieguma, ko šodien publicējam pilnībā, izriet, ka sākotnēji, cerot uz izmeklēšanu, tas nosūtīts ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam, Drošības policijas priekšniekam Jānim Mežvietam, Ekonomikas policijas priekšniekam Gatim Gudermanim, Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, Organizētās noziedzības specializētās prokuratūras virsprokuroram Aleksandram Černišovam un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam Viesturam Burkānam.
Tomēr, tā, kā iesniegumā izklāstītie fakti norāda uz minēto noziedzīgo darbību iespējamu ilgstošu piesegšanu, iesniegums šonedēļ nonācis arī pie plaša publisko amatpersonu loka, kā arī ASV vēstniecībā, tā cerot nepieļaut notiekošā "paslaucīšanu zem tepiķa". Iesniegums pārsūtīts arī premjerei Laimdotai Straujumai, kuras dēls Ģirts Straujums ir korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Norvik bankā un apstiprināts vairāku bankas pārņemtu uzņēmumu vadībā, tostarp tādu, kas saistīti ar 51 miljonu eiro vērto tiesvedību starptautiskajā šķīrējtiesā, ar ko novembrī pret Latvijas valsti vērsās Igaunijas investors, vēja parku attīstītāja Winergy īpašnieks Indreks Kuivaliks.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
