Iesniegumā augstākajām amatpersonām, drošības dienestiem un tiesībsargiem izklāstītas shēmas miljonu aizpludināšanai no "Norvik bankas"
PIETIEK26.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izmantojot aizdomīgus kredītlīgumus, ar bankas finanšu rādītājiem nesamērīgu atalgojumu padomes un valdes locekļiem, pērkot dārgus nekustamos īpašumus un izmantojot citas shēmas, Norvik bankas jaunais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs no kredītiestādes aizpludinājis desmitiem miljonu eiro, apgalvots iesniegumā, kas šonedēļ nonācis uz valsts augstāko politisko amatpersonu, drošības dienestu, tiesībsargu, banku uzraugu un ārvalstu vēstnieku galdiem. Pietiek publicē tā rīcībā nonākušo iesnieguma kopiju.
"Agrāk vai vēlāk valsts atbildīgajām iestādēm varētu tikt uzdoti jautājumi par to, vai tika reaģēts uz saņemtajiem signāliem par iespējamo kārtējo finanšu sistēmas stabilitātes satricinājumu (Parex un Krājbankas nesenie notikumi visiem ir zināmi un to sekas jūtamas arī šodien)," brīdina iesnieguma autori, kas, pēc visa spriežot, varētu būt saistīti ar vēja parku attīstītāju Winergy, kam ir ilgstošs saimniecisks strīds ar Norvik banku, kurā nu ierauta arī Latvijas valsts, riskējot ar 51 miljona eiro piedziņu sakarā ar Latvijas un Igaunijas vienošanās par investīciju aizsardzību pārkāpumiem.
No iesnieguma, ko šodien publicējam pilnībā, izriet, ka sākotnēji, cerot uz izmeklēšanu, tas nosūtīts ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam, Drošības policijas priekšniekam Jānim Mežvietam, Ekonomikas policijas priekšniekam Gatim Gudermanim, Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, Organizētās noziedzības specializētās prokuratūras virsprokuroram Aleksandram Černišovam un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam Viesturam Burkānam.
Tomēr, tā, kā iesniegumā izklāstītie fakti norāda uz minēto noziedzīgo darbību iespējamu ilgstošu piesegšanu, iesniegums šonedēļ nonācis arī pie plaša publisko amatpersonu loka, kā arī ASV vēstniecībā, tā cerot nepieļaut notiekošā "paslaucīšanu zem tepiķa". Iesniegums pārsūtīts arī premjerei Laimdotai Straujumai, kuras dēls Ģirts Straujums ir korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Norvik bankā un apstiprināts vairāku bankas pārņemtu uzņēmumu vadībā, tostarp tādu, kas saistīti ar 51 miljonu eiro vērto tiesvedību starptautiskajā šķīrējtiesā, ar ko novembrī pret Latvijas valsti vērsās Igaunijas investors, vēja parku attīstītāja Winergy īpašnieks Indreks Kuivaliks.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
