Ieslodzītie - apcietinātie kā peļņas avots tiesu sistēmai!
Pietiek lasītājs12.11.2023.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Vai ir lietderīgi turēt cilvēku cietumā par nodokļu maksātāju naudu, ja cilvēks nav notiesāts? Sabiedrība varbūt nezina, bet katrs ieslodzītais dienā izmaksā 100 eiro, mēnesī 3000 eiro. Sanāk ka cietumnieki ir darba devēji policijai, prokuratūrai, tiesai, ieslodzījuma vietas nenormāli lielajam kolektīvam.
Kāda jēga cilvēku kurš nozadzis pudeli alkohola, kaut arī piekto reizi, turēt cietumā? Varbūt vajag palīdzēt cilvēkam ar probāciju? Amatpersonas dzīvo no tās naudas, kas tiek izdalīta ieslodzīto uzturēšanai.
Katrā cietumā ir ļoti mazs īpatsvars apsargu, bet liels visādu priekšnieku un vietnieku skaits, kuri vispār nav vajadzīgi. Tāpat arī barošana cietumos tiek veikta finansiāli neizdevīgi.
Kā zināms, Latvijā ir vislielākais apcietināto personu skaits Eiropā, tas rodas no likuma pantiem, kuri ir pretrunā ar nevainīguma prezumpciju un tiesībām uz brīvību.
Vai sabiedrība zina, ka smags noziegums ir gan tāds, ka smagi piekauj cilvēku, gan tāds, ka divas personas apkrāpj kādu par 600eiro?
Sevišķi smags noziegums ir vairāku cilvēku slepkavība, izvarošana, pedofilija un arī 30 000 eiro zādzība: sanāk ka cilvēka dzīvība maksā 30 000 eiro? Tā ir mūsu tiesu sistēma kurā tiek sargātas amatpersonas.
Tiesnesis Andis Celms intervijā norāda, ka amatpersona nav bīstams noziedznieks, kurš grauj ticību tiesu varai un amatpersonām, amatpersonai daudz vieglāk izdarīt noziegumu jo tā pati to kontrolē, bet tādi tiesneši to attaisno, jo - savējais,tāpat arī lielākā daļa tiesas procesu pret amatpersonām tiek izbeigti! Un tādu tiesnešu kā Andis Celms ir daudz.
Es izklāstīšu lietas būtību – piemēram, ir aizdomas, ka cilvēks ir izdarījis noziegumu, viņš tiek apcietināts, termiņi ir norādīti Kriminālprocesa likuma 277.pantā.
Pirmkārt, šie termiņi ir neadekvāti jo pat viena diena cietumā ir ļoti daudz, sanāk, ka nevainīgs cilvēks un viņa ģimene cieš no valsts amatpersonām. Ja cilvēks tiek attaisnots, tad viņam labākajā gadījumā iedod naudu, bet to ka, viņš ir bijis cietumā un nav bijis ar ģimeni, kompensēt nav iespējams, tāpēc vajag pārskatīt apcietinājuma termiņus.
Pats trakākais sākas tad, kad pirmās instances tiesa piespriež cietumsodu cilvēkam un apcietina! Ja, piemēram, piespriesti 10 gadi, tad cilvēku apcietinātā statusā var turēt 10 gadus, ja spriedums nestājas spēkā, jo Kriminālprocesa likuma 277. panta 3. daļā tas ir noteikts. Tas ir absurds!
Kā var turēt nevainīgu cilvēku cietumā visu piespriesto soda laiku, kurš nestājas spēkā, un ļoti bieži tā arī ir, ka cilvēks nosēž apcietinātā statusā visu sodu.
Ja likumdevējs uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots, tad kāpēc cilvēkam ir liegtas tās privilēģijas kuras noteiktas notiesātājiem, tas ir - resocializācija, pirmstermiņa atbrīvošana, tikšanās ar ģimeni, arī strādāt nav atļauts ja ir apcietināts.
Cilvēks ar likumu tiek spīdzināts! Turēts visu soda laiku kameras režīmā! Tādu cilvēku cietumos ir ļoti daudz, un tā ir daudz lielāka problēma nekā partnerības likums.
Daudz svarīgāk ir steidzami mainīt likumu, lai nevainīgus cilvēkus nevarētu turēt cietumā, tikai pamatojoties uz pirmās instances spriedumu, kuram nav vispār nekāda spēka! Jānosaka apcietinājuma termiņš visām personām vienāds līdz galīgā nolēmuma stāšanās spēkā! Pieņemiet darbā vairāk tiesnešu, lai tiesas nevilktos 10gadus un vairāk!
Tāpat arī Kriminālprocesa likuma 272. panta 4. daļa ir jāmaina, jo pirmās instances spriedums nevar būt pamats apcietinājumam, ja līdz šim spriedumam cilvēks nav bijis apcietināts, un jābūt obligāti apcietinājuma termiņam!
Pēc pirmās instances tiesas sprieduma apcietinājuma termiņš pārtop beztermiņa apcietinājumā! Tiesa ik pēc 2 mēnešiem var pagarināt apcietinājuma termiņu kaut 20 gadus, un kā tas var būt, ja spriedumu atceļ, bet apcietinājumu neatceļ, kā tāds likums var būt tiesiskā valstī??? Ja Jūs sodāt kādu, bet pēc tam atceļat sodu, uz kāda pamata vēl tur cietumā???
Tas ir izdevīgi tikai cietumam jo viņi saņem par katru personu 100 eiro dienā, pat par pudeles zagļi! Sistēma pelna naudu uz šādām personām, tāpēc arī tiek celts jauns cietums, nevis veidoti probācijas dienesti, lai saprastu, kāpēc cilvēki izdara noziegumu, un palīdzētu viņiem!
Tas nav izdevīgi mūsu policijai, prokuratūrai, tiesai, jo viņi paliks bez darba, ja nebūs noziegumu, - mūsu tiesu sistēma veicina noziedznieku rašanos! Tā vietā, lai celtu cietumu, ir jāveido resocializācijas un probācijas dienesti, neviens cilvēks cietumā nav labojies,70% nonāk atpakaļ, jo nosēž apcietinājumā bez resocializācijas lielāko soda daļu! Tādi likumi nevar būt civilizētā sabiedrībā!
Ja cilvēku apcietina ar pirmās instances spriedumu, tad viņam ir jābūt arī iespējai atbrīvoties pirms termiņa, strādāt, saņemt resocializācijas pakalpojumu, kā tas noteikts Krimināllikuma 35.pantā. Pretējā gadījumā zūd soda mērķis, un apcietinājums pārtop par izrēķināšanos, nevis taisnīgu sodu.
Seko mums 
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
