Ierosināta disciplinārlieta pret VID Muitas pārvaldes direktoru
Pietiek lasītājs28.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai kā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pašreizējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme aizdomās par korupciju aizturēto Terehovas muitnieku lietā centās no atbildības pasargāt VID Muitas pārvaldes vadītājus Raimondu Zukulu un Sandru Kārkliņu-Ādmini, vismaz pirmajam no viņiem šobrīd ir nedaudz apgrūtināta dzīve.
Šā gada aprīlī VID Iekšējās drošības pārvalde (IDP) un VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) Terehovas muitas punktā uz Latvijas - Krievijas robežas aizturēja 29 muitniekus. Vēlāk tiem pievienojās vēl viens aizdomās turamais, tādējādi tā kļuva par lielāko korupcijā aizdomās turamo aizturēšanu Latvijas muitas vēsturē.
Kaut arī gan VID vadītāja I.Jaunzeme, gan muitas vadītāji par plānoto operāciju iespējamas informācijas noplūdes dēļ tika informēti tikai pēc aizturēšanas operācijas sākuma, visi trīs nekaunējās stādīt sevi priekšā kā galvenos cīnītājus pret korupciju VID.
Tiesa, līdz šim viņu "cīņa" nekad netika vainagojusies ar rezultātiem, tādēļ I.Jaunzeme un S.Kārkliņas-Ādmines irgošanās citu VID darbinieku priekšā par ideju nosūtīt uz muitas punktiem eksorcistu liecināja vai nu par nevēlēšanos, vai nespēju cīnīties ar korupciju. Savukārt R.Zukuls turpināja tēlot, ka muitā viss ir kārtībā.
Iespējams, tā tas būtu arī beidzies, ja neatrastos vismaz daži godprātīgi un neatlaidīgi VID darbinieki, kuri saskatīja trūkumus Muitas pārvaldes vadības darbā un neeksistējošo kontroli muitā un ziņoja par to I.Jaunzemei.
I.Jaunzeme ilgstoši centās ignorēt šo darbinieku ziņojumu par Muitas pārvaldes vadības atbildību un tikai pēc ziņojumu iesniegušo darbinieku uzstājības parakstīja lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, jo saprata, ka tās neierosināšana nozīmēs disciplinārlietas uzsākšanu pret viņu pašu. Disciplinārlieta ierosināta arī pret VID Muitas pārvaldes Juridiskās un procesu uzraudzības daļas vadītāju Mariku Rubeni.
Tomēr savā ierastajā manierē piesavināties laurus par citu VID darbinieku darbu, bet slēpt negodprātīgu VID darbinieku nedarbus, I.Jaunzeme arī šoreiz centās noslēpt no sabiedrības informāciju, ka kārtējo reizi augsta ranga VID amatpersona nav veikusi savus pienākumus.
Šajā sakarā rodas divi jautājumi:
1) Vai I.Jaunzemes cenšanās noslēpt informāciju par disciplinārlietu pret VID Muitas pārvaldes direktoru ir sastāvdaļa plānam paklusām izbeigt šo lietu, jo tas tiešā veidā norādīs uz viņas pašas neizdarību?
2) Vai Finanšu ministrijai nevajadzētu sākt vērtēt arī pašas I.Jaunzemes atbildību, vairāk nekā divus gadus ilgušās darbības laikā ne tikai nespējot tikt galā ar korupcijas perēkļiem muitā, bet arī pieļaujot pilnīgu kontroles trūkumu pār tur notiekošo?
Savukārt I.Jaunzemes nekompetenci piesedzošajiem politiķiem būs tuvākajā laikā jāizlemj, kas ir atbildīgs par korupciju un kontroles trūkumu muitā - R.Zukuls vai tomēr pati I.Jaunzeme.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
