Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem
LV portāls30.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs nepublicēt informāciju par amatu konkursiem oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet aizstāt to ar publikācijām Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā.
Valsts civildienesta likuma 8. pants (Pretendentu konkurss uz vakantajiem ierēdņu amatiem) pašreiz paredz, ka atklātu pretendentu konkursu uz ierēdņu amatiem attiecīgā iestāde izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Trešajam lasījumam iesniegtais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko izstrādājusi Valsts kanceleja, paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: Aizstāt 8. panta pirmajā daļā vārdus “oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”” ar vārdiem “Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā”.
Tā kā tas ir jauns priekšlikums trešajam lasījumam, anotācijā par šādu izmaiņu lietderību skaidrojuma un analīzes nav. Anotācijā jeb sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā būtu jābūt pamatojumam, izklāstītai pašreizējai situācijai un problēmām, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts. Tāpat būtu jābūt noteiktam tiesiskā regulējuma mērķim un būtībai, kā arī norādītām sabiedrības mērķgrupām, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt, vēl citai informācijai par jaunā regulējuma jēgu.
Pamatojums divos teikumos ir norādīts likuma grozījumu priekšlikumu tabulā trešajam lasījumam: “Sludinājumu publicēšana Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā gan šobrīd, gan turpmāk būs bezmaksas pakalpojums (pašlaik konkursa izsludināšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir maksas pakalpojums). Nodarbinātības valsts aģentūra ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas jau pašlaik uztur NVA CV/vakanču portālu (https://cvvp.nva.gov.lv/#/pub/), līdz ar to lietderīgi izmantot iekšējos valsts pārvaldes resursus.”
Tāds pats kopēts pamatojums ir vēl vienam saistītam priekšlikumam – nepublicēt oficiālajā izdevumā konkursu rezultātus, bet arī tos publicēt NVA vakanču portālā.
Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” katru dienu tiek publicētas jaunas aktuālās vakances valsts pārvaldē, kā arī amatu konkursu rezultāti.
Valsts un pašvaldību institūcijas publicē uzaicinājumus uz vakantajām amata vietām, augstskolas – uz akadēmisko amatu vakancēm. Pēc konkursa noslēguma atsevišķi iesniedzēji publicē arī informāciju par konkursa rezultātu. Arī šī prasība (publicēt oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” amatpersonas lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas) ir noteikta Valsts civildienesta likumā.
Piemēram, trešdien, 23. maijā, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra paziņo, ka konkursa kārtībā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Izglītības un zinātnes attīstības departamenta Izglītības infrastruktūras attīstības projektu nodaļas projekta vadītājas amatā uz noteiktu laiku no 2018. gada 16. maija iecelta Taiga Šlosberga.
Savukārt NVA 23. maijā ir paziņojusi, ka 2018. gada 27. aprīlī Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, Nr. 85 (6171), izsludinātais konkurss uz Rīgas reģionālās filiāles vadītāja vietnieka amatu (1 amata vieta uz noteiktu laiku) ir noslēdzies bez rezultāta.
Amatu konkursu ziņu klāstu papildina informācija, kādi normatīvie akti ir saistoši konkrētai iestādei, rīkojot amatu konkursu. Piemēram, atsaucē uz likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir norāde uz šī likuma 18. pantu “Kārtība, kādā izraugāmi vakanto ierēdņu amatu pretendenti un pārbaudāma atbilstība ierēdņa amatam”, kurā ir noteikts, kuros gadījumos jāpublicē informācija “Latvijas Vēstnesī”, kā pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas pretendentu.
Savukārt LV portālā pieejama strukturēta informācija. Sistematizētu amatu konkursu gadījumā atlasa gan visas vakances, gan atlasa tās pa reģioniem, darbavietām, tēmām u.c.
Minētie piemēri par amatu konkursu informācijas strukturēšanu, protams, nav nekas ekskluzīvs. Tehnoloģijas jebkuram pakalpojumu sniedzējam ļauj izstrādāt arī citu dažādu rīku kopumu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu un paātrinātu tieši nepieciešamās informācijas saņemšanu.
Svarīgs ir kas cits – informācijas pieejamība izdevumā saistībā ar citu tiesiskās informācijas kopumu vienuviet. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā ir noteikts mērķis: nodrošināt privātpersonu tiesības būt informētām par savām tiesībām un pienākumiem, reglamentējot tām saistošo tiesību aktu un oficiālo paziņojumu izsludināšanu, publicēšanu, spēkā esamību un pieejamību.
VSIA “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele uzsver: “Amatu konkursu izsludināšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” līdz šim ir viena no skatītākajām oficiālo publikāciju grupām. Ik gadu šādu publikāciju ir ap 3000, kurām vidēji gadā ir ap 600 000 skatījumu. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji aktīvi interesējas par darba iespējām valsts pārvaldē. Diemžēl – ar izmaiņām likumā – viņiem šī informācija būs jāmeklē citur. Tāpēc es īsti neizprotu likuma grozījumu mērķi – samazināt tik nozīmīgas valsts informācijas pieejamību sabiedrībai, tostarp tās atkalizmantotājiem, bet pieņemu, ka likumdevējs zina, ko dara.”
“Amatu konkursi ir arī tā informācija, kuru savos pakalpojumos izmanto komersanti – oficiālās publikācijas atkalizmantotāji: “CV-Online Latvia SIA” portālā “CV.lv” un “CV Keskus OÜ Latvia”, kas uztur pazīstamo vakanču portālu “CVmarket.lv”. Acīmredzot viņiem būs jāveic jaunas tehnoloģiskas izstrādes sadarbībā ar NVA, lai aizstātu savos portālos informāciju, kas līdz šim tika saņemta no “Latvijas Vēstneša”,” piebilst D. Ābele.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, lūgts komentēt jaunā regulējuma (nepublicēt informāciju par amata konkursiem oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet pārcelt uz NVA vakanču portālu) iekļaušanu Valsts civildienesta likuma grozījumu projektā, skaidroja, ka priekšlikums nav nācis no komisijas, bet to iesniegusi Valsts kanceleja.
Tomēr – priekšlikums atbalstīts kā iespējamais komisijas priekšlikums. Kā tad tas parādīsies Saeimas balsojumam? Jau kā deputātu komisijas priekšlikums? Ja priekšlikumam komisijā bija pārliecinošs atbalsts, vai argumenti bija pārliecinoši? “Likumprojektus un grozījumus gatavo Ministru kabinets, kurš deleģē Valsts kancelejai šīs pilnvaras. Priekšlikums nav izstrādāts komisijā, tas tikai tiks iesniegts kā komisijas priekšlikums saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām. Bet to iesniedza, pamatoja un aizstāvēja Valsts kanceleja,” skaidro komisijas vadītājs.
Pēdējā laikā jo īpaši tiek uzsvērts, ka nozīmīgi grozījumi nebūtu iesniedzami pēdējam, trešajam, lasījumam, jo skaidrojums par tiem neparādās ne anotācijā, ne tam ir kāds finansiālais pamatojums.
S. Dolgopolovs: “Būtībā šis ir tehniskas dabas priekšlikums. Šeit nav nekādas ietekmes uz paša likuma realizēšanu. Līdz ar to tas varētu būt iesniegts uz trešo lasījumu. Ja būtu runa par to, publicēt vai nepublicēt [vispār], tā būtu cita lieta. Bet mainīt publicēšanas vietu, vietni – šajā gadījumā tas ir tehnisks jautājums.”
Komisijas vadītājs norādīja, ka tā versija, kas trešdien [23. maijā] izskatīta komisijas sēdē, vēl tiks skatīta, kad būs sagatavota galīgā priekšlikumu tabulas redakcija. Un līdz tam laikam visi argumenti tikšot uzklausīti un pieņemti.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
