Ierindas darbiniekiem grūtajos laikos Latvijas Radio valde par ienākumiem nevar sūdzēties, saņem pat 3200 eiro mēnesī
PIETIEK21.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvijas Radio ierindas darbinieki sākuši publiski paust izmisumu par niecīgajām algām, izrādās, ka sabiedriskā medija vadība par atalgojumu nav varējusi sūdzēties ne iepriekšējos gados, ne arī pašlaik, - pašlaik katra Latvijas Radio valdes locekļa mēneša atalgojums pārsniedz 2900 eiro mēnesī.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiski pieejamo amatpersonu deklarāciju datu bāze, vislabāk atalgots 2015. gadā Latvijas Radio bijis tā valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš (attēlā), kurš pēdējās nedēļās visbiežāk kritizēts par nespēju vadīt sabiedrisko mediju.
VID datu bāze rāda, ka 2015. gadā Pauliņš Latvijas Radio atalgojumā vienpadsmit ar pusi mēnešos saņēmis 37832 eiro – tātad vidēji 3290 eiro mēnesī.
Īpaši nav atpalikuši arī abi pārējie Latvijas Radio valdes locekļi, par kuru vadības stilu pēdējās dienās publiski atklāts – pat savā starpā viņi komunicējot nevis „pa tiešo”, bet gan ar vēstuļu palīdzību, turklāt runa ir nevis par elektronisko pastu, bet gan par uz papīra rakstītām vēstulēm.
VID datu bāze rāda, ka valdes locekle Sigita Kirilka (Roķe) par savu darbu 2015. gadā atalgojumā ir saņēmusi 33741 eiro – tātad vidēji 2934 eiro mēnesī. Vēl nedaudz labāk atalgots ir bijis otrs valdes loceklis Uldis Lavrinovičs – viņa atalgojums ir bijis vidēji 2968 eiro mēnesī.
Arī pirms 2015. gada, kad Latvijas Radio vadīja tagadējais Valsts prezidenta padomnieks Jānis Siksnis, radio vadības alga bija tikpat lekna: 2014. gadā Siksnis atalgojumā saņēma 34 662 eiro, 2013. gadā – 31 900 eiro, bet 2012. gadā – 29 980 eiro.
Pietiek pagaidām nav izdevies ne no viena Latvijas Radio valdes locekļa saņemt komentāru – vai šis atalgojums viņiem šķiet adekvāts ieguldītajam darbam un atbilstošs situācijai, kad Latvijas Radio ierindas darbinieki par vienu slodzi saņem tikai dažus simtus eiro „uz papīra”.
Oficiāli Latvijas Radio valdes atalgojums tiek noteikts, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5.panta pirmo un otro daļu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas astoto punktu un 79.panta ceturto daļu, 2015.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13.punktu
MK noteikumi „Par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” paredz pārskatīt valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un abu sabiedrisko mediju valdes locekļu noslēgtajos līgumos noteikts, ka atalgojuma līmenis tiek pārskatīts vienu reizi gadā, ņemot vērā likumu izmaiņas, kas regulē atalgojuma līmeni. Šogad NEPLP jautājumu par Latvijas Radio valdes atalgojumu vēl nav skatījusi.
NEPLP ir uzdevusi Latvijas Radio valdei līdz šā gada 1. martam iesniegt informāciju par Latvijas Radio pamatalgu un piemaksu sistēmu un līdz 1. aprīlim iesniegt padomē Latvijas Radio darbinieku darba noslodžu auditu. NEPLP ir pieņēmusi lēmumu izveidot Darba grupu sabiedrisko mediju darba samaksas sistēmas izvērtēšanai, kurā kopīgi strādās Latvijas Radio un VSIA „Latvijas Televīzija“ (LTV) valdes locekļi, kā arī padomes locekļi.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
