Ierēdņu darba laika uzskaites sistēma radīta, "ieviesta" un pazudusi
PIETIEK14.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau pirms vairāk nekā diviem gadiem - ar Ministru prezidenta 2013.gada 15.maija rezolūciju un 2013.gada 23.maija Valsts sekretāru sanāksmes protokolu Nr.20 un 30 1. un 2.punktu valsts iestāžu darbiniekiem tika uzlikts pienākums katru mēnesi aizpildīt īpašu detalizētu darba laika uzskaites sistēmu. Nu Ministru prezidente Laimdota Straujuma ar jauno Valsts kancelejas direktoru gatavojoties šo jautājumu pārrunāt, lai cita starpā noskaidrotu, kas noticis ar šo sistēmu un speciālo IT rīku tās aizpildīšanai.
Pati tagadējā Ministru prezidente šo sistēmu neaizpilda un rīku neizmanto, jo, kā skaidro viņas preses pārstāve, ministrus šī rezolūcija nemaz neaptver, jo šīm personām neesot amata aprakstu, pret ko būtu iespējams veikt mērījumus.
"Sistēma nav radīta kā birokrātisks šķērslis, kas sniedz informatīvu ieskatu, bet gan kā analītisks rīks, kas ļauj izvērtēt funkcijām un procesiem patērēto laiku, tādējādi optimizējot procesus un pilnveidojot iestāžu darbu," skaidro Straujumas pārstāve.
Sistēmu esot ticis nolemts ieviest valstiski svarīgu mērķu vārdā - "Ministru prezidenta 2013.gada 15.maija rezolūcijas mērķis ir iestādes procesu optimizācija un darbības efektivizēšana, līdz ar to rezolūcija attiecas uz valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kas nodrošina iestādē noteiktās funkcijas uz uzdevumus, kā arī šīm personām ir noteikti amata apraksti, pret ko ir iespējams veikt mērījumus".
Taču, kā izrādās, nevienam nav ne mazākā priekšstata par to, kā šī sistēma divus pēdējos gadus ir izmantota - un vai vispār ir izmantota vēl kādā iestādē, izņemot Finanšu ministriju. "Par to, kādi ir šīs rezolūcijas rezultāti kopš 2013.gada un vai rezolūcija sasniegusi savu mērķi, L.Straujuma plāno pārrunāt ar topošo Valsts kancelejas direktoru, kurš stāsies darbā š.g.21.septembrī," skaidro premjeres pārstāve.
To, cik iestādes izmanto šo sistēmu, nespēj pateikt arī Finanšu ministrija, kas bijusi šādas sistēmas izstrādātāja Eiropas Savienības struktūrfondu finansētā projekta Atbalsts reformām budžeta un finanšu politikas jomā ietvaros jau 2010.gada beigās.
Ministrija ierēdņu darba uzskaites sistēmas instalāciju, lietotāja rokasgrāmatu un sistēmas tehnisko prasību aprakstu gan nodevusi bezmaksas lietošanā "iestādēm, kuras to pieprasīja", taču nenosauc šo iestāžu skaitu un arī to, cik iestāžu šo sistēmu patiešām izmanto.
Turklāt izrādās, ka sistēma izstrādāta un pielāgota speciāli šīs ministrijas infrastruktūrai - izmantojot Microsoft Office SharePoint Server 2007 platformu. "Par nepieciešamību citām iestādēm piesaistīt papildus ārpakalpojumu DLUS uzstādīšanai un pielāgošanai savās IT infrastruktūrās atbildi var sniegt tikai pašas iestādes," skaidro Finanšu ministrija. Savukārt uz jautājumu, kuras tad šīs iestādes īsti ir, atbildes pagaidām nav.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
