Ierēdņa lēmums, kas gandrīz prasīja ar vēzi slimā zēna dzīvību, esot „privātpersonas lēmums” un „privātās dzīves” sastāvdaļa
L. Lapsa03.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad medijos parādījās ziņas par Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem, kas ar vēzi slimam zēnam vārdā Mārcis nepamatoti atteikuši vienlaikus izsniegt visu viņa ārstēšanai nepieciešamo summu, Pietiek šīs iestādes vadībai pieprasīja informēt, kuri tieši tās darbinieki (vārds, uzvārds, ieņemamais amats) pieņēma šo lēmumu, kā arī sniegt ziņas, kā tieši ir izvērtēta vai tiks izvērtēta minēto darbinieku rīcība. Šodien Pietiek publicē Nacionālā veselības dienesta direktora pienākumu izpildītāja Andreja Doveika (attēlā) izteiksmīgo atbildi, kurā izklāstīts, kādu iemeslu dēļ ierēdņi Latvijā var nebaidīties pieņemt arī visnecilvēciskākos lēmumus.
„Nacionālais veselības dienests informē, ka 2012.gada 7.maijā ir saņēmis Jūsu 2012.gada 29.aprīļa iesniegumu [bez Nr.] un sniedz šādu atbildi uz Jums interesējošiem jautājumiem:
Satversmes 96.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē, ka indivīdam ir tiesības uz savu privāto telpu, tiesības dzīvot pēc sava prāta, saskaņā ar savu būtību un vēlmēm attīstīt un pilnveidot savu personību, iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās.
Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk - likums) mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu (turpmāk - personas dati) apstrādi (likuma 1.pants). Minētā likuma 2.panta 3.punkts nosaka, ka personas dati ir Jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu", tai skaitā informācija par personas vārdu un uzvārdu.
Savukārt sensitīvie personas dati ir „personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi" (likuma 2.panta 8.punkts).
Personas datu apstrāde ir jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.
Nacionālajam veselības dienestam saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteikto ir pienākums nodrošināt godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā, lai aizsargātu personas intereses.
Nacionālais veselības dienests paskaidro, ka gadījumā, ja Nacionālais veselības dienests izsniegtu lēmumu, pat ar aizklātu sensitīvo informāciju, Nacionālais veselības dienests būtu veicis datu apstrādi, kas informācijas saņēmējam ļautu identificēt personu un tās veselības stāvokli, proti, nepieciešamo ārstniecības pakalpojumu. Turklāt Nacionālais veselības dienests apstiprinātu personas saslimšanas faktu, kas tiešā veidā pārkāptu personas privātās dzīves neaizskaramību.
Līdz ar to Nacionālā veselības dienesta pienākums ir izpildīt valsts pienākumu cilvēktiesību ievērošanā un atturēties no darbības (sniegt informāciju), kas aizskar personas Satversmē garantētās tiesības.
Papildus Nacionālais veselības dienests norāda, ka Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punkts un 8.punkts expressis verbis (tiešā tekstā) iesniegumā lūgto informāciju par privātpersonas lēmumu klasificē kā ierobežotas pieejamības informāciju, kas tiek aizsargāta saskaņā ar likumu.
Lai gan Nacionālais veselības dienests augsti vērtē personas līdzdarbību un interesi par valsts pārvaldes darbību, tomēr sniedzot jebkādu informāciju par personas privāto dzīvi, Nacionālā veselības dienesta rīcība būtu pretēja iepriekš norādītajām tiesību normām.
Nacionālais veselības dienests paskaidro, ka iestādes direktors nodrošina dienesta darbības tiesiskumu un ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. Nacionālā veselības dienesta direktors iestādē pieņem arī lēmumu (administratīvo aktu), kas tiešā veidā skar personas tiesības saņemt medicīniskās aprūpes pakalpojumus (Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumu Nr.850 „Nacionālā veselības dienesta nolikums" 11. un 13.punkts). Savukārt direktora atbildība tiek izvērtēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka ierēdņu disciplinārlietu izmeklēšanas kārtību. Vienlaikus Nacionālais veselības dienests vērš uzmanību, ka ne katrs lēmums, kuru atceļ augstāka iestāde administratīvā procesa likuma ietvaros, šādos gadījumos Veselības ministrija, automātiski nosaka ierēdņa sodīšanas nepieciešamību. Saskaņā ar Administratīvā procesa tiesisko regulējumu administratīvais akts, kuru pārskata augstāka iestāde, iegūst galējā noformējuma statusu. Tādējādi privātpersonai, nevēršoties tiesā, tiek nodrošināta lēmuma otrreizēja izskatīšana pēc būtības. Nacionālais veselības dienests norāda, ka arī gadījumos, kad netiek ierosināta disciplinārlieta, Nacionālais veselības dienests rūpīgi izskata katru konkrēto gadījumu, strikti ievēro augstākas iestādes sniegtos norādījumus un veic visas iespējamās darbības, lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos.”
Foto no vnc.gov.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
