Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieši 2019. gadā Latvijas Valsts dzelzceļa administrācijas direktoram Jurim Iesalniekam ir parādījusies brīnumspēja ne tikai pārtikt no zila gaisa, bet vēl arī „no tumbočlas” izvilkt vismaz trīs tūkstošus eiro, - šādu secinājumu liek izdarīt viņa iepriekšējā gada amatpersonas deklarācijas dati.

Pietiek jau informēja: J. Iesalnieka valsts amatpersonas deklarācija par 2018. gadu rāda, ka gada beigās viņam bijuši 37 584 eiro lieli uzkrājumi SEB bankā un PrivatBank. Papildus tam viņam bijušas 22 000 eiro lielas parādsaistības, un arī viņš pats aizdevis tādu pašu summu. Savukārt 2019. gadu J. Iesalnieks jau beidzis ar krietni lielākiem uzkrājumiem tajās pašās bankās – kopā jau 50 609 eiro, tātad gada laikā tos palielinot par 13 025 eiro.

Tas būtu visnotaļ iespējami, jo savā pamata darba vietā – dzelzceļa administrācijā J. Iesalnieks gada laikā algā saņēmis 42 068 eiro, kas pēc nodokļu nomaksas būtu nepilni 29 tūkstoši eiro. Vēl pieskaitot dažādus sīkākus papildienākumus, dzelzceļa administrācijas direktors gada laikā „uz rokas” saņēmis aptuveni 32 tūkstošus eiro – pilnīgi pietiekami, lai no šīs summas iztiktu un vēl 13 tūkstošus eiro noguldītu bankās.

Taču šie tomēr nav bijuši vienīgie J. Iesalnieka izdevumi, - viņš ir arī deklarējis, ka atmaksājis gadu iepriekš uzrādīto aizdevumu 22 000 eiro apmērā, un tas jau nozīmē, ka amatpersonas oficiālie izdevumi (22 000 + 13 000 = 35 000 eiro) pārsniedz viņa oficiāli deklarētos ienākumus (32 000 eiro) un aptuveni trīs tūkstoši eiro ir vienkārši izņemti „no tumbočkas”.

Tiesa, J. Iesalnieks ir deklarējis vēl vienu darījumu: viņš esot saņēmis daļu no gadu iepriekš deklarētā aizdevuma – 7000 eiro. Taču... kur šī nauda palikusi, nav zināms, jo kā ienākumu dzelzceļa administrācijas direktors to nav uzrādījis. Ja pat pieņemtu, ka runa ir par vienkāršu aizmāršību vai kļūdu, arī tad sanāktu, ka J. Iesalnieks ir spējis gadu nodzīvot ar aptuveni četriem tūkstošiem eiro vai vidēji 333 eiro mēnesī.

Tas, protams, būtu pietiekami pie spaidīgiem apstākļiem pieradušam cilvēkam, taču jāņem vērā, ka vēl pavisam nesen – 2017. gadā viņš ir noslēdzis 7000 eiro vērtu zemes nomas līgumu ar norādi – apbūves vajadzībām. Kā saprotams, vēl arī apbūves izdevumi 333 eiro mēnesī nekādi nav ietilpināmi.

Kā rāda dzelzceļa administrācijas direktora 2017. un 2018. gada amatpersonas deklarāciju dati, vēl gadu iepriekš šādu brīnumspēju – „pārtikt no zila gaisa” un vēl „atrast” naudu „tumbočkā” – viņam nav bijis: amatpersonas oficiālo ienākumu un izdevumu apjomi ir bijuši izprotami un samērīgi.

2017. gada beigās J. Iesalnieka uzkrājumi divās bankās ir bijuši kopā 15 044 eiro, un viņš gan bijis kādai personai parādā 42 000 eiro, gan arī kādai personai šādu pašu summu aizdevis.

2018. gada laikā dzelzceļa administrācijas direktora uzkrājumi bankās pieauguši par pietiekami iespaidīgu summu – 22 539 eiro, sasniedzot jau 37 583 eiro. Turklāt viņš arī atdevis daļu aizņēmuma summas – 20 000 eiro.

Taču iepretim šiem izdevumiem ir bijuši arī oficiāli ienākumi. Pirmkārt, algā J. Iesalnieks saņēmis 39 804 eiro, kas pēc nodokļu nomaksas bijis apmēram 27 200 eiro. Papildus tam amatpersona arī saņēmusi atpakaļ 20 000 eiro no izsniegtā aizdevuma, kā arī izņēmusi dzīvības apdrošināšanas un pensiju fonda līdzekļus – kopā 21 597 eiro.

Tas nozīmē, ka gada laikā J. Iesalnieks oficiālajos ienākumos saņēmis aptuveni 68 800 eiro, savukārt oficiālajiem tēriņiem (aizdevuma atmaksa un uzkrājumu veidošana) atvēlēti 42 539 eiro.

Starpība gada laikā ir bijusi vairāk nekā 26 tūkstoši eiro, kas nozīmē pāri par diviem tūkstošiem eiro mēnesī ikdienas vajadzībām. Savukārt gadu vēlāk J. Iesalnieks, pateicoties attīstītajai „brīnumspējai” vai kādiem citiem faktoriem, jau ir spējis labākajā gadījumā iztikt ar 333 eiro mēnesī, bet sliktākajā – ne tikai „pārtikt no zila gaisa”, bet vēl izvilkt no „tumbočkas” trīs tūkstošus eiro.

Novērtē šo rakstu:

25
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi