Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepirkumu norise un ar to saistītie skandāli jau ilgu laiku ir bijuši sabiedrības uzmanības lokā. Bezmaz vai nav tādas nedēļas, kad neizskanētu informācija vai nu par aizdomīgiem iepirkumiem, vai veiktajām kratīšanām, vai aizturēšanām saistībā ar iepirkumiem. Sabiedrībā dominē uzskats, ka iepirkumos uzvar pareizie. Respektīvi, tie, kuri samaksājuši.

Ja viss ir tik slikts, tad jāskata, kas ir pie vainas – likumi, pasūtītāji, iespējamie izpildītāji vai viss kopā? Vai arī problēmas sakne slēpjas daudz dziļāk un nopietnāk?

Sāksim ar likumu. Publisko iepirkumu joma Latvijā vēl uzskatāma “zīdaiņu autiņu” ietērpā. Proti, 1996.gada 24.oktobrī tika pieņemts likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumiem”. Pirms tam iepirkumu jautājumus regulēja Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumi nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”.

Iepriekš minētie noteikumi ir bāzēti galvenokārt uz pirmskara Latvijas 1927.gada likumu, kurā tika izdarītas izmaiņas, tos iespēju robežās piemērojot pašreizējiem apstākļiem. Taču noteikumi pilnībā neatbilst starptautiskajām prasībām, jo tajos nav ietvertas tādas normas kā pretendentu kvalifikācijas noteikšanas kārtība, atklātuma nodrošināšana un citas.1 

Jāatzīmē, ka publisko iepirkumu normatīvā regulējuma piemērošana starptautiskām un šī brīža prasībām notiek vēl pašlaik. Tādējādi secināms, ka tiesiskajam regulējumam iepirkumu jomā pašlaik ir tikai 25 gadi, kas tiesību jomai ir ļoti maz.

No vienas puses liels atspaids būtu, ja attiecīgās jomas normatīvā regulējuma specifiku mācītu mācību iestādēs, bet tikai Latvijas Universitātē ir atrodams kurss “Publisko iepirkumu vadība”2, un tas pats parādījies tikko. Tiesa, dažādus kursus organizē kā Valsts administrācijas skola, tā arī Iepirkumu ekspertu klubs. Šos kursus pasniedz kā Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas, tā arī citi praktiķi. Tiesa, šo kursu pasniedzēju vidū ir lasāmi arī Rīgas domes struktūrvienību pārstāvji3, kuru loma kā kursu pasniedzēji, klausoties par skandāliem iepirkumu jomā, kur Rīgas domes struktūrvienības ieņem vadošās vietas, uz šiem kursiem liek skatīties nedaudz skeptiski.

Šā vai tā – atsevišķi kursi neveido vienotu pieeju iepirkumu veikšanā. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka nevaram runāt par kaut cik sistematizētu iepirkumu jomas speciālistu apmācību. Runājot vēl par speciālistu apmācību, jāatzīmē, ka arī zinātniskās literatūras šajā jomā nav tieši tāpat kā likuma komentāru. Bez šaubām, ka Iepirkumu uzraudzības birojs sniedz dažādus skaidrojumus, bet tie neveido vienotu, pilnīgu un sistemātisku iepirkumu norises un būtiskāko problēmu skaidrojumu.

Vispārināti apskatot kā publisko iepirkumu jomu normatīvā regulējuma vēsturi, tā arī apmācības iespējas, secināms, ka joma ir relatīvi jauna un nav izveidots kaut cik vērā ņemams apmācību modelis. Tādējādi vērojams, ka šajā jomā strādājošie vairāk mācās no savām kļūdām un valsts neveic nekādus pasākumus, lai šajā virzienā veiktu jebkādus uzlabojumus.

Par likumiem un to praktiskajiem piemērotājiem ir skaidrs, bet kā ir ar pasūtītājiem? Respektīvi, tām iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai veic iepirkumus par ES fondu līdzekļiem? Lielāko uzsvaru uzlikšu uz valsts budžeta līdzekļiem apmaksātiem iepirkumiem.

Ir viena specifiska lieta, kuru privātie uzņēmēji nesapratīs. Tas būtu, ja institūcijas budžetā ir ieplānota noteikta summa iepirkuma veikšanai, tad iepirkuma veicēji drīzāk saskarsies ar problēmām, ja būs atraduši iespēju ieekonomēt. Respektīvi – nevis saņems uzslavu par valsts līdzekļu ekonomiju, bet nākamgad savā budžetā saņems mazāku finansējumu. Tiks samazināts finansējums ieekonomēto līdzekļu apmērā. Līdz ar to, maigi sakot, būtu lieki prasīt, lai, veicot iepirkumu, tiktu domāts par finanšu līdzekļu ekonomiju. Tāda nu ir mūsu valsts finanšu politika. Manuprāt, ačgārna.

Nākamais jau manis iepriekš minētais par sistemātiskas apmācības neesamību. Tad nu katrs mēģina, kā māk un kā vecāki kolēģi atbilstoši vēsturiskajai kārtībai, stāsta kā jādara. Vēl nevar nepieminēt faktu, ka, ja iepirkumu jomas speciālistiem valsts un pašvaldības iestādēs maksimālais atalgojums būs ap 1200 uz papīra, tad privātajā sektorā šāds būs zemākais atalgojums. Tādējādi visnotaļ loģiski, ka privātajā sektorā koncentrēsies zinošāki speciālisti nekā valsts vai pašvaldības sektorā. Palielinoties atlīdzības apmēra šķērei starp valsts sektoru un privāto, nav nekādu ilūziju, kurš sektors zaudēs.

Sākšu ar plānošanu. Lai iepirkumu varētu veikt atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai, ir vajadzīgs zināt tieši un konkrēti, ko tad vajag iepirkt. Te rodas problēmas. Pirmkārt, kā mainās attiecīgās nozares politiskais kurss – nav iespējams ilgtermiņā nodefinēt, kas tad vajadzīgs. Runājot jau detalizētāk – attiecīgu zināšanu neesamība vai nepietiekamība neļauj precīzi definēt kā iegādājamo preci/pakalpojumu, tā arī objektīvas prasības iespējamiem pretendentiem. Tādējādi tiek radīti priekšnosacījumi saucamai palīdzībai no malas. Kā tas tiek izmantots – jau cits stāsts. Pēc idejas tieši tehniskās specifikācijas un kvalifikācijas prasību izstrādāšanas laikā ir vislielākie riski, ka konkrētais iepirkums tiks pakārtots konkrēta uzņēmēja interesēm. Jāatzīst, ka ārējā kontrole tieši par šiem procesiem nenotiek. Vēlāk jau iepirkumu komisija tik vērtē, vai iesniegtais piedāvājums atbilst tehniskās specifikācijas un nolikuma prasībām.

Pieskaroties tieši pasūtītāju iepirkumu komisijām, kontekstā ar pēdējā laika notikumiem arī rodas vairāki jautājumi. Proti, Publisko iepirkumu likuma 24.panta otrā daļa nosaka: Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu, vai kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju. Izveidojot iepirkuma komisiju, pasūtītājs nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta jomā, kurā tiks slēgts iepirkuma līgums. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus.4 

Manā ieskatā svarīgi atslēgas vārdi ir “komisija būtu kompetenta”. Kādu kompetentu pienesumu B.Broka kā administrācijas pārstāve varēja sniegt Latvijas Universitātes iepirkumos, kur viņa bija iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, vai RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins – RS jau skandalozajā iepirkumā? Abi ir administrācijas cilvēki, līdz ar ko faktiski objektīvu vērtējumu iepērkamajam priekšmetam vai pakalpojumam viņi nevar sniegt, ja nu vienīgi – diskutablā situācijā maigi likt manīt komisijai, uz kuru pusi to deķīti pavilkt.

Kaut cik nedaudz arī ieskicēju situāciju no pasūtītāju puses, bet kā tad izskatās no iespējamo izpildītāju/piegādātāju puses?

Te nu varētu teikt – karā kā karā, kur tiek izmantoti jebkādi līdzekļi, lai iegūtu iekārotos iepirkumus. Saucamie “advancētie” no primitīvas utu meklēšanas vai konkurentu apmelošanas ir pārgājuši nākamajā fāzē. Kamdēļ cīnīties savstarpēji par katru iepirkumu, nezinot, kā veiksies, ja savstarpēji var sarunāt. Proti, slēdzot (ne jau rakstiski) aizliegtās vienošanās kā par tirgus sadali, tā arī par dalību konkrētos iepirkumos.

Šādus uzņēmumus cenšas apkarot Konkurences padome, bet būsim atklāti – kamēr kāds no aizliegtās vienošanās dalībniekiem par šādas vienošanās esamību nepastāstīs Konkurences padomei, tai šādu faktu vai, vēl vairāk, pierādījumus uzzināt ir faktiski neiespējami. Nav pat instrumentu, kuri ļautu secināt par aizliegto vienošanos iespējamību. Proti, nav vienotas analītiskās datu bāzes, kurā būtu fiksēti visi iepirkumi, tajā skaitā arī līdz 10 000 eur, piedalījušies pretendenti un uzvarētāji. Šāda instrumenta esamība ilgtermiņā ļautu saskatīt likumsakarības, kad noteikti pretendenti piedalās vienos un tos pašos iepirkumos, bet uzvarētāji vienmērīgi sadalās un katrs tirgus dalībnieks gūst kādu labumu.

Savukārt ne tik uz savstarpējo sadarbību vērsti izmanto ikkatru iespēju, lai nomelnotu to pretendentu, kuram tiek piešķirtas līgumslēgšanas tiesības, cerot, ka beigās viņš tiks no iepirkuma izslēgts. Tad nu tiek iets uz “pilnu banku”. Piemēram, ja iepirkumā tiek iepirkts pakalpojums, tad tiek darīts viss, lai nosacīti uzvarējušā pretendenta pieteiktie speciālisti atsauktu savu dalību, kā rezultātā nepietiek speciālistu un ir jānosaka jauns uzvarētājs. Tiek meklēti dažādi, nereti pat izteikti izdomājumi vai pieņēmumi, lai tiktu nomelnots uzvarējušais pretendents un pasūtītājs vai apšaubīta iespējamā pretendenta spēja izpildīt pakalpojumu/pasūtījumu. Tad, pārsūdzot pieņemto lēmumu, Iepirkumu uzraudzības birojā par līgumtiesību piešķiršanu tiktu atklātas kādas procesuālās kļūdas, kā rezultātā pastāvētu iespēja mainīt iepirkumu komisijas lēmumu sev par labu.

Bieži nākas saskarties ar pilnīgi primitīviem gadījumiem, kad iespējamais pretendents, iesniedzot savu piedāvājumu, ir viltojis parakstus vai dokumentus. Ir pat dzirdēti gadījumi, kad pretendents, kurš neieguva līgumslēgšanas tiesības, no pasūtītāja mājaslapas ir lejuplādējis nolikumu, pārveidojis to un tad kopā ar pārveidoto nolikumu ir iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, atsaucoties uz it kā pasūtītāja pieļautajiem pārkāpumiem, veicot neatbilstošu vērtēšanu nolikumam. Tas nekas, ka tam nolikumam, ko pats pārveidojis.

Trakākais ir tas, ka šī brīža regulējums neparedz iespēju izslēgt pretendentu no iepirkuma, ja tiek konstatēta parakstu viltošana vai citādāka mānīšanās. Tad var rasties situācija, ka aizdomas par parakstu viltošanu ir, policija ir uzsākusi kriminālprocesu, bet attiecīgajam pretendentam ir jāpiešķir līgumslēgšanas tiesības. Nav arī mehānisma par attiecīgā pretendenta “sodīšanu”, ja pēc iepirkuma līguma noslēgšanas tiek secināts, ka viņš ir veicis nelikumīgas darbības.

Kā pasūtītājiem, tā arī potenciālajiem piegādātājiem ir viena kopīga iezīme – mantkārība, kā rezultātā tiek pārkāpts viss iespējamais. Kā potenciālais piegādātājs vēlas saņemt attiecīgu pasūtījumu un uz tā rēķina labi nopelnīt, tā arī pasūtītājs ir gatavs uz visu, lai saņemtu kādu materiālu labumu. Viņam pat nav svarīgi, vai par uzvaru iepirkumā viņam kukuli dod uzņēmums A vai uzņēmums B. Te ir runa par kukuļdošanu un kukuļņemšanu, nereti arī par starpniecību kukuļošanā. Diemžēl negodprātīgi cilvēki būs vienmēr un visās jomās. Nav nozīmes, tie ir iepirkumi vai kas cits. Ar šo sērgu varētu tik cīnīties spēcīgas tiesībsargājošās iestādes un pastiprināti sodi par šiem nodarījumiem. Tiesa, ir vēl bīstamākas iezīmes. Proti, ka uzvarētājs tiek noteikts nevis godīgā ceļā vai tiešā kukuļošanā, bet pēc principa – es tev, tu man - un ir tikai viens ķēdes posms plašākā darījuma tīklā, aiz kura nereti varētu pat stāvēt politiskā elite. Piemēram, OIK afēra, tagad arī atkritumu bizness Rīgas domē un vēl daudzi citi.

Kopsavilkums par visu apskatīto – problemātika ir vērojama visās jomās, tomēr vislielākā ietekme ir tieši negodprātīgiem cilvēkiem. Tādējādi, lai situāciju risinātu, normatīvajā līmenī vajadzētu paredzēt striktāku regulējumu.

Piemēram.

Iepirkumu komisijās nevar būt politiķu un vadības (administrācijas) pārstāvji. Tikai konkrētās jomas speciālisti.

No noteiktas summas kāda neatkarīga institūcija caurskata nolikumus un tehniskās specifikācijas. Tikai pēc viņu akcepta iepirkumu varētu izsludināt.

Izveidot vienotu datu bāzi par viesiem iepirkumiem, tajā skaitā arī par tirgus izpētēm, kurā būtu norādīti kā uzvarētāji, tā pārējie dalībnieki un piedāvātās līgumcenas. Turklāt šīs datu bāzes informācija tiktu analizēta un nepieciešamības gadījumā iegūtā informācija jau būtu par pamatu kādām turpmākām darbībām.

Palielināt valsts nodevu sūdzību iesniegšanai IUB, lai mazinātu vēlmi sūdzēties sūdzēšanās pēc, a ja nu izdodas.

Organizēt sistemātiskas un nopietnas apmācības nodarbinātajiem, kuri darbojas iepirkumu sfērā. Pat līdz tam, ka ar iepirkumiem nevar strādāt, kamēr nav noklausīti noteikti kursi.

Loģiski, ka arī pārskatīt atalgojumu, lai iepirkumu veicēji nebūtu ieinteresēti domāt par kaut kādām sarunāšanām un lai no valsts sektora visi labākie speciālisti nepārietu uz privāto.

Ar pretendentu, kurš ieguvis līgumslēgšanas tiesības, izmantojot prettiesiskas darbības, būtu jāpārtrauc noslēgtais iepirkuma līgums, viņam būtu jāsamaksā soda nauda iepirkuma līguma apmērā, un pretendentam būtu liegums turpmāk piedalīties iepirkumos.

Ierobežojums dalībai turpmākos iepirkumos uzlikt ne tikai pretendentam kā juridiskai personai, bet arī visām tā amatpersonām un patiesā labuma guvējiem. Proti, ja persona A ir bijusi valdes loceklis vai patiesā labuma guvējs firmā B, kas izmantoja prettiesiskas darbības, lai panāktu, ka ar viņiem tiktu noslēgts iepirkuma līgums, tad firma B turpmāk vairs nevarētu piedalīties nevienā iepirkumā, un neatkarīgi no tā, kurā firmā darbotos persona A, arī tā iepirkumos vairs nedrīkstētu piedalīties.

Priekšlikumi izklausās skarbi, piekrītu, bet – šī brīža situācija ir aizgājusi tik tālu, ka ar maigām un saudzīgām metodēm iepirkuma purvu nenosusināsim. Kamēr normatīvajā līmenī netiks “pievilktas skrūves”, tikmēr nekas nemainīsies. Kaut arī nereti rodas sajūta, ka atsevišķi politiķi vai politiskie spēki ir ieinteresēti, lai ir, kā ir, bet par to jau ir cits stāsts.

1 https://www.vestnesis.lv/ta/id/38483

2 https://www.lu.lv/lv/nc/studijas/studiju-celvedis/programmu-un-kursu-katalogi/kursu-katalogs/?tx_lustudycatalogue_pi1%5Bcourse%5D=JurZ6089&tx_lustudycatalogue_pi1%5Baction%5D=detail&tx_lustudycatalogue_pi1%5Bcontroller%5D=Course&cHash=265cf54dcb34f6f1ed040bb6a16710b8

3 https://iek.lv/136-seminars/

4 https://likumi.lv/doc.php?id=287760

Novērtē šo rakstu:

40
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...