Iepazīstieties: indivīds, kas nāvējoši sabrauc suni un aizbēg no notikuma vietas
PIETIEK13.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek izdevies noskaidrot, ka sudrabkrāsas automašīna BMW ar valsts numuru JU 1911, kas jūlija sākumā pie tirdzniecības centra Mols notrieca iedzērušu saimnieku vaļā palaistu suni un pēc tam no notikuma vietas aizbrauca, nemēģinot sniegt vēlāk klīnikā mirušajam sunim kādu palīdzību, pieder 1988. gadā dzimušajam Jānim Grudulam, kurš dzīvo Madonas novada Barkavas pagasta Vīcupos.
Šī notikuma aculiecinieks, kurš nāvējoši savainoto suni nogādāja klīnikā, ar ierakstu sociālajā vietnē Facebook vēlējās vainīgo auto vadītāju atrast, jo bija pārsteigts ne tikai par to, ka tas savas automašīnas tīrību vērtējis augstāk par dzīvnieka glābšanu, bet arī to, ka pretēji solītajam no notikuma vietas vienkārši aizbēdzis.
„Es tikai braucu garām un ieraudzīju notriekto suni, tāpēc apstājos. Vadītājs, protams, ir vainīgs, ka neuzmanības dēļ notrieca suni, bet galvenokārt vainīgi bija saimnieki, kuri skrēja pāri ielai. Man nepatika, ka vadītājs pēc avārijas necentās palīdzēt sunim, jo viņam negribējās likt asiņaino ķermeni savā bagāžniekā un vest arī iedzērušos saimniekus uz klīniku. Tāpēc es paņēmu suni kopā ar viņiem savā mašīnā un aizvedu pie veterināra. Vadītājs solīja braukt pakaļ, bet aizlaidās,” sociālajā tīklā raksta izpalīdzīgais autovadītājs.
„Visi cilvēki ir dažādi, vienam rūp citu dzīve, otram rūp tikai savas mantas. Labi, kā lielākā daļa tomēr sastāv no tiem, kuriem nav vienaldzīgas citu sāpes. Es tikai gribēju, ka viņš izlasa manis rakstīto un viņam paliks kauns par savu rīcību. Esmu pārliecināts, ka karma tevi panāks!” suņuka glābējs piebilst Facebook ierakstā.
Pēc visa spriežot, viņam gan nāksies krietni ilgi gaidīt, līdz automašīnas īpašnieks sāks izjust kādu kaunu, jo īpaši neuztraucas arī par kaitējumu cilvēkiem: kā rāda Pietiek rīcībā esošie dati, suņa notriekšanas brīdī automašīnas īpašnieks nebija pat papūlējies iegādāties tai OCTA polisi.
Bembists Jānis Gruduls no Barkavas pagasta nekādā oficiālā uzņēmējdarbībā nav iesaistīts, rāda Lursoft datu bāze. Taču, pateicoties kādam Pietiek lasītājam, jau esam noskaidrojuši viņa darba vietu, - par to kopā ar, cerams, uzņēmuma vadības komentāru informēsim nākamajā publikācijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
