Iesaki rakstu: 
Šābrīža pensiju sistēmas pamatā ir pay-as-you-go princips. Viscaur Eiropā. Tie, kuri strādā šodien, ar saviem nodokļiem samaksā pensijas, kuras kaut kad aprēķinātas šodienas pensionāriem. Izņēmums ir salīdzinoši mazais 2. un 3. līmenis.
Nekāda fiziska uzkrājuma nav - tas, ko pensijas saņēmējs nomaksājis nodokļos savas dzīves laikā, ir sen iztērēts. Viņam kaut ko sasolīja, bet reāli sistēmas finanšu spējas/kapacitāti pildīt solījumus nosaka tagad strādājošo nomaksātie nodokļi. Katrā valstī šis ļoti atšķiras.
Katrā valstī ir sava nodokļu, arī algu nodokļu, politika, sava situācija darba tirgū, sava attiecība starp strādājošo un pensionēto cilvēku skaitu, un… no tā izriet kopējais pensiju izmaksām paredzētais naudas apjoms. Katra valsts cenšas savas valsts senioriem samaksāt tik, cik spēj.
Eiropas Savienības budžets pensiju apjomu nekādi neregulē, nenosaka nodokļu politiku dalībvalstīs. Tas ir katras dalībvalsts kompetence. ES līmenī nav ne finansējuma avotu, ne iespēju ietekmēt pensiju politiku, apjomu dalībvalstīs.
Un tad atnāk… krāpnieki. Viņi pat nesaprot finanšu 1+1 vai to, kurā peļķē iekāpuši (nezināšana gan neatbrīvo no atbildības). Tagad mēģina apkrāpt mūsu seniorus, lai tik dabūtu algu Briselē. Smirdīgi.
Melo par to, ka ES līmenī noteikts minimālās algas lielums. Nekā tamlīdzīga. Un pat neplānojas. Eksistē direktīva, kura nosaka dažādus vispārīgus pamatprincipus saistībā ar minimālā atalgojuma noteikšanu, bet pilnīgi nekādi neregulē tā absolūto lielumu. Direktīva nr. 2022/2041 pat nepaģēr minimālās algas noteikšanu tajās dalībvalstīs, kur tāda nav noteikta.
Iepazīstamies - krāpnieki Elīna Pinto un „Progresīvie”.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
