Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņēmuma vadītājs, kurš gadā atalgojumā saņem vairāk nekā 200 tūkstošus latu, jau nu būtu kaunējies kaulēties par tikai nepilnas trīs reizes lielākajām iemaksām pensiju fondā, kas dod papildu sociālās garantijas visiem viņa vadītā koncerna 2576 darbiniekiem (pagājušā gada sākuma dati), - tik asi arodbiedrības vērtē Latvijas valsts uzņēmumu atalgojuma rekordista, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja pārmetumus „nesaprātīgajai arodbiedrībai”, kas nav vēlējusies vēl ilgāk paciest uzņēmuma vadības spiedienu un vēl turpmāk atteikties no iemaksām par darbiniekiem pensiju fondā.

Pietiek otrdien jau informēja par Lattelecom iekšējo, darbiniekiem domāto apkārtrakstu ar nosaukumu Iekšējais ziņojums, kurā Gulbis izsaka īpašas rūpes par Latvijas ekonomisko situāciju un norāda, ka Lattelecom akcionāri līdz šim esot „ļoti dāsni dalījušies ar peļņu, lai darbinieki varētu saņemt prēmijas par padarīto darbu”, taču „mēs nevaram visu peļņu izmaksāt sev prēmijās, lai kā to gribētos, jo valstij kā akcionāram šī nauda šobrīd ir ļoti vajadzīga budžeta deficīta segšanai”. „Mēs visi esam šīs valsts pilsoņi un varam solidarizēties ar to, kas notiek valstī,” – šādi Gulbis Iekšējā ziņojumā, kuru Pietiek šodien publicē pilnībā, izsaka attieksmi pret „nesaprātīgo” un „valstiski nedomājošo” arodbiedrību, kas vairs nevēloties atteikties no pieprasītajām iemaksām darbinieku pensiju fondā.

Līdz šim plašāku publicitāti nebija guvis fakts, ka pēc Lattelecom vadības spiediena arodbiedrība jau pirms vairāk nekā diviem gadiem piekāpās, kā rezultātā pēdējos divus gadus uzņēmums varēja neveikt par saviem darbiniekiem papildu iemaksas pensiju fondā. Saskaņā ar Gulbja skaidrojumu „ja tas tā nebūtu noticis, šodien Lattelecom un uzņēmumā strādājošie cilvēki būtu daudz sliktākā materiālajā stāvokli”.

Taču, lemjot par šo gadu, arodbiedrība uz spiedienu vairs nav reaģējusi, un Gulbis ir sašutis: „Diemžēl šogad arodbiedrības vadība necentās izprast situāciju, tādēļ iemaksas pensiju fondā, lai arī samazinātā apjomā, būs jāatsāk maksāt, kas nozīmē, ka šīs summas apjomā būs jārod ietaupījums esošajās izmaksās”. Saskaņā ar Gulbja pārliecību būtu taču bijis iespējams „dzīvot taupīgāk un atsacīties no lietām, bez kuram pagaidām varam arī iztikt”, turklāt „krīzes apstākļos ir bonusi, bez kuriem kādu laiku varam iztikt”.

Gulbis, kura iespaidīgais pagājušā gada atalgojums – vairāk nekā 225 tūkstoši latu – šādus apmērus sasniedzis, tieši pateicoties uzņēmuma padomes apstiprinātajai bonusu sistēmai, otrdien nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem Lattelecom vadītājam.

Gulbis nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu, vai viņš pats ir mēģinājis sekot savā apkārtrakstā izteiktajiem aicinājumiem uzņēmuma darbiniekiem un 2010. gadā atteikties no viņam izmaksātajiem bonusiem un, ja jā, tad kādā veidā, bet, ja ne, tad kāpēc ne. Tāpat Lattelecom vadītājs nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu, vai viņš pēdējā gada laikā ir veicis pārrunas ar Lattelecom padomes locekļiem par uzņēmuma valdes bonusu sistēmu un, ja jā, tad kad, kādas, ar ko un ar kādu rezultātu, bet, ja ne, tad kāpēc ne.

Visbeidzot Lattelecom valdes priekšsēdētājs nevēlējās atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar iemaksām darbinieku pensiju fondā, - ne par to apjomu un darbiniekiem sniegtajām garantijām 2008. gadā un šogad, kad tās pēc arodbiedrības spiediena atsāktas maksāt, ne par to, kādus ieguvumus un ekonomiju uzņēmumam deva šī atteikšanās no iemaksām pensiju fondā un kam tika izmantoti šie līdzekļi.

Šīs klusēšanas iemeslus otrdien skaidrākus padarīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, apliecinot Pietiek, ka iemaksas par visiem divarpus tūkstošiem Lattelecom darbinieku gada laikā bijušas aptuveni 600 tūkstoši latu – tātad nepilni trīs viena paša Gulbja gada atalgojumi. Turklāt, kā rāda Lattelecom 2008. gada pārskats, no šīs summas visiespaidīgākās iemaksas veiktas tieši par Lattelecom vadības nākotnes pensijām: 2007. gadā – 62 tūkstoši latu, 2008. gadā – 81 tūkstotis latu, 2009. gadā līdz martam, kad iemaksas pēc uzņēmuma vadības spiediena tika pārtrauktas, - 25 tūkstoši latu.

Par kādu pensiju fondu ir runa? Lattelecom 2008. gada pārskatā norādīts, ka uzņēmumam kopā ar tā meitas sabiedrībām pieder 50% no pamatkapitāla AS Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds, kas ir „vienīgais Latvijas Republikā reģistrētais slēgtais privātais pensiju fonds, kura akcionāri ir darba devēji”. Tāpat Lattelecom gada pārskatā norādīts, ka „katru mēnesi AS Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds tiek veikti maksājumi 5,5% apmērā no katra pensiju programmas dalībnieka darba samaksas. Maksājumi fiksēta ieguldījuma pensiju fondā tiek uzskaitīti izdevumos tajā periodā, kad attiecīgais darbinieks ir sniedzis darba līgumā paredzētos pakalpojumus”.

Turklāt interesanti, ka Lattelecom gada pārskatos norādīts – papildus atlīdzībai par darbu un iemaksām pensiju fondā uzņēmuma vadība saņem arī neatšifrētus „pārējos labumus”, kas 2007. gadā ir bijuši 28 tūkstošu latu, bet 2008. gadā – jau 42 tūkstošu latu apmērā. Otrdien Pietiek neizdevās noskaidrot, kādus tieši papildu labumus vēl saņem Gulbis un citi Lattelecom vadītāji.

Kamēr Gulbis otrdien uz jautājumiem atbildēt nevēlējās, viņa rīcībai dienas gaitā attaisnojumus mēģināja meklēt kādreizējais Parex bankas viceprezidents, tagadējais Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins. „Lapsa @PietiekLV raksta papildinājumā http://ej.uz/ff42 atkal kļūdās, jo no sava bonusa - iemaksas PF [pensiju fondā] @JurisGulbis ir atteicies pirmais,” – ar šādu versiju Kokins savā Twitter kontā nāca klajā otrdien dienas otrajā pusē.

Taču Kokins nepieminēja, ka tieši viņa vadītajai Lattelecom padomei Gulbis var pateikties par saviem iespaidīgajiem ienākumiem un ka tieši no padomes noteiktajiem atalgojuma bonusiem Lattelecom vadītājs nav bijis gatavs atteikties (2009. – krīzes kulminācijas gadā Gulbis algā un bonusos kopā saņēma pat 262 tūkstošus latu), vienlaikus to aicinot darīt citus uzņēmuma darbiniekus.

Pietiek jau informēja, ka oficiālais atalgojums Lattelecom padomei un valdei ir diezgan neliels. Kā skaidro uzņēmuma valsts daļas pārraudzītāja – Privatizācijas aģentūra, „Lattelecom padomes locekļiem ir fiksēts atalgojums par darbu uzņēmuma padomē 765 Ls un par katru apmeklētu Padomes komitejas sēdi 51 Ls, savukārt padomes priekšsēdētājam – 900 Ls un par katru apmeklētu Padomes komitejas sēdi 60 Ls”.

Savukārt par atlīdzības apmēru Lattelecom valdes locekļiem lemj padome, un valdes locekļu atalgojums par amata pienākumu pildīšanu ir Ls 500, valdes priekšsēdētāja – Ls 700 mēnesī. Taču papildus tam, kā norāda Privatizācijas aģentūra, „vispārējie atalgojuma principi paredz atalgojumu piesaistīt uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un saskaņā ar šiem mērķiem sasniegtajiem rezultātiem. Par konkrētā gada prēmijas apjomu lemj padome”.

Tieši bonusi un prēmijas tad arī nodrošina Gulbja – kurš ir arī uzņēmuma izpilddirektors – iespaidīgos ienākumus. Kā iepriekš Pietiek skaidroja tas pats Kokins, par bonusu sistēmu (esot seši parametri, pēc kuriem matemātiski izrēķina prēmiju) uzņēmumā tiek lemts katru gadu, un arī 2010. gadā ticis lemts par bonusu principiem Lattelecom valdei.

Pret šiem bonusiem – atšķirībā no tiem, kas domāti Lattelecom ierindas darbiniekiem – Gulbis nav iebildis. Toties darbiniekiem viņš apkārtrakstā norāda – esot taču jāpriecājas, ka darbiniekiem algas nav samazinātas, kaut gan uzņēmumā „vairums rādītāju ir zem budžeta līmeņa, jo pārdošana, it īpaši konkurentu klientiem, nenotiek tik aktīvi, kā nepieciešams budžeta mērķu izpildei, kas atstās sekas uz nākamo mēnešu ieņēmumiem. Turklāt atceramies, ka mēs ik dienas konkurējam ar tādiem uzņēmumiem, kurt vienkārši nemaksā nodokļus, nerunājot nemaz par papildus sociālajām garantijām saviem darbiniekiem”.

Kā jau minēts, Gulbja atalgojums valsts uzņēmējsabiedrību vadītāju vidū pērn atpalicis tikai no airBaltic prezidenta Bertolta Flika algas (24 tūkstoši latu mēnesī iepretim Gulbja 18,8 tūkstošiem). Gulbja amatpersonas deklarācijas par pēdējiem četriem gadiem rāda, ka šajā laikā viņš valsts uzņēmējsabiedrībā kopā atalgojumā saņēmis vairāk nekā miljonu eiro – 741,8 tūkstošus latu.

Sākot darbu SIA Lattelecom 2007. gadā, Gulbja ienākumi vēl bijuši salīdzinoši pieticīgi – „tikai” 76,9 tūkstoši latu, gadu vēlāk – jau 177,2 tūkstoši latu. Taču atalgojuma griestus Gulbis sasniedzis tieši valsts asākās ekonomiskās krīzes laikā, 2009. gadā saņemot 262,2 tūkstošus latu – vidēji vairāk nekā 1000 eiro dienā. Savukārt pērn Gulbja atalgojums sarucis līdz „tikai” 225,5 tūkstošiem latu.

Dokumenti

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kļūdainais “kļūdu labojums” aptieku noteikumos ir lielveikalu un lielo slimnīcu, nevis pacientu interesēs!

FotoTiekoties ar Veselības ministrijas Farmācijas departamenta pārstāvi Artūru Grīgu, Latvijas Pensionāru federācija un citu organizāciju pārstāvji atkārtoti lūdza apturēt t.s. “Aptieku noteikumus”, kas topošajā redakcijā būtiski lobētu lielveikalu un lielo slimnīcu intereses, bet pilnībā atstātu novārtā iedzīvotājus, kuri dzīvo mazapdzīvotās vietās.
Lasīt visu...

21

NATO superplāns “Baltijas slazds”

FotoIgaunijas premjere Kaja Kallasa atklāja žurnālistiem, ka NATO aizsardzības plāns attiecībā uz trim Baltijas valstīm paredz atļaut Krievijas bruņotajiem spēkiem tās ieņemt un pusgadu marinēt krievu zaldātus ES pažobeles ekonomiskās krīzes, politisko intrigu un sodomijas purvā. Ja okupanti šajā laikā nenojūgsies un paši neaizmuks, tad pēc 180 dienām Baltijas zemes atbrīvošot (lasi – pievienošot atpakaļ ES).
Lasīt visu...

15

Tikai nesmejieties, es atkal mēģināšu tiesāties un šoreiz kā tēvs un vīrietis gan noteikti uzvarēšu! Es un mans spēcīgais gars!

FotoUn tagad pats svarīgākais. Tas, kas notiks tālāk, ir sekojošais. Es savā un savu bērnu un ģimenes vārdā vērsīšos tiesā pret Latvijas Republiku. Pret Levita, Kariņa, Rinkēviča, Pabrika, Dzintara režīmu. Tā būs pirmā tiesvedība valsts vēsturē, kur vienlaikus politiķis, vīrietis un tēvs cīnīsies par savu bērnu interesēm. Cīnīsies un uzvarēs Latvijas valsti, pierādot, ka Latvijas valsts politiski un materiāli izrēķinājās ar Gobzema ģimeni, tostarp aizskarot divu nepilngadīgu bērnu intereses.
Lasīt visu...

6

Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods

Foto"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Lasīt visu...

21

Anitas Muižnieces dubultie standarti ciniski turpinās

FotoŠā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
Lasīt visu...

13

Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

Foto22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Lasīt visu...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nenopietnā rotaļa

Vasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu...

Foto

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

Vakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas...

Foto

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

Tautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana...

Foto

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

Kad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts...

Foto

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

Es pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas...

Foto

Par "audzēšanu"

Nekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari...

Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...