Iesaki rakstu: 
Netieši apstiprinot neoficiālo informāciju par īpašo vietu un statusu, kāds Latvijas iekšlietu sistēmas neformālajās attiecību shēmās ir kontrabandas kriminālprocesa ietvaros aizdomās turētajam, bet pirms pusotra mēneša darbā atjaunotajam Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 1.nodaļas priekšniekam Viktoram Montikam, iekšlietu sistēmas vadība trešdien sāka atklāti minstināties, nespējot atbildēt pat uz šķietami vienkāršiem Pietiek jautājumiem.
Pietiek jau informēja, ka 2011. gada rudenī aizdomās par kontrabandas piesegšanu aizturētais Montiks, kura tolaik vadītā nodaļa nodarbojas ar cīņu pret nelikumīgu akcizēto preču apriti, atkal strādā Valsts policijā, jo gadu pēc aizturēšanas atcelts viņam noteiktais drošības līdzeklis – aizliegums ieņemt amatu policijā.
Savukārt kriminālprocess, kura ietvaros 2011. gadā tika aizturēts Montiks, kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), tiek gatavots nodošanai Daugavpils prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Drošības līdzekļa atcelšana Montikam pagājušā gada novembra otrajā pusē notikusi formālu iemeslu dēļ.
Neoficiāli Pietiek zināms, ka Montika gadījums – amatpersona ir aizdomās turamā noziedzīgos nodarījumos, taču turpina darbu atbildīgā amatā Valsts policijā – Latvijas iekšlietu sistēmā ir pietiekami unikāls, un to netieši apstiprina arī sistēmas vadība.
Tā jau kopš pagājušā gada pirmssvētku dienām iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (attēlā) nespēj atbildēt, cik kopā Latvijā ir iekšlietu sistēmas darbinieku, kuri kādā kriminālprocesā ir aizdomās turamo statusā un vienlaikus turpina darbu policijā.
Tiesa, uzreiz pēc Montika aizturēšanas Kozlovskis bija paziņojis, ka, ja apstiprināšoties fakts, ka Montiks iesaistīts ar kontrabandu saistīta nozieguma izdarīšanā, tad šāda situācija esot vērtējama kā pilnīgi nepieņemama.
Taču kopš tā laika ministrs ir mainījis viedokli, un, kā zināms Pietiek, tieši ar Kozlovska rīkojumu ministrijas preses pārstāvei, kura iepriekš informāciju par sistēmas darbiniekiem – kriminālprocesos aizdomās turamajiem bija apņēmusies sniegt trešdien, šādu ziņu izpaušana aizliegta.
Kā izrādījās trešdien, arī Valsts policijas preses pārstāvei Sigitai Pildavai un policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvim Tomam Sadovskim netika dota iespēja sniegt ziņas par to, vai attiecīgi Valsts policijā un tās Rīgas reģiona pārvaldes struktūrās, izņemot Montiku, ir vēl kaut viens policists, kas kādā kriminālprocesā ir aizdomās turamā statusā, bet kuram ir dota iespēja netraucēti turpināt darbošanos policijā.
Andreja Grišina (kuru vairāki Pietiek lasītāji ir minējuši kā Montikam neformāli pietuvinātu personu) vadītā Rīgas reģiona pārvalde nevēlējās sniegt arī skaidrojumu par to, kā gan Grišins varējis pieņemt tiesisku lēmumu par Montika pazemināšanu citā amatā, ja formāli tam nav bijis nekāda pamata (Montiks nav tiesāts, drošības līdzeklis atcelts), un kāds bijis šī lēmuma pamatojums. To, ka Grišins šādu lēmumu pieņēmis, iepriekš nejauši atklāja Iekšlietu ministrija.
Īpaši interesanta bija Inta Ķuža vadītās Valsts policijas trešdienas reakcija. Tās preses pārstāve Sigita Pildava uzstājīgi un vairākkārt uzstāja, lai Pietiek izņemtu fotogrāfiju, uz kuras redzams Grišins, - ar to, ka publikācijā skaidri norādīts, kāda amatpersona redzama foto, esot par maz.
Taču, tikko Pietiek vēlējās noskaidrot, kuras tieši Valsts policijas vadības amatpersonas vēlmi Pildava izpilda, preses pārstāve izrādījās nespējīga atbildēt uz šo jautājumu. Toties no viņas varēja noprast, ka Montika fotogrāfiju Valsts policija uzskata par īpaši slepenu un neizpaužamu vizuālo informāciju, - tiesa, nekādu pamatojumu šādai nostājai Valsts policijas pārstāve nespēja sniegt.
Kā jau ziņots, pašreizējais statuss ir šāds - "Montiks saglabā aizdomās turamā statusu, jo krimināllietas izmeklēšana turpinās, bet tas nav par pamatu viņam aizliegt pildīt policista pienākumus, jo viņa vaina vēl nav pierādīta un nekādus citus drošības līdzekļus, kas liegtu pildīt amata pienākumus, procesa virzītājs nav piemērojis. Pēc drošības līdzekļa atcelšanas Montikam atbilstoši Dienesta gaitas likumam bija jānodrošina iespēja pildīt dienesta pienākumus tajā pašā amatā," skaidro Iekšlietu ministrijas preses pārstāve Gunta Skrebele.
Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Grišins pieņēmis lēmumu pazemināt Montiku amatā, un viņš turpina pildīt galvenā inspektora amata pienākumus struktūrvienībā, kuras uzdevumi nesot saistīti ar akcizēto preču aprites un kontroles jautājumiem.
Interesants ir tiesībsargājošo iestāžu skaidrojums saistībā ar kriminālprocesa faktiem, kas attiecas uz Montiku, - ja ticēt šiem apgalvojumiem, Montika aizturēšanai nav bijis ne vismazākā sakara ar viņa darba pienākumiem.
„Saņemot VID lēmumu par drošības līdzekļa - aizliegums pildīt konkrēta amata pienākumus Valsts policijā, Rīgas reģiona policijas pārvaldes Iekšējās izmeklēšanas nodaļa sazinājās ar procesa virzītāju, lai iegūtu nepieciešamo informāciju dienesta pārbaudes uzsākšanai. Uz ko procesa virzītājs nepārprotami norādīja, ka uzsāktais kriminālprocess pret Montiku nav saistīts ar viņa dienesta pienākumu izpildi,” skaidro Iekšlietu ministrija.
Arī VID Sabiedrisko attiecību daļa apgalvo, ka „minētajā kriminālprocesā V. Montiks nav pielietojis dienesta pilnvaras, līdzekļus vai stāvokli nozieguma izdarīšanai”. Nekāda plašāka informācija netiek sniegta.
Montiks tika aizturēts pagājušā gada novembrī, kad VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Daugavpilī atklāja apjomīgu kontrabandas preču noliktavu. Aizturēts tika uzņēmējs Vasilijs Krupeņičs, kas noziedzīgās aprindās pazīstams ar iesauku Čigāns, bet aizdomās par kontrabandas piesegšanu - arī Montiks.
Interesanti, ka aizturēšanas brīdī pie augstā ranga policista un viņa dienesta auto dažādās valūtās tika atrasti kopumā vairāk nekā 13,5 tūkstoši latu.
Neraugoties uz šiem faktiem, tiesa Montikam kā drošības līdzekli nenoteica apcietinājumu, un viņam tika piemērots drošības līdzeklis - policijas uzraudzība, aizliegums ieņemt amatu un aizliegums kontaktēties ar kriminālprocesā iesaistītajām personām, līdzdalībniekiem.
Pašlaik Montiks ir iesniedzis lūgumu atvaļināt viņu no dienesta sakarā ar likumā noteiktā vecuma sasniegšanu. "Šobrīd nav likumīga pamata atteikt viņa lūgumam vai arī jebkāda likumīga pamata atvaļināt no dienesta pēc kāda cita iemesla," skaidro ministrijas pārstāve.
Red. piez. Paša Viktora Montika fotogrāfiju mums joprojām nav izdevies iegūt - tāpat kā adresi viņam it kā piederošajai Baltezera mājai. Mēs augsti vērtētu lasītāju palīdzību šajā jomā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
