Iekšlietu ministrija neiebilst pret nelikumīgu "Citadele" bankas "īpašo piedāvājumu"
PIETIEK26.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes vadībai ilgāku laiku nekas nav bijis iebilstams pret nelikumīgu atlaižu piedāvājumu kādā "būlciņu veikalā-kafejnīcā", Iekšlietu ministrijas vadība neiebilst pret apjomīgākiem, bet tikpat nelikumīgiem labumiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem no bankas Citadele, kuri nosaukti par "īpašo piedāvājumu".
"Likuma izpratnē materiāli labumi produktu vai pakalpojumu cenas atlaižu veidā, kas nav publiski pieejami, ir dāvana, kuras pieņemšana valsts amatpersonām, pildot valsts amatpersonas pienākumus, nav atļauta," - tā bez kādām interpretācijas iespējām likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normas skaidro Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Taču Riharda Kozlovska un Ilzes Pētersones-Godmanes vadītajai Iekšlietu ministrijai šis likums nešķiet saistošs: tā jau ilgāku laiku neiebilst pret bankas Citadele piedāvājumu - īpaši "Iekšlietu ministrija" darbiniekiem domāto Citadeles norēķinu karti Master Card.
"Tā ir normāla prakse," - tā šo piedāvājumu, kas saskaņā ar KNAB citēto neatbilst likumam, skaidro pati banka. Tā šādu "īpašo piedāvājumu" izsakot vairākām ministrijām, un šis piedāvājums ietver tieši to, ko min KNAB, - "labākus nosacījumus bankas pakalpojumiem. (..) Šajā gadījumā piedāvājums attiecas uz maksājumu karšu izmantošanu, piemēram, maksājumu karšu lietošana ir bez maksas".
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kā savu iecietību pret šādu "īpašo piedāvājumu", kura pieņemšanu likums aizliedz, skaidro Iekšlietu ministrijas vadība. Tikmēr policijas Rīgas reģiona pārvaldes vadība pārkāpumu pēc aizrādījuma, kā Pietiek informējis, jau ir labojusi.
Pietiek jau informēja, ka policijas darbiniekiem atlaides sološajai reklāmai kāds veikals-kafejnīca bija izvēlējies sludinājumā minētajai mērķauditorijai vistuvāko un izdevīgāko izvietojumu - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas ēku Rīgā, Gaujas ielas kompleksā, turklāt nevis šādu tādu vietu, bet stiklotu vitrīnu tieši blakus ēkas galvenās ieejas caurlaides punktam.
Tas nozīmēja, ka nezināmu laiku - spriežot pēc tā, ka cenas sludinājumā uzrādītas latos, vismaz pāris gadus - simtu Valsts policijas darbinieku acu priekšā un acīmredzami ar nezināmu amatpersonu svētību un labvēlību Valsts policijas telpās bijusi izvietota reklāma, kas piedāvājusi klaji nelikumīgus labumus policijas darbiniekiem un aicinājusi tos izmantot,
Taču policijas Rīgas reģiona pārvaldes vadība tās degungalā izlikto aicinājumu uz nelikumībām aicinājumu pamanīja tikai tad, kad jautājumu par to Valsts policijai uzdeva Pietiek. "Paldies par informāciju! Protams, policijas darbinieki nedrīkst saņemt atlaides, ja tās paredzētas tikai konkrētai amatpersonu grupai. Šobrīd sludinājums jau ir noņemts," nu skaidro Valsts policijas pārstāvis.
Saskaņā ar oficiālo versiju sludinājums vitrīnā esot parādījies nesaskaņoti: "Cik zināms, tad konkrētais sludinājums tur izvietots bez jebkādas saskaņošanas - lapa iestumta vitrīnā caur spraugu." Interesanti, ka, labojot situāciju, katram gadījumam pašlaik ir noņemta arī pati vitrīna, lai, kā skaidro Valsts policijas pārstāvis, "atkārtoti nebūtu iespējams tur novietot līdzīgus sludinājumus".
Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteic:
"13.pants. Vispārīgie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi
(1) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt dāvanas šā likuma 13.1 panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Ārpus amata pienākumu pildīšanas valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt dāvanas, ievērojot šā likuma 13.2 pantā noteiktos ierobežojumus.
(2) Dāvana šā likuma izpratnē ir jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tai skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona.
Savukārt šī panta trešās daļas 5. un 6. punkts paredz, ka par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi pakalpojumi un dažāda veida atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas ir publiski pieejamas, kā arī nosakot īpašu izņēmumu - pakalpojumi un atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas īpaši paredzētas Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem, kuri bijuši starptautisko operāciju dalībnieki."
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
