Iekšlietu ministrija neiebilst pret nelikumīgu "Citadele" bankas "īpašo piedāvājumu"
PIETIEK26.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes vadībai ilgāku laiku nekas nav bijis iebilstams pret nelikumīgu atlaižu piedāvājumu kādā "būlciņu veikalā-kafejnīcā", Iekšlietu ministrijas vadība neiebilst pret apjomīgākiem, bet tikpat nelikumīgiem labumiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem no bankas Citadele, kuri nosaukti par "īpašo piedāvājumu".
"Likuma izpratnē materiāli labumi produktu vai pakalpojumu cenas atlaižu veidā, kas nav publiski pieejami, ir dāvana, kuras pieņemšana valsts amatpersonām, pildot valsts amatpersonas pienākumus, nav atļauta," - tā bez kādām interpretācijas iespējām likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normas skaidro Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Taču Riharda Kozlovska un Ilzes Pētersones-Godmanes vadītajai Iekšlietu ministrijai šis likums nešķiet saistošs: tā jau ilgāku laiku neiebilst pret bankas Citadele piedāvājumu - īpaši "Iekšlietu ministrija" darbiniekiem domāto Citadeles norēķinu karti Master Card.
"Tā ir normāla prakse," - tā šo piedāvājumu, kas saskaņā ar KNAB citēto neatbilst likumam, skaidro pati banka. Tā šādu "īpašo piedāvājumu" izsakot vairākām ministrijām, un šis piedāvājums ietver tieši to, ko min KNAB, - "labākus nosacījumus bankas pakalpojumiem. (..) Šajā gadījumā piedāvājums attiecas uz maksājumu karšu izmantošanu, piemēram, maksājumu karšu lietošana ir bez maksas".
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kā savu iecietību pret šādu "īpašo piedāvājumu", kura pieņemšanu likums aizliedz, skaidro Iekšlietu ministrijas vadība. Tikmēr policijas Rīgas reģiona pārvaldes vadība pārkāpumu pēc aizrādījuma, kā Pietiek informējis, jau ir labojusi.
Pietiek jau informēja, ka policijas darbiniekiem atlaides sološajai reklāmai kāds veikals-kafejnīca bija izvēlējies sludinājumā minētajai mērķauditorijai vistuvāko un izdevīgāko izvietojumu - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas ēku Rīgā, Gaujas ielas kompleksā, turklāt nevis šādu tādu vietu, bet stiklotu vitrīnu tieši blakus ēkas galvenās ieejas caurlaides punktam.
Tas nozīmēja, ka nezināmu laiku - spriežot pēc tā, ka cenas sludinājumā uzrādītas latos, vismaz pāris gadus - simtu Valsts policijas darbinieku acu priekšā un acīmredzami ar nezināmu amatpersonu svētību un labvēlību Valsts policijas telpās bijusi izvietota reklāma, kas piedāvājusi klaji nelikumīgus labumus policijas darbiniekiem un aicinājusi tos izmantot,
Taču policijas Rīgas reģiona pārvaldes vadība tās degungalā izlikto aicinājumu uz nelikumībām aicinājumu pamanīja tikai tad, kad jautājumu par to Valsts policijai uzdeva Pietiek. "Paldies par informāciju! Protams, policijas darbinieki nedrīkst saņemt atlaides, ja tās paredzētas tikai konkrētai amatpersonu grupai. Šobrīd sludinājums jau ir noņemts," nu skaidro Valsts policijas pārstāvis.
Saskaņā ar oficiālo versiju sludinājums vitrīnā esot parādījies nesaskaņoti: "Cik zināms, tad konkrētais sludinājums tur izvietots bez jebkādas saskaņošanas - lapa iestumta vitrīnā caur spraugu." Interesanti, ka, labojot situāciju, katram gadījumam pašlaik ir noņemta arī pati vitrīna, lai, kā skaidro Valsts policijas pārstāvis, "atkārtoti nebūtu iespējams tur novietot līdzīgus sludinājumus".
Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteic:
"13.pants. Vispārīgie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi
(1) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt dāvanas šā likuma 13.1 panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Ārpus amata pienākumu pildīšanas valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt dāvanas, ievērojot šā likuma 13.2 pantā noteiktos ierobežojumus.
(2) Dāvana šā likuma izpratnē ir jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tai skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona.
Savukārt šī panta trešās daļas 5. un 6. punkts paredz, ka par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi pakalpojumi un dažāda veida atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas ir publiski pieejamas, kā arī nosakot īpašu izņēmumu - pakalpojumi un atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas īpaši paredzētas Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem, kuri bijuši starptautisko operāciju dalībnieki."
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
