Iekšlietu ministrija cenšas tiesai paskaidrot – kāpēc sabiedrībai nav jāzina, kam tiek izsniegtas tās īpašās caurlaides
PIETIEK02.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikai pēc tam, kad Pietiek norādīja uz apstākļiem, kas liek domāt, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis mēģina piesegt un neatklāt cilvēku, kura automašīnai izsniegta Iekšlietu ministrijas caurlaide un kurš tajā vizinās ar Krievijas karodziņu vējstiklā, Valsts policija marta vidū atklāja, ka caurlaide izsniegta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes vecākajai inspektorei Tatjanai Prohorovai (attēlā). Taču tas, kam vēl izsniegtas šādas atļaujas, joprojām netiek atklāts: administratīvā rajona tiesa gan ir sākusi administratīvo lietu par šīs informācijas sniegšanu, taču ministrija apjomīgā skaidrojumā cenšas pamatot - kāpēc sabiedrībai nav jāzina, kam tiek izsniegtas tās īpašās caurlaides.
Sociālajā tīklā Twitter šā gada marta vidū parādījās fotogrāfija ar automašīnu, kuras vējstiklā redzama gan Iekšlietu ministrijas atļauja Nr. 001817, kas dod tiesības „iebraukt, apstāties un stāvēt pie visām IeM iestādēm”, gan arī Krievijas trīskrāsu karoga lentīte.
Lai gan noskaidrot, kam izsniegta konkrētā atļauja, ir dažu minūšu jautājums, Iekšlietu ministrijas preses pārstāve Gunta Skrebele pēc ilgas un garas noskaidrošanas Pietiek mēģināja iestāstīt, ka šis jautājums patiesībā esot Valsts policijas kompetencē.
Iekšlietu ministrijas oficiālā pārstāve gan nespēja paskaidrot, kāpēc par atļaujām, kuras izsniedz Iekšlietu ministrija, atbildēt spēj nevis ministrija, bet gan Valsts policija. Taču izrādījās, ka arī Valsts policijas vadība saņēmusi, pēc visa spriežot, neoficiālu rīkojumu mēģināt noklusēt ziņas par atļaujas saņēmēju un tās izsniegšanu.
Tikai tad, kad Pietiek jau bija nosūtījis Iekšlietu ministrijai oficiālu informācijas pieprasījumu saistībā ar šo atļauju un tās izsniegšanas apstākļiem, Valsts policija atklāja, ka caurlaide oficiāli izsniegta policijas inspektorei Prohorovai.
Pēc tam, reaģējot uz neoficiālajām ziņām par daudzām nesalīdzināmi „eksotiskākām” personām, kuras tāpat paklusām tikušas pie šādām atļaujām, Pietiek pārstāvis vērsās Iekšlietu ministrijā ar oficiālu pieprasījumu – atklāt visas personas, kam šādas atļaujas ir izsniegtas.
Tā kā ministrija to atklāt nevēlējās, administratīvā tiesa sāka administratīvo lietu, un nu ir saņemti arī Iekšlietu ministrijas skaidrojumi – kāpēc, pēc tās vadības domām, sabiedrībai šāda informācija nav jāatklāj. Šodien publicējam pilnā apmērā šo dokumentu, kurš jau pats par sevi ir pietiekami daiļrunīgs:
„Iekšlietu ministrija Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Iekšlietu ministrijai sniegt Lato Lapsam 2017.gada 15.martā pieprasīto informāciju, neatzīst un noraida kā nepamatotu, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas 2017.gada 1.aprīļa vēstulē Nr.l - 63/549/186 - L norādītajiem argumentiem.
Vienlaikus Iekšlietu ministrija vēlas vērst tiesas uzmanību, ka Iekšlietu ministrija nesniedza tikai daļu no Lato Lapsas 2017.gada 15.marta iesniegumā pieprasītās informācijas, proti, par atļaujas saņēmēju (vārdu, uzvārdu, automašīnas reģistrācijas numuru). Jāņem vērā, ka atļaujas saņēmēji iedalās divās grupās - juridiskās personas (iestādes) un fiziskās personas un informācijas pieprasījums tika vērtēts atsevišķi katrai grupai.
Par atļaujas saņēmējiem Iekšlietu ministrija norāda, ka, ņemot vērā izsniegto atļauju skaitu, Iekšlietu ministrija nevar apkopot un izsniegt visu iestāžu iesniegtos iesniegumus, kuros ir ietverts atļaujas izsniegšanas pamatojums, jo ziņojumi (iesniegumi) ar lūgumu piešķirt atļauju netiek īpaši nodalīti un atsevišķi reģistrēti no citiem ministrijā saņemtajiem dokumentiem.
Tā kā ziņojumus (iesniegumus) par atļaujas izsniegšanu nepieciešams īpaši identificēt no kopējiem saņemtajiem dokumentiem, šādas informācijas sagatavošana nesamērīgi apgrūtina iestādes resursus, Iekšlietu ministrija atteica informācijas sniegšanu saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 112.panta trešo daļu.
Vienlaikus jāņem vērā, ka Iekšlietu ministrija informēja L.Lapsu, ka iestāžu un privātpersonu saņemtajos iesniegumos tiek lūgts atļauju izsniegt, jo darbība ir saistīta ar Iekšlietu ministriju vai tās padotībā esošo iestādi, kas arī ir pamatojums atļaujas izsniegšanai.
Attiecībā uz L.Lapsas lūgumu izsniegt informāciju par atļaujas saņēmējiem - vārdu, uzvārdu, automašīnas reģistrācijas numuru, Iekšlietu ministrija papildus norāda, ka attiecībā uz privātpersonām informācija par personu vārdu, uzvārdu, personai piederošo transportlīdzekli un tā reģistrācijas numuru Iekšlietu ministrijas ieskatā ir atzīstama par personas datiem, jo atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likums 2.panta 3.punktam personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Turklāt, tā kā šī informācija atspoguļo ziņas par personas īpašumu, ziņas par personai piederošu transportlīdzekli atzīstama par informāciju par personas privāto dzīvi.
Attiecībā uz šīs informācijas izsniegšanu Iekšlietu ministrija norādīja L.Lapsam, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietvertas arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā.
Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver personas tiesības uz jebkuru savu datu aizsardzību (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 9.punktu, 2015.gada 25.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-864/2015 6.punktu).
Lai gan šajā gadījumā privātpersonas, kuras saņēmušas atļauju un informāciju par kurām tiek lūgts izsniegt (šajā gadījumā šī informācija satur ziņas par personām piederošu īpašumu) savā darbībā ir saistītas ar ministriju vai tās padotībā esošu iestādi, ne visas ir valsts amatpersonas.
Eiropas Savienības tiesa 2010.gada 9.novembra spriedumā lietā Nr.C - 92/09 un C - 93/09 ir norādījusi, ka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi, attiecas uz visu informāciju, kas skar identificētu vai identificējamu fizisku personu. Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka jēdziens “privātā dzīve” nav tulkojams sašaurināti un pamatā netiek pieļauta iespēja profesionālo darbību “izņemt no privātās dzīves” jēdziena.
Personas datu aizsardzību reglamentē Fizisko personu datu aizsardzības likums, kura 6.pantā ir noteikts, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību, kā arī likuma 7.pants nosaka gadījumus, kad atļauta personas datu apstrāde.
Sājā gadījumā, izvērtējot informācijas pieprasījumā noradīto mērķi “veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principu”, Iekšlietu ministrija atzina, ka minētais mērķis ir pārāk vispārīgs, lai atzītu tā pārākumu pār personas datu aizsardzības interesēm.
Pamatojoties uz augstāk minēto, lūdzam tiesu L.Lapsas pieteikumu noraidīt.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
