Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Automobiļu federācija, kura apvieno aptuveni 100 juridiskos biedrus, panākusi, ka Rīgas un Kandavas iedzīvotāju psihisko veselību, mazinot COVID-19 pandēmijas negatīvās ietekmes izraisītās sekas, uzlabos ar auto-moto trašu kaucošo troksni.

"RX Podkāsta" diskusijā 2021.gada 23.februārī piedalījās Jānis Naglis, kurš teica, ka autosports ir apturēts, tāpēc esam gatavi uz visu, lai atsāktu sacensības, jo kopējais Latvijas autosporta prestižs palēnām grimst, un Latvijas Automobiļu federācija vērsusies atbildīgajās institūcijās – pie ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, veselības ministra Daniela Pavļuta, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieka, sporta departamenta direktora Edgara Severa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētāja Sanda Riekstiņa, kā arī biedrības "Latvijas sporta federāciju padome" prezidenta Eināra Fogeļa ar plānu sacensību norises atjaunošanai.

Saeima, valsts prezidents, Ministru kabinets, Latvijas  Republikas tiesībsargs un Rīgas dome tika saņēmuši lūgumu nepieļaut, ka Covid-19  ierobežojumu atvieglojumu ieviešanas dēļ valstī pieļauj uzsākt vidi īpaši piesārņojošu uzņēmējdarbību ar kaucošajiem motoriem, benzīna izgarojumiem teritorijās, kurās šādus uzņēmējdarbības pakalpojumus nedrīkst sniegt (Biķernieku trasēs un Kandavas trasē).

Pilnīgi visiem adresātiem ir zināms sekojošais.

Veselības ministrijas vēstulē (03.02.2016.Nr.01-11/529) rakstīts: “...Mototrašu radīts troksnis ir pielīdzināms ilgtermiņa iedarbības troksnim... Izmērītais troksnis apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt populācijai noteiktos robežlielumus...  Uzskatām, ka pasaulē un Eiropā noteiktie un jebkurai valstij rekomendētie vides trokšņa robežlielumi, kas iegūti, pārbaudot dažādu trokšņa avotu ietekmi uz cilvēka veselību, ir attiecināmi arī uz Latvijas apstākļiem un iedzīvotājiem, jo nav pierādījumu, ka Latvijas iedzīvotāju skaņas uztvere būtiski atšķiras no citu pasaules iedzīvotāju skaņas uztveres.”

Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumā lietā Nr. 2017-02-03 rakstīts: ”... Autosporta un motosporta radītais troksnis ir mainīgs, tā līmeņa svārstības un noteiktas frekvences var radīt lielāku apgrūtinājumu sabiedrībai nekā monotons autosatiksmes troksnis uz intensīvi noslogotām ielām vai dzelzceļa radītais troksnis. Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts” eksperti uzsver, ka trokšņa apgrūtinājums citstarp var izpausties veselības traucējumos. Vides troksnis, atšķirībā no darba vides trokšņa, kura līmeņi ir augstāki, rada netiešos veselības traucējumus, piemēram, komunikācijas un miega traucējumus, kognitīvās un emocionālās atbildes apgrūtinājumus, autonomās nervu sistēmas un endokrīnās sistēmas traucējumus. Mototrasēs radītā trokšņa apgrūtinājums var būt lielāks nekā autosatiksmes trokšņa apgrūtinājums un var izraisīt netiešos veselības traucējumus atkarībā no trokšņa līmeņa, ekspozīcijas laika un cilvēka individuālajām īpašībām. ”

Biķernieku trasēs un Kandavas trasē veiktās uzņēmējdarbības radītais reālais troksnis diskomfortu rada visu trašu tuvumā esošo māju teritorijās, telpās un Biķernieku meža teritorijā konkrētā dienā un vakarā.

Saprotams, ka biedrības "Latvijas Automobiļu federācija", kura apvieno ap 100 juridiskos biedrus, viedoklis kārtējo reizi tika uzklausīts visaugstākajā līmenī, jo ne Rīgas pilsētas zaļajā zonā esošo kaucošo trašu darbība, ne Kandavā dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas objektu teritorija) teritorijā esošās kartinga trases darbība netiek apturēta.

Rīgas un Kandavas iedzīvotāju psihisko veselību COVID-19 pandēmijas negatīvās ietekmes izraisīto seku mazināšanā uzlabos ar auto-moto trašu kaucošo troksni, nevis tā, kā rakstīts Veselības ministrijas Informatīvajā ziņojumā ”Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021.gadam un turpmāk ik gadu, psihiskās veselības uzlabošanai, ko rada COVID-19 pandēmija”.

Novērtē šo rakstu:

16
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Meloja, meloja, meloja...

FotoLatvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Lasīt visu...

21

Latviešu leģiona vairodziņš – mūsu karavīru simbols!

FotoPēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Lasīt visu...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi