Iedzīvotāji atkal sūdzas par ogļu putekļiem no Meroni kontrolētajām teritorijām
Imants Liepiņš09.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Kā skaistais, siltais laiks klāt, tā melnie putekļi atkal griežas apkārt,” drūmi secina ventspilniece Ieva, norādot uz Rūdolfa Meroni kontrolē esošās AS Ventspils Tirdzniecības ostas (VTO) un AS Kālija parks teritorijām.
Abas uzņēmējsabiedrības savā teritorijā glabā ogļu kalnus — ogles vairāku nedēļu gaitā tiek savestas pa dzelzceļu un uzkrātas, lai sakrātos vismaz viena kuģa tiesa, un tad dažu diennakšu laikā tās tiek iekrautas kuģī. Tomēr pagājušogad aizsākusies problēma ar putekļiem, kas šajā kraušanas procesā rodas, ja ogļu kalnus nelaista ar ūdeni, turpinās arī šogad.
Lai Ventspili uz visiem laikiem atbrīvotu no ogļu putekļiem, jau pirms desmit gadiem ticis uzbūvēts jauns slēgtais ogļu termināls, tomēr pārkraušana turpinās arī pa vecam — atklātajos laukumos, lai arī visus tos Ventspils uzņēmumus, kuri iesaistās ogļu pārkraušanā, kontrolē prokuratūras ieceltais “arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni, kam nebūtu problēma ogļu kravas sūtīt uz slēgto terminālu — tomēr ogles glabājas zem klajas debess gan VTO, gan pat Kālija parka teritorijā, kam ar oglēm it kā nevajadzētu būt nekādai saistībai.
Iedzīvotāji jau ne pirmo gadu sūdzas pilsētas domei, tomēr tā visus sūdzībniekus pārsūta pie Valsts vides dienesta, jo pašvaldībai par ogļu putekļiem nav nekādas teikšanas: “Atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai, kuru rezultātā rodas piesārņojošo vielu emisijas, izsniedz Valsts vides dienests (VVD). Atļaujās izvirzīti nosacījumi ietekmes mazināšanai, un šo nosacījumu ievērošanas kontroli veic VVD inspektori. Lai nepārtraukti kontrolētu gaisa kvalitāti pilsētā, Jāņa ielā 17 ir uzstādīta monitoringa stacija, kas mēra putekļu – daļiņu ar diametru līdz 10 mikroniem un 2.5 mikroniem koncentrāciju gaisā, kā tas ir noteikts normatīvajos aktos.”
Kā redzams aktuālajos VVD monitoringa datos, tieši šonedēļ PM10 daļiņu skaits pieckāršojies no apmēram 5 — 6 mikrogramiem uz gaisa kubikmetru, pēdējās dienās sasniedzot 25 mikrogramus uz kubikmetru, bet PM2.5 daļiņas, kuru koncentrācija iepriekš svārstījās no 5 līdz 10 mikrogramiem, tagad sasniegušas 15 mikrogramus uz vienu vidējo gaisa kubikmetru.
Situāciju kārtējo reizi nosodījis arī pilsētas mērs un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, attiecībā uz kuru prokuratūra jau divpadsmito gadu apgalvo, ka viņš esot bijis slēptais īpašnieks tajos piesārņotājos, kurus realitātē kontrolē prokuroru sabiedrotais R. Meroni un viņa uzticības personas: “Kad mēs uzsākām piesārņojuma monitoringu un uzstādījām t.s. “elektroniskos degunus”, pēkšņi izrādījās: pa dienu putēšana, kad visi redz, ir normas robežās, toties naktī piesārņojuma līmenis pēkšņi pieaug vairākkārtīgi! Lūk, kāda shēma izdomāta: kraut tikai naktīs, kad neviens neredz putekļus!”
Prestatā iepriekšējai VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai, kura tagad pirmajā instance notiesāta par informācijas neuzrādīšanu savā valsts amatpersonas deklarācijā, jaunā VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga par savām prioritātēm izvirzījusi vides kontroles sistēmu uzlabošanu, jo īpaši gaisa piesārņošanas un atkritumu apsaimniekošanas jomā — tā intervijā Latvijas Radio, stājoties amatā, pastāstīja dienesta vadītāja.
Viņa atzina, ka VVD patlaban ir gan cilvēkresursu, gan finansējuma trūkums, tomēr vienlaikus vairāku jomu kontrolē netiek izmantotas tehnoloģiju sniegtās iespējas. "Vājā vieta VVD šobrīd ir analītisko darbību trūkums. Sistēmiski analizējot mūsu rīcībā esošos datus, mēs varētu saprast darbības gan iekšēji, proti, kā strādā mūsu inspektori, kādi ir viņu darba rezultāti, gan arī ārēji — kā strādā kontrolējamie uzņēmumi," skaidroja E. Baklāne-Ansberga.
Uz jauno VVD ģenerāldirektori īpašas cerības liek tie cilvēki, kas spiesti dzīvot tiešā tuvumā R. Meroni kontrolētajiem piesārņojošās darbības veicējiem, jo E. Baklāne-Ansberga pirms uzvaras konkursā uz pašreizējo amatu bija sešus gadus strādājusi Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores amatā, bet vēl pirms tam vadīja Ventspils domes Ekonomikas nodaļu. Tātad visi Ventspils piesārņotāji viņai ir labāk zināmi nekā jebkuram citam augsta ranga ierēdnim Rīgā.
Atskats uz pieciem lielākajiem pagājušās vasaras idiotismiem VVD (bez)darbībā saistībā ar piesārņotājiem Ventspilī:
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
