Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Iedzimtais grēks

Leonards Inkins
16.12.2018.
Komentāri (12)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevaru apgalvot, ka Latvijā opozīcija ir daudzskaitlīga. Šai rakstā nevēlos diskutēt par to, kas vispār ir opozīcija, kuri no tā sauktās opozīcijas atšķiras no pozīcijas tikai ar to, ka ir palikuši ārpus strīpas. Gribu parunāt par būtību, ielūkoties problēmā un rast tai risinājumu.

Jautājums ir – kāpēc opozīcija nespēj būt vienota, kāpēc nespēj izvirzīt vienu līderi un kāpēc tās darbība ir tik neefektīva. Uzsvēršu, ka bieži darbības nav vispār, ir tikai pozēšana: Es jau neesmu tāds, kā visi citi...

Gan pozīcija, gan opozīcija nāk no tautas, pārstāv tautu un atgriežas tautā. Politikā iesaistītos nevar nodalīt no tautas un pat tie, kuri neiet balsot – arī balso. Viņi balso par tiem, kurus ievēl tie, kuri piedalās. Skan jocīgi, bet tā ir.

Mēs esam vienas valsts iedzīvotāj, kuri teorētiski sagrupēti pēc tautībām, bet tas ir tikai teorētisks dalījums. Nav rets gadījums, kad latviska vārda un uzvārda īpašnieks neprot dzimto valodu un otrādi. Pa šiem padomju okupācijas gadiem viss ir sajucis un lielais jaukto laulību skaits arī neveicina ticību rakstītajam pasē.

Tikpat nosacīti, bet ar lielu patiesības devu, Latvijas pilsoņus var sadalīt divās lielās grupās.

Pirmie ir tie, kuri atbalsta jebkuru varu, kāda nu konkrētā gadījumā ir. Vieni un tie paši cilvēki pilnīgi pretējus uzskatus prot aizstāvēt un pat pierādīt, ka citādi taču nevar. Vakar bija pareizi darīt to, un šodien ir pareizi darīt pretējo. Šos varētu nosaukt par tiem, kuri pret vēju nečurā un nespļauj akā, no kura var nākties dzert.

Šai grupā ietilpst arī tie, kuriem ir vienalga. Tie, kuriem ir vienalga, vienmēr pieslejas tam, kam vara un teikšana. Viņiem nekad nav viedokļa un principu. Viņi dzīvo tikai savam vēderam.

Otrie sadalās trijās nosacītās daļās.

Tajos, kuri domā citādi, kuri zina, kā jābūt, un neatbalsta pastāvošo varu. Tādu ir maz, bet tādi tomēr ir.

Tajos, kuriem nav paveicies un kuri nav varai pietuvināti. Tie ir tie, kuri čīkst pie visām varām, bet dara to klusiņām, virtuvē, lai neapdraudētu sevi.

Kā Jūs domājat, kurus no minētajiem būtu nepieciešams apvienot zem viena jumta un, izmantojot to, ka vienotībā spēks, virzītu varas krēslos, lai uzlabotu dzīvi Latvijas pilsoņiem?

Ja nezināt atbildi uz šo jautājumu tad, pārlasiet iepriekš rakstīto. Loģika saka, ka pirmos jau ir apvienojusi vara un labklājība. Otrie nav vienoti un ir maz cerību, ka tie apvienosies.

Ielūkosimies problēmas cēloņos un, tos aplūkojot, izdarīsim secinājumus. Iespējams, ka esam nolemti un mūsu dzīvi var uzlabot tikai brīnums vai kāds ārējs spēks. Paši nespējam. Atliek bēgt uz turieni, kur dzīve un sadzīve ir sakārtota.

Gan tie, kuriem ir citādi uzskati, gan tie, kuriem nav paveicies smeļ informāciju no tiem avotiem, kurus viņiem laipni uzspiež tie, kuri atbalsta pastāvošo varu. Tā ir valsts televīzija, lielie laikraksti un valsts radio. Ja šo kursu neieturēs privātie radio, tad varai ir instruments – NEPLP, ar kuru var regulēt šo radio skaitu.

Vairums to, kuri domā citādi, kurus neapmierina politiskais un ekonomiskais stāvoklis Latvijā ir savā starpā sastrīdējušies tik tālu, ka bieži iztērē visu enerģiju un naudu cits cita apkarošanai, nomelnošanai un pat apmelošanai, ka citai darbībai nedz laika, nedz naudas, nedz spēku nepietiek.

Tas tāpēc, ka gadsimtiem ilgi esam audzināti klausīt vadonim. Tādu vadoni, kuš pilnībā atbildīs mūsu uzskatiem.

Mēs izliekamies nezinām, ka esam ļoti dažādi. Anatomiski esam ļoti līdzīgi, bet pasaules skatījumi, kas labi, kas slikti, kulinārās izvēles un cits mums ir ļoti dažāds.

Tāpēc neviens no vadoņa kandidātiem mūs neapmierina, jo vai nu viņš tic nepareiziem dieviem, vai netic Dievam, vai tam ir nepareiza seksuālā orientācija.

Tas vecs un stulbs tāpēc neko nesaprot, bet tas ir puišelis, kurš vēl zaļš, nav iestādījis koku, uzcēlis māju un izaudzinājis bērnus.

Esam mācījušies dažādās skolās un auguši dažādos pagalmos, dažs vispār ir no laukiem.

Mēs esam dažādās sociālās grupās. Dažs ir inteliģences pārstāvis, dažs uzņēmējs un cits zemnieks, bet ir vēl karavīri, celtnieki, dakteri un citu grupu pārstāvji. Tas ir normāli.

Slikti ir, ja domājam, ka dakteris neko citu, kā medicīnu nepārzina un nekam citam nav derīgs, ka zemnieks prot tikai art un valsts lauku aizaudzēs ar nezālēm.

Mēs vēlamies maksimālu atbilstību mūsu prasībām. Mēs nezinām, ka tie, kuri prec tikai princeses un pērk tikai jaunas mašīnas, ir neprecēti, un pārvietojas ar sabiedrisko transportu.

Un, ja vadonis nāk no mūsu aprindām, to nespējam pieņem. Kāpēc viņš un kāpēc ne es? Šis jautājums izrādās ir svarīgāks par politisko un ekonomisko stāvokli valstī.

Lieki uzsvērt, ka pie varas esošie par tādu uzvedību priecājas un pat veicina mūsu savstarpējo plūkšanos.

Secinājums – esam tik dažādi, ka nav iespējams vienoties. Bet kā tad ar neskaitāmiem piemēriem, kad spējām?

Francijā taču arī dzīvo dažādi opozicionāri. Tad kāpēc viņi spēj vienoties? Atbilde ļoti vienkārša. Dažādi cilvēki spēj vienoties, ja tiem ir kāds konkrēts mērķis un tie ir gatavi šī mērķa sasniegšanas labad izturēt grūtības. Viņi zina, ka reformu definīcija ir – ka man paliek labāk tūlīt, nevis tālā nākotnē un aizkapa dzīvē.

Piemēram, dažādi cilvēki un pat dažādi dzimumi spēj vienoties un dibināt ģimeni. Tas nozīmē, ka, ja esam gatavi pieņem un paciest citus, kopēj mērķa labā, Kaut īslaicīgi spējam vienoties un kopā virzīties uz mērķi.

Nekad nebūs tā, ka visiem būs vienādi uzskati un vērtību kritēriji. Nekad nebūs tā, ka visi piesliesies vienai reliģijai, ka visi klausīsies vienu un to pašu mūziku. Nekad. Bet tas nenozīmē, ka kādu politisku vai sadzīvisku mērķu labad, šie dažādiem politiskiem un reliģiskiem uzskatiem piederīgie nedrīkst un nespēj vienoties, konkrēta mērķa sasniegšanai. Tāda, kas tiem vēlams.

Ir vēl kāda būtiska problēma, kuru kristieši sauc par iedzimto grēku. Tie, kuri noliedz, kristietību izsmej šo jēdzienu, bet velti. Viņuprāt, grēks ir tas, kad cilvēks dara to, kas ir aizliegts.

Grēka jēdziens un definīcija ir vienkārša – viss tas ar ko nodaru pāri sev ir grēks, neatkarīgi no tā vai tas ir aizliegts vai ne. Piemēram, lietot alkoholu nav grēks, bet pārdzerties ir grēks. Ēst nav grēks, bet pārēsties ir grēks. Un pārmērīgi lietot alkoholu nav aizliegts, kā arī nav aizliegts pārēsties, bet tas vienmēr ir grēks. Smēķēt nav aizliegts, to pat drīkst reklamēt, bet tas ir un paliek grēks. Par grēkiem esam atbildīgi tikai mēs paši.

Kā ir ar iedzimto grēku? Vai arī par to esam atbildīgi un vai par to, mums draud kāds sods? Iedzimtais grēks ir nepareizi tulkots un aplami ieviests jēdziens. Pie iedzimtā grēka nav mūsu vainas. Mūs nevar vainot par ādas krāsu, ar kādu piedzimām. Iedzimtais grēks ir no mūsu priekštečiem mantoto grēku sekas. Tas ir, ja mantojam vecāku tieksmi uz alkoholismu, tad esam spiesti ar to cīnīties vai padoties. Pareizāk iedzimto grēku būtu saukt par bojājumu. Dzimstot mēs iegūstam senču radītus bojājumus.

Juridiski pārstājot dzīvot Padomju Savienībā, noformējot cita izskata personu apliecinošus dokumentus, mēs vēl neesam atbrīvojušies no padomju režīma radītiem bojājumiem. Mums ir tikai radusies iespēja no tiem atbrīvoties, bet mēs varam arī to nedarīt un paturēt šo bojājumu.

Viens no padomju varas atstātiem bojājumiem ir nekritiska attieksme pret notiekošo. Padomju režīms mums iemācīja, ka pretoties tam ir bīstami un nav prātīgi. Labāk pielāgoties un iemācīties izdzīvot. Pašlaik vara it kā formāli ir mainījušies, bet saturs palicis iepriekšējais.

Kritiski mēs padomju laikā bijām tikai virtuvē vai dzērumā un šis turpinās. Kritiski esam pret saviem ģimenes locekļiem, pret vecākiem un bērniem, kā arī draugiem, bet pret to, kas notiek ārpus mūsu jurisprudences esam neitrāli, labākajā gadījumā.

Jo no varas ģenētiski baidāmies, bet no tuviniekiem ne.

Mēs protam lekcijas laikā atrasties zālē, nedzirdēt, ko mums lektors saka, lekcijas laikā čatot, rakstīt un atbildēt uz īsziņām un nekur nepielietot dzirdēto.

Mēs esam nekritiski pret to, ko mums rāda un stāsta. Mēs neiedziļināmies un neiebilstam. Mēs, kā padomju laikos, aizvien distancējamies, it kā uz mums tas neattiektos.

Šis iedzimtais grēks arī ir mūsu neveiksmju cēlonis.

Kā kļūt veiksmīgākiem, nevis personiski, bet valstiski? Apzināties par šo iedzimto grēku un pieteikt tam karu? Nesamierināties un pretoties tam. Soli pa solim, mūsu cīņu turpinās mūsu pēcteči, un pēc dažām paaudzēm kļūsim patiesi brīvi un citas dzīves cienīgi. To nevar izdarīt vienā dienā. Tie, kuri apgalvo, ka tikai ievēliet mani un es visu izdarīšu melo, lai, izmantojot mūsu naivumu ar mums manipulētu un mūs izmantotu savtīgos nolūkos.

Novērtē šo rakstu:

17
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...