Iecerētajā VID rotācijā iespējama „Vaškeviča cilvēka” Burija atgriešanās Muitas policijas vadībā
PIETIEK07.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai apsolītajā VID vadošo darbinieku rotācijā ļoti iespējamas ir arī pārsteidzošas pārmaiņas – Pietiek avoti kā ļoti iespējamu ir minējuši par „Vaškeviča cilvēku” savulaik uzskatītā Marjana Burija atgriešanos Muitas policijas pārvaldes (agrāk Muitas kriminālpārvaldes) vadībā.
Pašreizējais Muitas policijas pārvaldes priekšnieks Edijs Ceipe VID strādā jau kopš 1995. gada. 2010. gadā kļuva par VID Muitas pārvaldes direktora vietnieku, bet 2011. gada augustā – kā tiek uzskatīts, ar toreizējās KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes tiešu atbalstu – par Muitas kriminālpārvaldes direktoru.
Līdz ar Ceipes iecelšanu amatu zaudēja neformāli par "Vaškeviča cilvēku" – saistītu ar bijušo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču - uzskatītais Burijs, kas tika "aizrotēts" par Nodokļu piedziņas pārvaldes direktoru (ar vienu darbinieku).
„Acīmredzot muitas dienesta vadībai manas aktivitātes nepatika, un rezultāts tam ir tikai likumsakarīgs. Apzinos, ka es esmu nevēlams vadītājs Muitas kriminālpārvaldē. Pieņemot lēmumu par manis rotēšanu uz citu posteni, kļūs vieglāk ietekmēt procesus institūcijā, kuru vadīju līdz šim,” uzzinot lēmumu par rotāciju, laikrakstam Dienas Bizness toreiz paziņoja Burijs.
Savukārt VID oficiālais skaidroums bija – viņa pārcelšana citā amatā esot saistīta ar LR Ģenerālprokuratūras atzinumā par VID Muitas kriminālpārvaldes darbu minētajiem būtiskajiem trūkumiem un nepilnībām šīs pārvaldes izlūkošanas un operatīvajā darbībā.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Burijs atšķirībā no citiem Vaškeviča kolēģiem bija spējis piemēroties apstākļiem un apliecināt savu noderīgumu jaunajai sistēmai, līdz ar ko pašreizējai VID vadībai pret viņu nekādu pretenziju nav bijis.
Savukārt Burija pēdējo gadu amatpersonas deklarācijās ievērību pelna fakts, ka 2014. gadā viņš, neveicot nekādu deklarējamu darījumu, savā valdījumā ieguvis jaunu apvidus automašīnu Volvo XC90.
Nekādus oficiālus komentārus Pietiek no Valsts ieņēmumu dienesta nav izdevies saņemt, - šī esot ierobežotas pieejamības informācija.
Foto no tvnet.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
