Iebraucējiem nospļauties par kārtību Latvijā. Cik ilgi to piecietīsim?
Romāns Meļņiks24.09.2023.
Komentāri (52)
Iesaki rakstu: 
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Tostarp – ko darīt ar Latvijā jau iepriekš iebraukušām automašīnām, proti, vai ir tiesiski un praktiski mehānismi, kā nepieļaut šo automašīnu pārvietošanos Latvijā pēc tiem trim mēnešiem, kas noteikti kā laiks aizbraukšanai? Un kā tas nākas, ka jau pērn bija zināms par Latvijas fotoradaru fiksētiem Krievijā, Baltkrievijā un arī Ukrainā reģistrētu automašīnu ātruma pārkāpumiem, kuru skaits mērāms desmitos tūkstošu, bet nekas netika darīts, lai sodus spētu iekasēt?
Abos gadījumos Iekšlietu, Ārlietu, Tieslietu vai Satiksmes ministrijai jau sen bija jārosina izmaiņas likumos, ļaujot un pat uzdodot ceļu policijai praktiski liegt tādas automašīnas lietošanu, kura mūsu valstī atrodas nelegāli vai par kuru noteiktā laikā nav nomaksāti sodi, – kaut vai noskrūvējot numura zīmes, konfiscējot reģistrācijas dokumentus, uzstādot riteņu bloķētājus vai varbūt pat aizturot auto īpašnieku līdz nomaksā sodu vai tūlīt pat organizējot transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu?
Kāpēc nekā tāda joprojām nav? Jo kādi normatīvi to nepieļauj? Tad pieņemiet izmaiņas, lai būtu tāda kārtība! Nevairojiet tiesisko nihilismu! Nevairojiet iebraucējos pārliecību, ka te var nesodīti darīt jebko!
Kāpēc valsts vara jautājumā par soda nenovēršamību demonstrē tik totālu mīkstmiesību attiecībā pret iebraucējiem no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības!? Jo tai primāri rūp iebraucēju no austrumiem labsajūta?…
Kāpēc joprojām tā dēvētajās trešajās valstīs reģistrēto automašīnu vadītāji var nesodīti pārkāpt ātruma ierobežojumus, nemaksāt maksu par stāvvietām vai sodu par auto novietošanu neatļautās vietās? Kāpēc vietējos soda par katru kaut vai sīkāko fiksēto pārkāpumu, bet iebraukušos ne? Vēl vairāk – ja tādas automašīnas ar Krievijas, Baltkrievijas vai Ukrainas numuriem ilgstoši atrodas mūsu valsti, tām, iespējams, ir sen pagājis tehniskās apskates termiņš, tās varētu būt bīstamas satiksmē.
Jā, te pieminu arī Ukrainu – mums var būt īpaša labvēlība pret bēgļiem no šīs kara plosītās valsts, mēs viņus varam maksimāli atbalstīt, taču, ja viņi ir šeit, viņiem jāievēro tās normas, kuras ir mūsu valstī, tostarp attiecībā uz satiksmes drošību. Vienādi likumi, vienādas prasības pret visiem!
Ja prasa amatpersonām skaidrojumu par šo absurdo situāciju, tās, plātot rokas, taisnojas: šie auto un to īpašnieki nav mums pieejamos reģistros, mēs nezinām, kam sūtīt soda kvītis… Bet, piedodiet, vai tiešām kvīšu sūtīšana ir vienīgais, ko valsts var tādā situācijā darīt?!
Jau janvārī toreizējais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs, tiekoties ar CSDD vadību, atzina, ka problēma ir steidzami risināma. “Automašīnas ar Krievijas un Baltkrievijas numurzīmēm šobrīd var brīvi pārvietoties Latvijas teritorijā, veikt dažādus pārkāpumus, to skaitā ignorēt ceļu satiksmes noteikumus, stāvvietu apmaksu, vai braukt ar spēkratiem, kuru tehniskais stāvoklis apdraud pārējos satiksmes dalībniekus. Mūsu normatīvie akti šobrīd paredz sodu piemērošanu, bet reāli dzīvē iekasēt tos nav iespējams,” toreiz pauda Vitenbergs.
Tagad ir septembra beigas, ir jau nākamā valdība, ekonomikas ministrs gan mainījies, bet tieslietu ministre palikusi tā pati, un problēmai risinājuma kā nebija, tā nav. Jā, zināms, ka CSDD sagatavojusi un Tieslietu ministrijā iesniegusi likumu un citu normatīvo aktu grozījumus, bet varam vien minēt, cik vēl gadi būs nepieciešami, līdz tos skatīs valdībā un pieņems Saeimā…
Nupat par šo tematu diskutējām TV24 Nacionālo interešu klubā. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks minēja konkrētus ciparus: fotoradari 2022. gadā reģistrējuši gandrīz 22 000 automobiļu ar Krievijas numurzīmēm veiktus pārkāpumus. Skaidrs, ka tik lielā skaitā Krievijas automašīnas te nebija, tātad runa ir par situāciju, kad nesodamība ir regulāri apzināti ļaunprātīgi izmantota. Un tiešām arī Aksenoka kungs minēja, ka vienai no šādām automašīnām ātruma pārkāpumi fiksēti 230 reizes. Ir acīmredzami, ka šiem pārkāpējiem ir nospļauties uz mūsu likumiem, mūsu valsti. Nospļauties uz Latvijas sabiedrību, kura pamatā tomēr ievēro kopīgai kārtībai pieņemtās normas.
Tiešām ir jāgaida, līdz visi pēdējie pārkāpēji izbrauc un tad problēma izzudīs pati? Nemānīsim sevi! Ja nebūs stingras rīcības un ja pārkāpējiem policija tūlītēji nevarēs piemērot ļoti bargus sodus, iebraucēji no Krievijas nekur neizzudīs! Tāpat kā līdz šim viņi turpinās ņirgāties par mūsu valstī noteikto kārtību, un tāpat kā līdz šim pie varas esošie varēs turpināt mazohistiski noraudzīties uz savas nespējas ko panākt apliecinājumiem. To nedrīkst pieļaut!
Pārpublicēts no la.lv
Seko mums 
No 7. decembra līdz 5. janvārim var parakstīties par to, lai tiktu rīkots referendums, kurā lemt par partnerattiecību regulējumu Latvijā.
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
