Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu
Āgenskalna iedzīvotāju iniciatīvas grupa15.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par apkaimes arhitektūras saglabāšanu, nepieļaujot dramatisku smagā un privātā transporta plūsmas palielināšanos.
Cienījamās dāmas un kungi, aicinām Jūs būt īpaši atbildīgiem un objektīviem, spriežot par Melnsila ielā un Kapseļu ielā plānoto apbūvi un konkrēti – veikala būvniecībai paredzēto koku izciršanu un arhitektonisko risinājumu.
Āgenskalns ir viena no senākajām vietām Rīgā ar dziļu vēsturi, kas veido arī izteiktu piederības izjūtu daudzos šejienes iedzīvotājos. Āgenskalns ir sirds dziļumos mīļš gan pieaugušajiem, gan bērniem. Modernajām urbānajām teritorijām bieži raksturīga atrautība un savas individuālās sejas zaudēšana. Veiksmīgi iesāktā Kalnciema kvartāla atjaunošana un komūnas veidošana bija cerība, ka arī nākamās paaudzes mantos skaistu, sakoptu vidi ar savu kopības izjūtu.
Diemžēl plānotā koku nociršana gan privātajā (apjoms nav mūsu rīcībā), gan publiskajā teritorijā (iecere paredz likvidēt četras liepas, vienu ozolu, divas kļavas un vienu kastani) un standartizētas veikala celtnes būvniecība būtiski iedragās visu teritoriju.
Jau pašreizējā transporta plūsma rada pamatīgu noslodzi tuvējās ielās, dažos dzīvokļos pat tagad jūtama driblēšana, kad garām dodas smagāks auto. Līdz ar daudzajām piegāžu automašīnām un simtiem apmeklētāju šeit veidosies nopietns pilsētas satiksmes “pudeles kakls”, kas ķēdes reakcijā ietekmēs satiksmi daudzās pilsētas vietās.
Kā rūpīgiem pilsētas saimniekiem lūdzam cieņpilni izturēties pret Āgenskalnu un nepieļaut degradējošu būvniecību, noraidot šo projektu.
Uzskatām, ka nav pieļaujama simtgadīgu koku izciršana, kam kā atbilde skan solījums par apzaļumošanas palielināšanu – tādā gadījumā apzaļumošanai jābūt adekvātai zaudējumam, piemēram, nodrošinot to, ka teritorijā iestādīs jau lielus kokus, nevis krūmājus. Diemžēl šī tirgotāja mērķu īstenošanai jau pašlaik apdraudēti simtiem koku Rīgā un arī citās pilsētās.
Lūdzam arī pašvaldību veikt precīzus un objektīvus aprēķinus par satiksmes plūsmas palielināšanos un attiecīgi piesārņojuma dramatisku kāpumu.
Aicinām arī nepieļaut arhitektoniski bezjēdzīgas ēkas un iespējamo kabatas interešu “iemanevrēšanu” arhitektūras pieminekļu tuvumā – tas būtu nopietns spļāviens sejā visiem gan visiem iedzīvotājiem, gan nākamajām paaudzēm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
