Iesaki rakstu: 
Vienotās vienotības tautas kalpi šogad Zinību dienā 1.septembrī Latvijas nāciju apsveica sev ierastā manierē – ar savas idiotiskās nelietības nadzīgu pašslavējumu, kas šīs slavenās „partijas” vētrainajā darbībā ir konsekventa ķēdes reakcija. „Delfos” ievietots „partijas” jaunā stūmēja Putnu Biedēkļa (tāda ir sabiedrības iesauka A.Piebalgam) nadzīgais pašslavējums „Ķēdes reakcija”.
Nadzīgā pašslavējuma burbuļotājs vienotās vienotības jaunāko varoņdarbu izglītībā stilistiski sentimentāli salīdzina ar grāmatu pārnešanu: „Pirms pāris gadiem ziemas aukstākajā dienā notika akcija "Grāmatu draugu ķēde", kad cilvēki stājās rindā cauri Rīgai, lai pa vienai pārnestu grāmatas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas Krišjāņa Barona ielā uz jauno Gaismas pili Pārdaugavā. Bija milzīga cilvēku atsaucība, grāmatas tika padotas no rokas rokā, ikviens bija ieinteresēts sasniegt rezultātu – piepildīt jauno Nacionālās bibliotēkas ēku ar tās galveno saturu.”
Tālāk Putnu Biedēklis burbuļo: „Šai kopīgi īstenotajai akcijai ir zināmas līdzības ar nule sāktajām reformām izglītības sistēmā, kuru pirmais solis ir – jauns modelis pedagogu algām. Kā savulaik par bibliotēkas ēku, tā pēdējos gados par skolotāju algām bijušas ilgas diskusijas. Bibliotēka ir uzcelta un sekmīgi darbojas, pedagogu algu jaunais modelis šovasar visbeidzot ir pieņemts valdībā un šomēnes tiek ieviests.”
Seko idiotiskās nelietības reti nekaunīgs pašslavējums: „Šai kopīgi īstenotajai akcijai ir zināmas līdzības ar nule sāktajām reformām izglītības sistēmā, kuru pirmais solis ir – jauns modelis pedagogu algām. Kā savulaik par bibliotēkas ēku, tā pēdējos gados par skolotāju algām bijušas ilgas diskusijas. Bibliotēka ir uzcelta un sekmīgi darbojas, pedagogu algu jaunais modelis šovasar visbeidzot ir pieņemts valdībā un šomēnes tiek ieviests.”
Putnu Biedēklis uzticas Latvijas nācijas teicamajai atmiņai. Latvijas nācija zina, ka pašlaik izglītības galvenais reformators ir vienotās vienotības pelēkais sūtnis. Par skolotāju algām sekmīgi rūpējās vienotā vienotība, izstrādājot ļoti labu algu modeli.
Taču Putnu Biedēklis tikpat stingri uzticas arī Latvijas nācijas dziļajai aprobežotībai. Viņa pārliecībā Latvijas nācija ir dziļi aprobežota un nav spējīga izprast vienotās vienotības pastrādāto idiotisko nelietību izglītībā. Ja Putnu Biedēklis nebūtu simtprocentīgi pārliecināts par Latvijas nācijas dziļo aprobežotību, tad viņš šādi neburbuļotu: „Simbolos runājot (!?), mazās "gaismas pilis" šajā kontekstā ir bērni, kuriem vēlamies labu izglītību, bet simboliskā grāmata šajā brīdī tiek nodota visu Latvijas pašvaldību rokās – tas, kādas un cik skolas būs katrā konkrētajā novadā vai pilsētā, un vai skolotāji saņems labāku atalgojumu, ir atkarīgs no gudriem lēmumiem vietvarās.”
Putnu Biedēkļa un viņa ganāmpulka svētā pārliecība faktiski ir neticama. Negribas ticēt, ka kādam cilvēkam mūsu sabiedrībā var būt tik stingra pārliecība par Latvijas nācijas dziļo aprobežotību. Vienotajai vienotībai Latvijas nācija ir neglābjami aprobežots pūlis, masa, bars. Putnu Biedēkļa ganāmpulks ir svēti pārliecināts, ka viņu idiotisko nelietību neviens nesapratīs. Neviens nesapratīs, kas patiesībā ir „jauns modelis pedagogu algām”. Neviens nesapratīs, ka vienotās vienotības jaunā idiotiskā nelietība reāli ir drausmīgi radikāls pavērsiens Latvijas valsts vēsturē.
Valsts politikā faktiski ir noticis ne tikai radikāls, bet arī unikāls pavērsiens – valsts atsakās no savas līdzdalības izglītībā. Putnu Biedēkļa ganāmpulks ir panācis valsts nepiedalīšanos izglītības attīstībā. LR būs unikāla valsts bez izglītības institūta valstisko institūtu struktūrā. Vienotā vienotība valsts funkcijas izglītībā cer uzgrūst „vietvarām”, kā burbuļo Putnu Biedēklis. Runa nav tikai par algām. Ne velti pamuļķais nelietis burbuļo: „[..]simboliskā grāmata šajā brīdī tiek nodota visu Latvijas pašvaldību rokās – tas, kādas un cik skolas (izcēlums mans – A.P.) būs katrā konkrētajā novadā vai pilsētā [..], ir atkarīgs no gudriem lēmumiem vietvarās.”
Aprobežotība tomēr eksistē. Eksistē valdošās kliķes katastrofāli dziļā politiskā aprobežotība.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
