Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzdotais jautājums ir aktuāls un vitāli svarīgs jebkurai nācijai, lai tā varētu sekmīgi attīstīties un progresēt. Taču, manuprāt, Latvijā tas joprojām netiek risināts pienācīgā līmenī, kas ilgtermiņā dotu augstvērtīgus olimpiskos rezultātus.

Kā, jūs teiksiet, mums taču ir Latvijas Olimpiskā komiteja! Jā, ir, te nav diskusiju, taču tā ir tikai biedrība, kas dara labas lietas, taču tās statuss neļauj problēmas risināt valstiskā līmenī.

Ir visiem zināms, ka sports un fiziskā kultūra ir jebkuras valsts neatņemama sastāvdaļa. Runājot par vēsturisko vai jaunāko laiku sporta virzieniem, vispirms priekšplānā izvirzās tāda filozofiska kategorija kā definīcija:

Sports – vesela un stipra nācija;

Sports – kā valsts ideoloģiskās un patriotiskās audzināšanas sastāvdaļa;

Sports – kā valsts drošības garants.

Atgūstot neatkarību no PSRS un atjaunojot Latviju, sporta un fiziskās kultūras joma saskārās ar tieši tādām pašām grūtībām kā citi valsts pārvaldes un pašpārvaldes sektori. Nepietiekams finansējums, iedzīvotāju domāšanas un dzīves izpratnes strauja pāreja uz citu ekonomiskās sistēmas modeli, kā arī būtiski citādāks ideoloģiskais fons.   

Tomēr jebkurš lasītājs, izlasot rakstīto, secinās: „Tas nav nekāds jaunums.” Latvijas Republikas likumdevējs jebkuram valsts iedzīvotājam garantē un neliedz fizisko audzināšanu. Neliedz neatkarīgi no tautības, dzimuma, sociālās grupas vai seksuālās piederības piedalīties sporta aktivitātēs. Jāpiebilst, ka biedrība Latvijas Olimpiskā komiteja jebkuros sporta forumos cenšas savā izpratnē atgādināt par UNESCO hartas  Fiziskās izglītības un sporta harta principiem un to ievērošanu Latvijā.

Jebkurā diskusijā par šo tēmu vienotu viedokli būs grūti panākt, proti, jebkura valsts, pašvaldības vai sabiedriskā organizācija vēlas iegūt maksimālo resursu daudzumu ar minimālāko resursu izdevumu.

Tomēr Latvijas 95.gadadienas priekšvakarā ir pienācis laiks būtiski pārskatīt sporta un ideoloģisko jautājumu spektru, steidzami problēmu orientējot uz valsts pamatfunkciju darbību nodrošināšanu. Nepārprotami signāli par nozares ilggadējo stagnāciju un nesaimnieciskumu Latvijas sabiedrībai 2013.gadā ir sniegti vairākkārt. Piemēri nav tālu jāmeklē, proti, iekšlietu sistēmā strādājošie nevar izpildīt fiziskās sagatavotības prasības, tāpēc tās pazeminās. Aizsardzības ministrs publiski paziņo par jauniešu vājo fizisko sagatavotību, tajā pašā laikā vispārizglītojošās skolās fiziskās kultūras nodarbības Latvijā atkarībā no skolas direktora un pašvaldības redzējuma notiek ne vairāk kā 1,2 stundas nedēļā. Tas ir pilnīgs nonsenss! Drošība un veselība taču ir valstiski svarīga joma, kurai vienmēr jābūt uzmanības degpunktā. To nedrīkst aizmirst.

 Par vienu no Latvijas Republikas valstiskuma un identitātes ideoloģiskajiem krahiem var uzskatīt Latvijas sportistu un valsts delegācijas ietērpšanu uz Soču olimpiskajām spēlēm dzeltenbrūnos tērpos ar Āfrikas kontinenta rakstu zīmēm izšuvumiem. Inovatīvie risinājumi vienmēr ir bijuši un būs cieņā, bet vai pasaules olimpiešu forumā bez sabiedriskās apspriešanas tik krasi jāmaina valsts etnosa atpazīstamība? Es par to stigri šaubos.

Kas būtu jādara? Manuprāt, lai lietas notiktu secīgi un atbilstoši sabiedrības un valsts vajadzībām, sports un ar to saistītā industrija sākotnēji ir jāatgriež vienotā Latvijas republikas ideoloģiskajā laukā, konsolidējot valsts un pašvaldību,  nevis biedrību, asociāciju vai nodibinājumu rokās. Un galvenais uzdevums būs sporta un ideoloģiskās pārvaldes vai ministrijas izveidošana, kas attīstītu un stiprinātu Latvijas nāciju šodien, nevis rīt vai aizparīt. Jo faktiski esošā sporta nozares struktūra pie Izglītības ministrijas nav bijusi spējīga izveidot, apkopot un ieviest kvalitatīvu sporta industrijas koncepciju gadu desmitiem, kura apmierinātu Latvijas nācijas ideoloģiskās, patriotiskās un drošības vajadzības. Faktiskā sporta politika atjaunotajā Latvijā ir pastāvējusi un izdzīvojusi tikai pateicoties labvēlīgi noskaņotu pašvaldības vadītāju, vecāku un sporta pedagogu, treneru nesavtīgajam darbam Latvijas nākotnei.

Tātad kāds, manuprāt, ir pareizais ceļš ejams? Jautājums jārisina augstā politiskajā līmenī. Tiem ir jābūt cilvēkiem, kuri uzņemtos politisko atbildību un lielākā vai mazākā mērā ir strādājuši valsts pārvaldē un izprot sporta specifiku. Manuprāt, par sporta nozares atbildīgajiem būtu jābūt ar partijisko piederību kā citās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, Vienotībā, SC vai ZZS vai kādā citā partijā. Tad varēsim prasīt politisko atbildību ilgtermiņā un valstiskus risinājumus no tautas vēlētiem priekšstāvjiem. Nevis kā pašlaik, kad nav iespējas pat paprasīt no kāda atbildību par esošo situāciju nozarē.

Jau šīs valdības laikā ir jāuzsāk diskusija par attiecīgas sporta institūcijas izveidi, jo patlaban esošā Izglītības un zinātnes apakšnodaļa nav spējusi izstrādāt kaut cik vērā ņemamu sporta un fiziskās kultūras attīstības koncepciju. Uzskatu, ka likumdevējam jāizvērtē patlaban spēkā esošā koncepcija un, iespējams, jebkāda sporta bāžu būvniecība jāaptur, ja tā neatbilst kvalitātes prasībām un nespēj nodrošināt kvalitatīvu treniņu un starptautisko sacensību norisi. Piemēram, Rīgas Olimpiskais centrs, Valmieras un Jelgavas vieglatlētikas stadioni, līdzekļu nesaimnieciska izsaimniekošana jāaptur Murjāņu sporta skolā.

Izveidojusies paradoksāla situācija, ka tagad cilvēki vairāk pulcējas lielveikalos un iesaistās to piedāvātajās fiziskajās aktivitātēs. Tai pat laikā mums ir arī veiksmīgi sporta būvju projekti, kuri attīstījušies, lielā mērā pateicoties vietējo pašvaldību līderiem – Ventspilī, Liepājā, Siguldā. Vai privātās iniciatīvas paraugs Rīgas Dinamo.  

Manuprāt, sporta nozarei ir jāpieņem pasūtījumam no t.s. spēka ministrijām par konkrētas sporta nozares attīstību to vajadzībām. Vajadzētu attīstīt tādus sporta veidus kā šaušana, džudo, bokss, vieglatlētika, pieccīņa un futbols, kā arī tos sporta veidus, ar kuru palīdzu Latvijas bērni var iegūt stipendijas izglītībai t.sk., veicinošu nodokļu politiku augstskolām kuras veicina sportisku dzīves veidu. Valstij jāizvirza prioritātes, un to realizēšana ļautu sasniegt olimpiskos rezultātus. Ar sportu, drošību un ideoloģiju saistīti jautājumi un to pareiza risināšana ir Latvijas valsts attīstības garants.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...