Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Paradokss
02.11.2019. 09:42Vienā brīdi, 90-tos sabiedrība pameta nabadzībai un netaisnībai savu inteliģenci. Šobrīd intelektuāļi centrējas ap dzīves baudīšanas filozofiju, dzīvi kā mākslu, dzīves mākslu. Māksla kā misija, mākslas misija vairs nav aktuāla.
Paradokss
02.11.2019. 09:37Jā, tas tiešām ir dīvaini, bet stājoties ES tika stāstīts par demokrātijas un tiesiskuma, sasniegumiem un garantijām un cilvēka cienīgu dzīvi. Realitātē, strādājot pilnu slodzi un vēl papildus, cilvēka spēku robežās, iespēja izdzīvot ir uz nulli, no dienas uz dienu laipojot, bez nākotnes perspektīvas un iespējas veidot un valdīt pār savu dzīvi. Un cēlonis nav kredīti, pārmērības, netikumi, bet pašas valsts neremdināmā alkatība un varas kāre.
!!
02.11.2019. 09:14Indijā pastāv ciltis, kuru tradīcijās esot raudāt pie bērna piedzimšanas un priecāties pie cilvēka nomiršanas. Sāku saprast minētās tradīcijas jēgu
toties
02.11.2019. 08:26»
Neko nevar panākt bez asinsizliešanas
Lielākas vai mazākas. Visi to zin. Un samierinās. Nav neviena paša, kurš gatavs uzņemties atbildību un vadīt asiņainu sacelšanos. Šodiena atgādina 1905. gada situāciju ar visu "patvaldības patvaļu" organizējot masu nekārtības ar policijas (slepenpolicijas un gordovoju) 2019. gada 13. janvārī, vēlāk ...
varas atbalstīti pasākumi izdodas gluži labi - gan masu kolektīva svētku svinēšana, gan praidi...
Komentāru rakstītāju ūdensgalvas, kā raksta autors, ir tīrais nieks salīdzinot ar pilsētu ūdensgalvām, kur koncentrējas iedzīvotāji. Tīri psiholoģiski, ja cilvēki dzīvo saspiesti, ar mazu dzīves telpu, viņi kļūst īgnāki pret līdzcilvēkiem. Ja laukos cilvēks ir priecīgs satikt citus un parunāt, tad pilsētā drīzāk valda neiecietība. Arī darbs bieži nedod gandarījumu, ja neredz darba augļus.
tādus alkatīgos un "čaklos",
02.11.2019. 08:25»
kasd parzītiem liedz mani mīlēt un iet pie darba?
kāpēc tai mīlestībai jābūt tikai no čaklo puses
kuri "strādā" 10 valdēs, savāc visu pelnošo darbu un haļavu sev- ir nevis jāmīl, bet gan jāsoda.
Darbs nav bezgalīgs resurs un valstij būtu jāspēj to sadalīt vienlīdzīgi.
Ja Jeļcins nebūtu uzņēmies atbildību 1993. gadā
02.11.2019. 08:09»
Neko nevar panākt bez asinsizliešanas
Lielākas vai mazākas. Visi to zin. Un samierinās. Nav neviena paša, kurš gatavs uzņemties atbildību un vadīt asiņainu sacelšanos. Šodiena atgādina 1905. gada situāciju ar visu "patvaldības patvaļu" organizējot masu nekārtības ar policijas (slepenpolicijas un gordovoju) 2019. gada 13. janvārī, vēlāk ...
ar Krievijas parlamenta ieņemšanu, uz "tanka parakstot" Latvijas "brīvlaišanu", nezinām, kā šodien dzīvotu. Citādi būtu pilsoņu karš ar daudz lielāku asins izliešanu, Jeļcins izvēlējās mazu.
Šodien zinām, kādi bija cionistu plāni jau no 2. PK laikiem, Baltiju atstājot Staļina režīmam saplosīšanai, kaut ASV un Lielbritānija PSRS palīdzēja sakaut hitlerisko Vāciju, kuras kancleru iecelts vēl šodien ir ASV pienākums. Cionisti no ASV un Izraēlas atkal ar Valstsgribas Kluci ir klāt, atkal ar genocīdu un izlaupīšanu. Viņi ir arī Krievijā. KF ar vietējo oligarhātu, kam laupījumi ofšoru ka toros jātur!
2019. gada 21. oktobrī Krievijas centrālā banka, vienojoties ar FRS, noslēdza līgumu ar FRS par Krievijas zelta rezervju un valūtas uzglabāšanu ar gada maksu 200 milj. USD no Krievijas nodokļu maksātāju naudas. Ar 2019. gada 1. decembri tiks izvestas uz ASV Ņojorkas FRS noliktavām Krievijas zelta rezerves 2000 un 200 tonnu kā arī viens triljons valūtas USD izteiksmē. Tas viss tiek pamatots ar uzglabāšanas izmaksām, kas Maskavā esot dārgākas.
KCB vadītāja Naibiuļina paziņoja, ka daudz Krievijas pilsoņu ar dubultpilsonībām dzīvo ASV un varēs uzraudzīt šīs Krievijas zelta un valūtas rezerves.
Acīmredzami piepildās hipotētiskās prognozes, kas apliecina, ka Izraēlas un ASV cionisti deva uzdevumu Krievijas oligarhātam, ja tas grib izbēgt no sankcijām ar noguldījumu konfiskāciju ofšoros, tiem jāorganizē revolūcija Krievijā, vēlāk nostiprinot varu.
Izvedot Krievijas zelta un valūtas rezerves uz Ņujorku no 2019. gada 1. decembra, cionisti Kremlī gatavo ceļu revolūcijai Krievijā kā 1917. gadā, kas šodien jau iesākās ar pensionēšanās vecuma palielināšanu, augustā un septembrī Maskavā, Kremlim organizējot nemierus Maskavas mērijas vēlēšanās, liedzot reģistrēties vēlēšanās Vienoti Krievijai opozīcijas partijām un neatkarīgiem no partijām pilsoņiem.
Šā gada 2. maijā Igaunijā notika plašas NATO mācības ar nosaukumu "Pavasara vētra 2019", kuru ietvaros piedalījās 2000 cilvēkvienībām bruņotas iedzīvotāju pašaizsardzības vienības no vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem. NATO mācībās piedalījās arī valstis, kas nav NATO sastāvā.
2019. g. septembrī NATO karakuģi nespēja veikt mācības Melnajā jūrā, jo Krievijas sardzes karakuģis pielietoja sakaru iekārtas paralizējošus ieročus, kuri nav aizliegti ar starptautisku vienošanos.
Neko nevar panākt bez asinsizliešanas
02.11.2019. 07:57Lielākas vai mazākas. Visi to zin. Un samierinās. Nav neviena paša, kurš gatavs uzņemties atbildību un vadīt asiņainu sacelšanos. Šodiena atgādina 1905. gada situāciju ar visu "patvaldības patvaļu" organizējot masu nekārtības ar policijas (slepenpolicijas un gordovoju) 2019. gada 13. janvārī, vēlāk nežēlīgi izrēķinoties ar nemiera piekritējiem. Vēlākā varas A. A. Bērziņa spīdzināšana Čehijā un Latvijas cietumā.Kaut bija varas divi pretrunīgi tiesas spriedumi, Satversmes tiesa nereaģēja.Tauta ir izkauta (padzīta no Latvijas) palikusi tās vājākā daļa, kas režīmā knapi izdzīvo un negrasās pretoties. Plakātu vicināšana demonstrācijās ir varas nostiprināšana, atbalstīšana. Par daudz cilvēku uz planētas, cionisti ir no Romas kluba postulātistiem, ka nekas nav traģiskāks par to, ka cilvēku uz planētas ir par daudz. Ak, mazā Grēta!
kasd parzītiem liedz mani mīlēt un iet pie darba?
02.11.2019. 07:43kāpēc tai mīlestībai jābūt tikai no čaklo puses???????????????????????????????????????????
érgla knàbis
02.11.2019. 03:38Nàcijas farizejs nevar büt nàcijas tévs, kurs Vàcijà 20 gadus dzivojis bez pases,kà bomzis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
