Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms vairāk nekā 50 gadiem, ASV vizītes laikā toreizējais PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs iedegās sajūsmā par tur pieredzētajām kukurūzas audzēšanas un izmantošanas iespējām. Atgriežoties Maskavā, zibenīgi tika pieņemts vienpersonisks lēmums veikt milzu reformas, ieviest “inovatīvas” pārmaiņas lauksaimniecībā un pārvērst padomju zemi lielā kukurūzas laukā. Latvijā tika izarts āboliņš, visās iespējamās vietās sastādīta kukurūza. Rezultāts – zemas kvalitātes lopbarība, noplicināti lauki un pļavas, nelietderīgi izšķērdēti resursi, darbs, laiks un nauda.

Laikabiedri vērtēja Hrušcovu kā “neinteliģentu, vienkāršu, bet ļoti enerģisku, neizsīkstošu jaunu ideju (ļoti apšaubāmu un absurdu – aut.) ģeneratoru”. Lasot šo raksturojumu, neviļus jādomā par pēdējiem izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa paziņojumiem saistībā ar skolu reformu.

Kas, pēc ministra domām, ir problēma? Neapmierinošs Latvijas skolēnu izglītības līmenis, salīdzinot ar citām valstīm. Kāds esot šīs problēmas iemesls? Skolēnu pārpūle. Kāpēc pārpūle? Skolā esot jāpavada ilgas stundas, vēl mājasdarbi jāpilda. Ministra piedāvātais risinājums? Samazināt mājasdarbus, paildzināt mācību gadu – tas tāpat atpaliekot garuma ziņā no “Eiropas rādītājiem”. Gatavs! Nu gan Latvijas skolēni “cirtīs pušu” ministra mūžgi pieminētos Somijas izcilniekus. Pilotprojekts jau gatavs, aiziet! Stādām kukurūzu!

Ļausim “ideju ģeneratoram “ atvilkt elpu un īsi paraudzīsimies uz šo problēmu no saprāta viedokļa.

Daudziem ir skaidrs, ka lasīšana ir tas, kas paplašina zināšanas un pasaules uztveres apvāršņus, attīsta domāšanu, iztēli. It sevišķi tajā laikā, kad pasaules uztvere un personība vēl tikai veidojas. Pēdējo izglītības reformu rezultātā literatūras kā mācību priekšmeta skaits ir sarucis uz pusi. Obligātā literatūra kā jēdziens vairs nepastāv. Ir tikai rekomendācijas un ieteikumi. Ja bērnam “rekomendē” lasīt, tad tā vietā, varam būt diezgan droši, viņš izvēlēsies TV vai datoru. Tikpat labi varam sākt bērniem “rekomendēt” apmeklēt skolu. Par bērna izvēli varam nešaubīties.

Bērna izglītība nav izvēles jautājums. Tas ir obligāts priekšnoteikums normālai bērna attīstībai. Sabiedrības veselības aģentūras pētījums, veikts pirms trim gadiem, rāda, ka trešdaļa skolēnu pavada darba dienās vidēji 5 stundas pie TV. Piektdaļa šo laiku pavada pie datora. Šī tendence ir pieaugoša.

Kā tad izskatās ministra daudzinātajā Somijā? Tur izglītības darbinieki uzsver, ka lepojas ar milzīgo pastāvīgo lasītāju skaitu skolēnu vidū un tieši tā esot Somijas skolēnu panākumu atslēga un nekas cits. Somija ieņem 1. vietu pasaulē pēc izdoto bērnu grāmatu skaita. Jau bērnam piedzimstot, viņš un bērna vecāki saņem pūriņā 3 grāmatas, katrs savu.

Pēc mūsu ministra domām, ir jādara tieši pretējais. Jāsamazina mācību stundu skaits dienā, jāsamazina mājasdarbi. Un gan jau viss būs labi. Tikai nekādi nav saprotams, kādā veidā var kāpināt izglītības līmeni, ja mācību procesu ierobežo un saīsina.

Jau atkal Robertam Ķīlim netrūkst ideju, kā kompensēt plānotās saīsinātās mācību dienas – pagarināt mācību gadu. No augusta līdz Jāņiem. Tad nu gan būs “brīnišķīga atpūta” skolēniem! Pastāv arī tīri praktiskas problēmas – kā gan visi strādājošie Latvijas vecāki vienlaicīgi aizies atvaļinājumā tieši jūlija mēnesī? Izskanot protestiem, ka bērniem nebūtu lietderīgi vasaras tveicē sēdēt skolas solā, ministram jauna ideja gatava – neesot vasarā obligāti jāsēž skolā, bet varot rīkot ekskursijas, mācības brīvā dabā, “interaktīvu mācību procesu” svaigā gaisā (lai kas arī ar to būtu domāts).

Te nu atkal ministrs mazliet saputrojas, jo pie labākās gribas ar ekskursijām nevar kompensēt gada garumā saīsināto mācību laiku. Pavasarī bērniem jau tā grūti koncentrēties uz notiekošo klasē un atraut skatu no loga, redzot kā ārā viss plaukst un zeļ. Kur nu vēl vasarā!

Ministrs ietiepīgi paliek pie sava un, „sitot ar kurpi pa galdu”, uzstāj, ka “citās valstīs tā esot”. Jā, ministra kungs, citās valstīs arī kukurūza vai apelsīni labi aug. Bet, ja jau nepieciešams, tad salīdzināsim tās “citas valstis”. Par piemēru ņemam kaut vai 2011./12. mācību gadu Latvijā, Igaunijā un “slavenajā” Somijā un redzam sekojošu ainu (netiek skaitītas sestdienas, svētdienas un katras valsts specifiskie nacionālie svētki): Latvijā mācību gada laikā ir 20 brīvdienas plus 3 mēneši vasaras brīvlaiks. Igaunijā tas pats, tikai vasaras brīvlaiks ir 5 dienas īsāks, jo sākas 5. jūnijā. Somijā vasaras brīvlaiks ir par 2 nedēļām īsāks kā Latvijā, bet regulārā mācību gada laikā ir 35 brīvdienas, tātad 15 dienas vairāk kā pie mums – summā brīvdienas tikpat, cik Latvijā.

Kur vispār ir kaut kāds, kaut vai nedaudz racionāls, loģisks, uz faktiem balstīts iemesls, lai nodarbotos ar “kukurūzas stādīšanu” Latvijā? Kādu apšaubāmu mērķu vārdā izglītības ministrs Ķīlis plāno samazināt izglītības apjomu? Nozagt bērniem pusi no vasaras un bērnības, grāmatu vietā piedāvāt “interaktīvās ekskursijas”? Bērni un viņu izglītība ir mūsu sabiedrības nākotne. Vai tiešām būtu ar to jāeksperimentē? Izglītības ministrija nav kabatas uzņēmums – eh, kas tur, sanāks, sanāks, ja ne, tad ne. Izglītības ministrs acīmredzot nav bijis spējīgs ar daudzmaz nopietnu attieksmi iedziļināties izglītības problēmās un rūpīgi izanalizēt tās cēloņus.

Ir skaidri redzams, ka problēma nav tik diletantiski vienkārša, kā šķiet mūsu “ideju ģeneratoram”. Vai nebūtu ministrijai lietderīgi spert kādu soli atpakaļ un izpētīt iepriekšējās reformas? Ko tās reāli devušas jeb atņēmušas? Pamatot nesamērīgi dārgo darba burtnīcu nepieciešamību? Katru gadu mainīgās un jaunās mācību grāmatas? Varbūt parasta rūtiņu burtnīca, kurā bērns risina uzdevumu vai atbild uz kontroldarba jautājumiem ar saviem vārdiem un savā izpausmes formā, daudzkārt spēcīgāk veicina radošas personas attīstību nekā krustiņu ievilkšana darba burtnīcās iepretim gatavu atbilžu variantiem?

Noteikt un apstiprināt nemainīgas mācību grāmatas visām skolām, tādējādi pārtraucot izdevniecību lobiju un samazinot vecāku tēriņus? Grāmatu saturu pārstrādāt audzēkņiem saprotamā valodā? Izveidot vienotu izglītības sistēmu, nevis atstāt to sadrumstalotu un katra skolotāja izvēles ziņā? Darbalauks ir gana plašs. Skumji tikai, ka tas ir atstāts pilnīgā novārtā. Žēl, ka reālu un loģisku darbu vietā ir tikai darbības imitācija un kārtējie tukšie lozungi par “reformām”.

Bet šoreiz gan nevarēs tikai grūtsirdīgi nopūsties un ļaut absurda teātrim turpināties. Tika gaidīta izglītības jomas sakārtošana, bet pēc “saspringtas analīzes darba grupās, stratēģiskajās komisijās utt.” piedāvāti tiek tikai kārtējie no “zila gaisa paķertie” eksperimenti.

Uz spēles ir likts pārāk daudz – bērnu izglītība un viņu nākotne. Zatlera Reformu partijai ir jāuzņemas atbildība par to, ka izvirzīja izglītības ministra postenim savas partijas pārstāvi Robertu Ķīli. Tātad attiecīgi ZRP arī ir jālūdz savam pārstāvim pašam atkāpties no šī amata. Zināms, ka politiskā atbildība ir tikai tukša skaņa un nekādas demisijas nebūs. No valdošās elites puses, visticamākais, arī nekāda rīcība nesekos. Labākajā gadījumā solījums, ka tiks “organizēta darba grupa vai komisija, kas izstrādās stratēģiju”. Kārtējo. Un te nu viss pašu rokās. Jācer, ka, ja ne citiem, tad vismaz izglītības darbniekiem pietiks spara un uzņēmības atkārtot 90. gadu skaļos un ietekmīgos protestus, lai vienreiz tiktu pārtraukti eksperimenti ar izglītības sistēmas izkropļošanu un lai politiskā atbildība nepaliktu tikai tukša skaņa vien.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...