Iesaki rakstu: 
Stradiņa slimnīcas – jeb saīsinājumā PSKUS – padomes zibenīgā patriekšana no amatiem liecina, ka jaunais veselības ministrs Hosams Abu Meri laikam ir rīcības cilvēks. Atbrauca uz slimnīcas A korpusa būvbedri, paskatījās, ka darbi kavējas, pieprasīja paskaidrojumus un – dažas dienas vēlāk noņēma vadībai skalpus. Padzina nejēgas ar s...dainu mietu…
Bet šis miets viņam ir jātur pa tvērienam, jo svaigais pasākums kopumā atbild uz jautājumu, kur medicīnā – un ne tikai! – paliek nauda? Un, iespējams, tas arī atbild uz jautājumu, kāpēc tas miets ir ar s...diem…
PSKUS padomi, ko Hosams izspēra pa durvīm, iecēla 2020. gada pavasarī. Tas toreiz bija nopietns konkurss, jo tā sarīkošanu uzticēja nopietnai personāla atlases kompānijai, kura par paveikto saņēma nopietnu honorāru. Šīs izmaksas nav vērts saukt, jo tad lasītājs paģībtu, bet – tā vispār mēdz darīt, ja paši negrib ķēpāties ar rekrutēšanu un tamlīdzīgi.
Tiesa, dīvaini, ka valsts pārvalde mums tik nespējīga, nemaz nerunājot par nozares cilvēkiem – ka iegādājās tieši šādu ārpakalpojumu, lai gan – ko viņiem pārmest? Nav jau viņu kāposts…
Un izskatās – nav arī viņu atbildība. Tomēr pats piegājiens lietai bija smalks, un dažus mēnešus vēlāk ieceltā padome trīs cilvēku sastāvā, sēžot pie galda Saeimas attiecīgajā komisijā, apgalvoja, ka līdz 2020. gada beigām viņi izstrādās slimnīcas stratēģiju tuvākajiem pieciem gadiem.
Tā kā šādās padomēs parasti nonāk cilvēki, kas šos pienākumus apvieno arī ar citiem darbiem, nav skaidrs, kāpēc vispār viņi kaut ko grib šajos posteņos izdarīt, vēl vairāk – kaut ko apsolīt. Atalgojums tāpat nemainās. Kā redzams – nomainīt arī viņus var kā divus pirkstus salocīt.
Cik šie locekļi ir pietuvināti politiskajām partijām vai koalīcijām – saprast īsti nevar, bet gan jau, ka ir, ja reiz šādas formālas mutes tiek attiecīgajās struktūrās barotas. Tikai nevajag padomāt, ka atlasītie cilvēki nav savas lietas un temata profesionāļi. Un kā vēl ir! Cita lieta, ka konkrētajā ietvarā viņi ir bez jēgas – lieki, jo tā saukto operatīvo darbu paveic uzņēmuma valde.
Var nojaust, ka panna piedega saistībā ar celtniecības darbu bremzēšanos, jo tur Eiropas naudas kā līdzfinansējums. Ja tās netiek laikā apgūtas – var pazust… A korpusa būvniecības sākotnējās izmaksas bija mazliet vairāk par 100 miljoniem, bet šopavasar tam nāca klāt vēl daži desmiti miljoni, jo kompānija, kam darbi uzticēti, teicās – piedzīvojusi sadārdzinājumu visā, kas kustas un nekustas. Tas, cik ātri šopavasar valdība šo sadārdzinājumu apstiprināja, liecina par būvnieku izmanību, lai gan premjers Kariņš, dodot savu svētību ārkārtas rēķinam, daudznozīmīgi piebilda – sak, vai tikai viņi, tie celtnieki, nevazā valdību pēc deguna… Tā arī pateica.
Kas notika tālāk, atkal jau nav skaidrs, vien zināms, ka celtnieki “mīņājušies uz vietas” (jaunā veselības ministra vērojums) un salīgtie termiņi netiks izpildīti. Padomes krišanai ar to laikam arī pietika, tikai nav skaidrs, kas mainīsies līdz ar jaunās padomes iecelšanu. Kā nojaušat, šajā gadījumā nekādas personāla atlases firmas neviens nepieslēdza – dažās dienās jaunais sastāvs tika sameklēts un norīkots.
Kas jautri? Viens no padomes locekļiem ir arī aktuālais Gaiļezera slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Kā viņam pietiks laika tai otrai slimnīcai, ja vien amats padomē nav vienkārši formāls? Kā numura atsišana. Bet tad jau nudien nav jābrīnās, ka medicīnā mums birst nauda kā caurā zeķē.
Un kā jaunā padome nodrošinās celtniecības procesa tālāko virzību, kas tagad esot apdraudēts? Var nojaust, ka būvfirmai visi papīri ir kārtībā, bet – kāds taču raini šeit tomēr nolaida… Ministrija? Būvuzraugi? Inspekcijas? Kontroles? Padomājiet – ja nebūtu tā Eiropas līdzfinansējuma, kas tagad apdraudēts, brēka notiktu pa kluso. Ja vispār notiktu. Un cik mums šādā vīzē iepirkumi tiek sapakoti tautas veselības vārdā?
Latvijā ar šo nav labi, jo birokrātija nestrādā. Tajā pašā laikā – birokrātu mums pietiek un vēl pāri paliek.
To pašu Rēzeknes pilsētas bankrotu jau arī apstāvēja ierēdniecība, jo Finanšu ministrijā ir vismaz viena pārvalde un viena nodaļa, kas it kā sekojot līdzi pašvaldību finanšu izlietojumiem. Ja tagad mēs sakām, ka pilsētas mērs ir bijis nolaidīgs, tad ko mums teikt par valsts pārvaldi, par ierēdņiem, kam bija uzticēts šo nolaidīgo īpatni pieskatīt? Viņi arī jāsit krustā, vai – šādas nodaļas un pārvaldes vienkārši jālikvidē kā nevajadzīgas, kā liekas. Hosama izrādīšanās ar padomes atlaišanu neko nedos, ja šī savdabīgā barības ķēde kā tāda netiks pārrauta. Jo, kā smejies, padomes nāk un iet – bet nauda nozarē kūst kā “lāču ledus”…
Pieņemu, ka jaunais ārstu un pacientu ministrs saprot, kur iekūlies, taču, vai viņš saprot, ko darīt, – to mēs vēl redzēsim. Viņa paša partija visu šo nesaprotamo purvu ir rūpīgi apstāvējusi gadiem, tā ir “Jaunās Vienotības” varas matrica ar sērijas numuru 7296…
Kas tas tāds? 7296 eiro mēnesī ir nākamā VID ģenerāldirektora alga pirms nodokļu nomaksas. Diezgan oriģināls piedāvājums no Valsts kancelejas puses. Kāpēc nav 7200 vai 7300, nav saprotams, bet – 7296 pasaka kaut ko vēl priekšā…
Lūk, līdz kādām niansēm mēs esam aprēķinājuši šīs konkrētās darba vietas atlīdzības mērogu. Kāds to patiešām aprēķināja! Un, nevienam neradās jautājumi, kā tas izskatās no ielas. Tas ir tieši tikpat dīvaini kā tās nevajadzīgās padomes valstij piederošajās kapitālsabiedrībās. Tāpēc arī veselības ministra aktivitātes ir šādas – it kā pareizas, bet tajā pašā laikā…
Mietam jābūt rokās, bet jārēķinās, ka būs arī s...du smaka.
Seko mums 
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
Zviedrijas akumulatoru izstrādātājs un ražotājs Northvolt ir iesniedzis bankrota pieteikumu ASV. Uzņēmums cīnās ar pieaugošiem parādiem, turklāt tas nespēja nodrošināt glābšanas finansējumu, un skaidrās naudas rezerves bija palikušas tikai vienai nedēļai.
Sociālistiskās sacensības karstumā neviens nepamanīja, ka padomju saimniecības (sovhoza) kantora pagalmā gulēja beigts lops. Tiesa, tas nedaudz bojāja labo skatu uz goda plāksni ar daudzajiem labāko laukstrādnieku attēliem.
Eiropas un vietējie birokrāti izmisīgi meklē eksistences līdzekļus sev un saviem politiskajiem projektiem.
