Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Karš ir atkailinājis patiesību par Krieviju un tās iedzīvotāju prātiem un sirdīm. Kāda ir šī patiesība? Te paspēšu tikai reflektēt par nelielu kopainas daļiņu, par atskaites punktu ņemot krievu filozofa Sergeja Medvedeva interviju ar sabiedriskās domas pētniecības kompānijas “Levadas centrs” vadītāju Ļevu Gudkovu. Intervija notika ASV valdības finansētā medijā “Free Europe/Radio Liberty” (Radio Svoboda).1

Medvedevs, ievadot sarunu ar pieredzējušo sociologu Gudkovu, teica, ka Krievijā pašlaik notiek antropoloģiska revolūcija un gaismu ierauga jauns antropoloģiskais cilvēka tips - homo putinus. Vai tas ir t.s. padomju cilvēka turpinājums vai arī tas ir kāds jauns radījums? - vaicā Medvedevs. Tā ir pašos pamatos padomju cilvēka turpināšanās - atbild Gudkovs, kurš pats ir pasludināts par ārvalstu aģentu Krievijā līdzīgi kā arī citi sevi cienoši krievi, kuri ir teikuši patiesību par Putina valdīšanu.

Ekskluzīvie krievi” un 2022. gada pārsteigumi

Ļevs Gudkovs skaidro, ka krievi ir pievērsušies savas ekskluzivitātes sludināšanai, ar to kompensējot izjusto pazemojumu un kompleksus. Pieredzējušais sabiedriskās domas pētnieks skaidro, ka krievos tas ne tikai ir no padomju laikiem, bet nāk no tālākas senatnes un ir saistīts ar pareizticības un impēriskuma ideju ietekmi. Viņš saka, ka krievu ekskluzivitātes sindroms nāk patiesībā no verdziskas domāšanas, kas sakņojas dzimtbūšanā.

Gudkovs turpina - ja cilvēks pieder valstij, tad arī demonstratīvi parāda savu piekrišanu tam, ko valdība dara un ļauj, ka valsts vara kontrolē viņu. Tāds cilvēks piekrīt varas visatļautībai attiecībā uz sevi. Nesen kādā intervijā bijušais Krievijas premjers Mihails Kasjanovs teica, ka ir negatīvi pārsteigts par to, kā liels skaits Krievijas pilsoņu kā avis iet uz kaušanu jeb mobilizāciju (daži dēvē par mogilizāciju, no vārda - mogila - kaps).

Arī Gudkovs intervijā atzīst, ka ir pārsteigts, ka krieviem 2022. gadā neieslēdzās bailes no kara un tā sekām. Gan Kasjanovs, gan daudzi citi domājošie krievi un nekrievi cerēja, ka mobilizācija novedīs pie nozīmīgiem protestiem pret karu un Putina varu kā tādu, bet tas nenotika. 2022. gadā Krievija un tās iedzīvotāji pārsteidz vēl un vēl un vienmēr negatīvi, jo krievu kultūrā kultivētais humānisms ir atkāpies krievu kara kulta priekšā. Ordiski impēriski lielnieciskais ir uzvarējis un apglabājis humānisma paliekas Krievijā. Putins īpaši pacentās, lai tā notiktu, bet viņš nebija vientuļš šajā ziņā. Viņam palīdzēja miljoni putinu.

Kur ir pilsoniskā sabiedrība?

Gudkovs skaidro, ka pilsoniskā sabiedrība ir “noturīgu attiecību kopums”, kas balstās uz solidaritāti vai kopīgām interesēm, bez uzkundzēšanās un bezierunu paklausības. Pat, ja Krievijā parādās pilsoniskās sabiedrības iedīgļi, tad jau drīz valsts vara tos aprij, piejaucē vai likvidē. Pareizticīgā doma atšķirībā no protestantiskās te ir labs palīgs Kremlim, jo aicina uz bezierunu pakļāvību. Vai tā neuzvedas Maskavas patriarhāta galva Kirils? Viņš pielāgojās varai padomju laikā (sadarbība ar VDK) un iztapīgi pielāgojas arī tagad.

Ja Krievijā būtu pietiekami plaša un stipra pilsoniskā sabiedrība, tad autoritārisms tur nebūtu nostiprinājies. Tagad Kremlis imitē pilsoniskas sabiedrības iniciatīvas, tās īstenojot no augšas, kas ir tiešā pretrunā ar pašu pilsoniskās sabiedrības eksistences ideju. Krievijā iedzīvotājus ir grūti nosaukt par pilsoņiem, jo tādi būtu iestājušies par savām tiesībām.

Tas, kas notiek Krievijā, ir tik atšķirīgi no Rietumu idejas par valsti, kas sargā manas tiesības, nevis izrīkojas ar mani kā ar dzīvnieku. Pat pret dzīvniekiem ir jāizrāda humānisms, bet krievos (ne jau visos, protams) kaut kur ir pazudis humānisms un elementārs pašaizsardzības instinkts.

Tāpēc daudzi gaidīja, ka nu jau vadzis ir pilns, tas lūzīs: pensiju vecumu paaugstināja; meloja, ka nemainīs konstitūciju par prezidenta pilnvaru termiņiem; reālā pirktspēja kritās kopš 2014. gada; vadonis sūta mirt par savām un savu draugu pilīm, un viss viens - tauta labākajā gadījumā bēg, bet sliktākajā - klusē un nodurtām galvām iet uz kaušanu. Dažu galvas pat ir paceltas, un tie iet uz fronti ar lepnumu un naidu pret ukraiņiem.

Izdzīvošanas instinkts un apspiestā sirdsapziņa

No otras puses, var domāt, ka krievi izdabā valstij, tieši vadoties no pašsaglabāšanās instinkta, jo, izrādot ārēju paklausību, var saņemt atļauju dzīvot un nodarboties ar savām privātām lietām. Tas nepalīdzēja. Krievija kļūst no autoritāras par totalitāru, tāpēc privātuma teritorija strauji sarūk. Visi, kuri iebilst pret caru, dabū pa muguru ar steku vai indi tējā.

Atgriežoties pie intervijas, redzam, ka Gudkovs šauj un trāpa desmitniekā, sakot, ka mūsdienu Krievijā notiek “pašregulācijas normu apspiešana”, tas pirmām kārtām attiecas uz morāli. Liekuļošana apspiež sirdsapziņu un atbildīgumu sevis un citu priekša. Šāda cilvēku uzvedība nodrošina arī to, ka valstī nav tiesību kā institūta, kas rodas no pilsoņu un varas līguma.

Vēl tiesību institūts stiprinās, ja indivīds atbildīgi veido saiknes ar citiem, tā veidojot sabiedrību. Krievijā (kopumā) drīzāk varam runāt par vadoni un pūli. Šādā sistēmā ir savi noteikumi, un tie nav ar tiesībām saistīti.

Gribējās kā labāk...

Gudkovs skaidro, ka 90. gados krievi vēlējās dzīvot kā Rietumos, bet īsti nesanāca, un tagad ieslēdzas atriebības un dusmu pilna attieksme pret Rietumiem. Atgādināšu, ka Putins 2001. gadā neoficiāli meklēja, kā Krievijai iestāties NATO, bet nespēja pieņemt, ka būtu tad jāiet demokrātijas virzienā un jāiet normālais - oficiālais uzņemšanas ceļš.

Arī ES Kaimiņu politiku 2004. gadā Krievija nepieņēma, jo vēlējās būt virs sistēmas, - būt par stratēģisko ES partneri vai kaut ko citu, bet noteikti - kaut ko sevišķu. Pašiedomātā “lielvara” nevēlējās ar kaut kādiem tur austrumeiropiešiem vienā rindā uz iestāšanos NATO stāvēt...

Krievija ar lielākajām dabasgāzes krājumiem pasaulē varēja izlemt kļūt par normālu valsti, bet nespēja - lielummānija ņēma virsroku, un bijušie VDK biedri visu salaida grīstē, pielipinot paranoju par Rietumu sazvērestību pret Krieviju arī plašākam cilvēku lokam.

Putins, 21. decembrī uzstājoties armijas virsnieku priekšā, teica, ka Rietumiem esot vēlme dezintegrēt Krieviju un tas neesot nekas jauns. Patiesībā ASV 90. gadu sākumā sūtīja uz Krieviju humānās kravas, lai tās cilvēki nemirtu badā, bet šo jau vadonis nevēlas atcerēties... Soli pa solim, un Putins ir novedis pasauli pie kodolšantāžas, a varēja tak normāli dzīvot un citiem ļaut...

Nobeigumā

Ļevs Gudkovs skaidro, ka padomju stāsts par “gaišo nākotni” ir atmests un aizvietots ar stāstu par “gaišo pagātni”. Rītdienas vīzijas nav, ir tikai kodolkara putekļu fatālisms un Putina vārdi Ukrainas karā krituša krieva mātei: “Bet viņš dzīvoja...”

Ak vai! Putins izkustināja krievos dusošo; viņš uzara tautiešu prātus, kuros nacionālā ideja - “KARŠ” - bija ilgi sēta un gaidīja izlaušanās brīdi. Putinam patīk karot - Čečenija, Gruzija, Ukraina, Sīrija un atkal Ukraina. Viņa izpildījumā kara kults piedzīvoja vēl lielāku “spožumu” nekā PSRS laikā.

Specdienestu, armijas, spēka un mirušo kults ir neatņemama Putina režīma propagandas ikdiena. Viņš ir sekojis Ļeņina idejai, ka kinomāksla ir svarīgākā no visām, tāpēc kara kults tika atjaunots kā Krievijas kino satura sastāvdaļa kopš 2003. gada, kad Putins lēma piešķirt nozīmīgus līdzekļus propagandas kino attīstībai.

Sergejs Medvedevs intervijā rezumē Ļeva Gudkova teikto ar vārdiem: putinists ir tāds pats kā padomju cilvēks - infantils, no varas atkarīgs. Gudkovs piebilst, ka mūsdienu Krievijas iedzīvotājs, salīdzinot ar PSRS laikiem, ir daudz ciniskāks, turklāt cinisms ir Putina valdīšanas laikā masveida parādība Krievijā.

1 "Человек обиженный, злобный, мстительный". Лев Гудков о Homo putinus. Проект Сергея Медведева, Radio Svobodahttps://www.youtube.com/watch?v=UC7U5Oldpe4

Novērtē šo rakstu:

90
34

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi