Iesaki rakstu: 
Briestošās Ukrainas traģēdijas fonā Latvijas politikas galvenais notikums pagājušajā nedēļā izrādījās vienas Augstākās tiesas tiesneses neievēlēšana, Saeimai iespītējoties un parādot liberāli noskaņotām un visai pašpārliecinātām "aprindām", kurš šeit ir galvenais. Kopumā notikums ir gana sarežģīts, neviennozīmīgi vērtējams un profesorei Sanitai Osipovai droši vien personīgi ļoti nepatīkams. Taču ir daži lietā būtiski aspekti, kuri būtu jāņem vērā, ja vien negribam nolaisties līdz līmenim "sit savējos, jāaizstāv!" vai arī "re, kā tie hunveibini norāvās!".
Pirmkārt, ideoloģiskais aspekts. Kur vispirms jau īsti nav skaidrs, kāda tad ir Osipovas kundzes personīgā nostāja jautājumos par viendzimuma partneru ģimeņu tiesisko statusu un cik lielā mērā slavenais Satversmes tiesas vairākuma lēmums par Darba likuma normas par tēva pabalstu attiecināšanu uz "partneriem un partnerēm" viņai ir tīkams vai netīkams (viņa balsoja pret).
Taču viens ir skaidrs: ja Osipova šo lēmumu būtu nevis centīgi publiski promotējusi, bet sākusi jebkādā veidā kritizēt, kaut vai balstoties uz tīri juridiskiem argumentiem, nekādas "karalienes", "nākamās valsts prezidentes" un 2020. gada Eiropas cilvēka Latvijā nebūtu. Nebūtu arī īpašas intereses par viņas ievēlēšanu vai neievēlēšanu Augstākajā tiesā.
Otrkārt, jāņem vērā tiesiskais un konstitucionālais aspekts, kā izvērtējumā pat tādas augsti stāvošas amatpersonas kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs piesauc konstitucionālo krīzi, tiesiskuma sabrukumu u. tml. Situācijā, kad Saeima izmantoja savas gan Satversmē, gan likumā „Par tiesu varu” paredzētās tiesības apstiprināt vai neapstiprināt Augstākās tiesas tiesneša kandidātu!
Tad kā tas jāsaprot – vai Saeimas deputāti ir neatkarīgi savos balsojumos tiktāl, ciktāl "aprindas" jau iepriekš nav nolēmušas citādi? Skaidrs, ka šis jautājums ir cieši saistīts ar Latvijas liberālo juristu vidē pēdējā laikā nostiprinājušos viedokli, ka ne jau Latvijas tauta un tās priekšstāvji ir suverēnās varas nesējs Latvijā, bet gan starptautiskie līgumi, Eiropas Savienības Tiesas spriedumi un neaizskaramās "aprindas", kurām tos lemts saprast un tulkot.
Trešais aspekts ir politisks. Šķiet, Saeimas partijām ir apnicis būt par valdības vai citu institūciju lēmumu izpildītājām. Galu galā valdošā koalīcija paklausīgā vienotībā turējās divus pandēmijas gadus. Vēlēšanas nāk, partijas sāk domāt par savu vēlētāju attieksmi pret dažādiem jautājumiem, un skaidrs, ka vēlme tiem izpatikt izpaudīsies ar katru dienu vairāk. Var to saukt par populismu, taču jautājums: kas ir alternatīva tautas ievēlētai Saeimai? Augsto priesteru kolēģija, Satversmes tiesa, Valsts padome ar Vadoni vai karalieni priekšgalā?
Pārpublicēts no diena.lv
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
