Hipotēku bankas komercdaļas nākotne – pārdot izsolē vai pievienot Citadelei un Parex
B. Rulle13.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdībai, kas jau ilgstoši nespēj vienoties par Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku banka) restrukturizāciju un izlemt, ko darīt ar bankas komerckredītiem, faktiski ir jāizšķiras starp diviem variantiem. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, viens no tiem paredz Hipotēku bankas komerckredītu sapludināšanu ar valstij piederošajām bankām Citadele un Parex, savukārt otrs – Hipotēku bankas komerckredītu izpārdošanu.
Noprotams, ka par labāku tiek atzīts variants par Hipotēku bankas komerckredītu izpārdošanu, taču valdībā lēmuma vēl neesot, jo tā pieņemšanu vilcinot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministri.
ZZS intereses tiek saistītas gan ar to, ka daļa no Hipotēku bankas komerckredītiem izsniegti lauksaimniekiem, gan ar faktu, ka šīs bankas kredītportfelī ir arī tā sauktie politiskie kredīti (sarunāti ar politiķu un amatpersonu ietekmi, starp tādiem ir arī Hipotēku bankas kredīts bankrotējušajam uzņēmējam Ķirsonam).
Pārdot vai pievienot
Ziņojumam par Hipotēku bankas restrukturizāciju, kas šīs valstij piederošās bankas vietā paredz izveidot tā saukto Attīstības banku, kura nodarbotos tikai ar dažādu valsts atbalsta mehānismu ieviešanu un īstenošanu, noteikta slepenība. Līdz ar to amatpersonas par Hipotēku bankas pārveidi oficiāli vai nu nerunā neko, vai izsakās vispārīgi.
Domstarpības valdībā radušās par to, ko darīt ar Hipotēku bankas izsniegtajiem komerckredītiem. Hipotēku bankas komerckredītu daļa 2010.gada 31.decembrī bija 349,7 miljoni latu jeb 59% no bankas kopējā 594,2 miljonu latu lielā kredītportfeļa. Pēc neoficiālām aplēsēm, aptuveni trešdaļu no Hipotēku bankas kredītiem varot saukt par tā sauktajiem sliktajiem kredītiem.
Kā liecina informācija, kas ir Pietiek rīcībā, viens variants paredz, ka tāpat kā 2008.gada novembrī valsts pārņemtās Parex gadījumā arī Hipotēku bankas komerckredīti tiek sadalīti tā sauktajā labajā un sliktajā daļā. Šis variants paredz, ka attiecīgi labo Hipotēku bankas komerckredītu daļu pievieno no Parex atdalītajai labajai bankai Citadele. Savukārt sliktie Hipotēku bankas kredīti un saistības tiktu pievienoti vecajai Parex.
Otrs valdībā apspriestais variants, kuru eksperti vērtē kā labāko risinājumu, paredz Hipotēku bankas komerckredītu atdalīšanu un pārdošanu. Noprotams, ka bankas kredītu pārdošana notiktu izsolēs un tos varētu iegādāties citas kredītiestādes.
Variants par to, ka Hipotēku bankas komerciālo daļu nodala un tā turpina darbību kā atsevišķa banka, faktiski netiek nopietni izskatīts, jo no valsts tas prasa lielus papildus ieguldījumus bankas kapitālā. Turklāt valdībā ir viedokli, ka valstij nav jānodarbojas ar banku biznesu.
Variants, kas paredz Hipotēku bankas komerciālo kredītu izpārdošanu, tiek dēvēts par labāko risinājumu, jo tad, kā norāda valdībai tuvi avoti, valsts pietiekami ātrā laikā un pārskatāmā veidā varētu „tiktu vaļā” no Hipotēkas bankas komercdaļas. Tiek arī uzsvērts, ka, izvēloties Hipotēku bankas komerckredītu izpārdošanu, netiktu ietekmēta Parex un Citadele pārdošana. Abu šo no Parex izveidoto banku pārdošanas stratēģijas izskatīšana valdībā aizkavējusies tieši tāpēc, ka valdība nav izlēmusi par Hipotēku bankas restrukturizāciju.
Pie Hipotēku bankas restrukturizācijas tiek strādāts jau kopš 2009.gada. Valdība ir solījusi Eiropas Komisijai, ka līdz 2013.gadam Hipotēku banka tiks pārveidota par tā saukto Attīstības banku, kas nedarbojas komerciālajā tirgū. Līdz ar to arī Hipotēku bankas komercportfelis ir jāsamazina līdz minimumam. Hipotēku banka jaunus komerckredītus neizsniedz jau no 2009.gada novembra, bet kreditē tikai valsts atbalsta programmas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
