Hiēnu prāvai tuvojoties noslēgumam, tiesneses Dolnieces uzvedība kļūst aizvien „interesantāka”
PIETIEK13.10.2024.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Tuvojoties noslēgumam bēdīgi slavenā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas iztiesāšanai Rīgas pilsētas tiesā, tiesneses Sigitas Dolnieces uzvedība kļūst aizvien „interesantāka” un izteikumi – aizvien dīvaināki, netieši liecinot par spiedienu, kas uz tiesnesi tiek izdarīts. Lato Lapsas YouTube kanālā apkopoti daži pēdējo dienu spilgtākie fragmenti no prāvas gaitas, - pietiekami zīmīgi, lai tos publicētu arī šeit.
Jūs nepārklausījāties: saimnieku spaidītā tiesnese Dolniece aicina žurnālistus “izvērtēt”, vai tiesas sēdē ierakstītais ir atklājams sabiedrībai. Koruptajai tiesu varai sāk kļūt aizvien svarīgāk aizbāzt mutes visiem, kas atklāj patiesību.
https://www.youtube.com/shorts/VfsyjETbH3U
Tiesnešu ētikas kodekss: “Tiesnesis ir pacietīgs, cieņas pilns un pieklājīgs pret procesa dalībniekiem un citiem…”
https://www.youtube.com/shorts/DOiNFvIA6oc
Šķietami garlaicīgs 16 minūšu video, kas uzskatāmi parāda: ja noziedznieki spriedumu tiesnesei jau nodiktējuši, vienīgais, kas viņu interesē, ir - kā aizbāzt aizstāvībai muti.
https://www.youtube.com/watch?v=7oc1QPpSLxU
Jaunais Latvijas PSR 2.0 tiesu standarts: pieaugušam cilvēkam pienākas doties uz tualeti ne biežāk kā vienu reizi trīs stundās. Gribat čurāt biežāk? Tā ir tiesas procesa kavēšana.
https://www.youtube.com/watch?v=-G9BQ1v99N8
Viens no diviem - vai nu kriminālā autoritāte Genādijs Vaļagins ir bijis pasaules visstulbākais noziedznieks, vai arī… vai arī Stukāna prokuratūra un Ruka un Grišina policija tiesnesi uzskata par manipulējamu idioti.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
