Hiēnu policists Romāns Jašins: no pulkvežleitnanta par pulkvedi – vēlēšanās, kas piepildās ātrāk nekā dienesta pakāpes
Pietiek lasītājs18.02.2025.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Kamēr vieni Valsts policijā kāpj pa dienesta kāpnēm ar gadiem ilgu pieredzi, eksāmeniem un pakāpenisku izaugsmi, citiem atliek tikai… vēlēties. Lūk, Romāna Jašina gadījums, kas liecina – ja tu esi pareizajā vietā, pareizajā laikā un, pats galvenais, ar pareizajiem cilvēkiem, tad ne tikai zvaigznes, bet arī pulkveža pakāpei piekritīgie amati sakārtojas tavā labā.
Tātad 2024. gada 1. jūlijā Romāns Jašins, būdams pulkvežleitnants, nevis pulkvedis, kā to pieprasa amata prasības, kļūst par Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieku.
Un te sākas interesantākā daļa – viņa pārcelšana uz šo amatu notikusi saskaņā ar “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma” 12. panta pirmās daļas 3. punktu, proti, pēc paša vēlēšanās!
Jā, jūs nepārklausījāties – pietiek vēlēties, un formālais šķērslis pakāpes neatbilstībai izgaist kā rīta migla.
Draudzība, kas atmaksājas?
Tomēr šī Jašina stāsta īstā rozīnīte ir viņa ciešā saikne ar Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku. Un šī saikne izpaužas ne tikai darbā, bet arī ārpus tā – piemēram, Ruka kāzu ceremonijā, kur viesu vidū bija arī R. Jašins. Taču šīs kāzas nebija tikai svinības – tās bija arī karjeras plānošanas pasākums, kurā neformālās sarunās tapa nākamais stratēģiskais gājiens: pavisam drīz Jašinu pārcelt Andreja Grišina vietā.
Jā, atkal pēc “paša vēlēšanās”.
Lieki piebilst, ka Andrejs Grišins ir ģenerālis. Taču, ja reiz Jašinam jau ir izdevies bez vajadzīgās pakāpes ieņemt vienu prestižu amatu, kāpēc gan lai tas nenotiktu atkal?
Valsts policijā acīmredzot darbojas jauna tradīcija – ja tev ir pareizie sakari un pareizās vēlmes, amati un pakāpes kļūst par tādu kā brīvprātīgu ieteikumu, nevis obligātu nosacījumu.
Kāpēc vispār ir prasības, ja tās neievēro?
Protams, var jau diskutēt – varbūt Romāns Jašins ir tik izcils profesionālis, ka likuma burts ir tikai formalitāte, kas viņa gadījumā nav tik būtiska? Taču, ja pakāpes un amata prasības ir tikai tukša birokrātija, kāpēc tās vispār eksistē? Vai arī – tās attiecas tikai uz tiem, kas nav pareizajā apritē?
Jebkurā gadījumā, tagad Jašina vārds tiks minēts ne tikai kā vīrietis ar ambīcijām, bet arī kā spilgts piemērs tam, kā policijas sistēmā “vēlēšanās” var būt spēcīgāks instruments nekā dienesta pakāpes vai kvalifikācijas prasības.
Un, kas zina – ja vēlmes turpinās piepildīties ar šādu regularitāti, varbūt drīzumā dzirdēsim par ģenerāli Jašinu? Jo galu galā – kāpēc gan ne?
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
