Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sen zināma un izmantota patiesība nu ir izlauzusies līdz plašākai sabiedrības apziņai - pakļaut valstis un tautas, pārdalīt tām piederošos labumus var ne tikai ar zobeniem vai tankiem, bet arī daudz smalkāk – manipulējot ar informāciju, var iedarboties uz cilvēku apziņu tikpat efektīvi kā, izmantojot rupju varmācīgu spēku. Turklāt mūsdienu informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas un sabiedrības teju narkotiskā atkarība no sociālajiem tīkliem un ziņu portāliem paver iespēju gandrīz jebkuram (vai caur jebkuru) palaist procesu, kas analoģisks masu iznīcināšanas ieroču pielietošanai, protams, atkarībā no tā, vai ir izdevies atrast (vai arī kāds to ir pateicis priekšā…) vajadzīgo “pieejas kodu” Pandoras informācijas lādītei.

Daudziem tas šķiet aizraujošs, nervus satraucoši kutinošs pasākums, kurā iesaistīties, daudz nedomājot par “savas” rīcības iespējamajām sekām, jo šis process baro ego, dod iespēju spēlēties ar “augstām matērijām” (pārstāvēt sevi “gaišo” un “tumšo” spēku cīņā) un izcelties, sevišķi, ja izdodas “trāpīt”. Un tam noder viss, pat maza bērna līķītis, kas izskalots jūras krastā.

“Hibrīdkarotāji” - pilinātāji

Neapjēdzot savas rīcības izraisītās cēloņsakarības – katram pienesot pa niecīgam (it kā) pilienam naida un baiļu, kopējā sabiedrības apziņā veidojas baiss cunami, kas tālāk jau attīstīsies un darbosies pēc saviem likumiem un pavisam ne tā, kā to iedomājas brašie “hibrīdkarotāji”. Taču, tā kā atšķirībā no reāla konflikta šajā “karā” pašam brašajam “karotājam” par savu “šaušanu” ne ar ko nav jāatbild (tas neriskē pat “saņemt pa muti”), ja vien šauj “pareizā” virzienā, tad tādu brašu “hibrīdkarotāju” rodas aumaļām, un tie karstasinīgi sacenšas savā “šaušanā” un “bumbošanā” no visiem iespējamiem stūriem, un kopīgā “cunami” veidošanā. Hibrīdkarš ir karš! Un “bumbas” lai krīt! Nu, braši! Nedod, Dievs, šiem brašajiem “karotājiem” piedzīvot reālu konfliktu. Pamperu visdrīzāk visiem nepietiktu…

Diemžēl tieši tālākas galējas eskalācijas scenārijs tiek provocēts un pat izgaršots. Vai tiešām tas ir mūsu mērķis, ko vēlamies izcīnīt šajā hibrīdkarā?

“Fronte tēva pagalmā”

Informācijas pretstāvēšanas jomā mēs esam izvēlējušies sev acīmredzami zaudējošu stratēģiju: kurš kuru vairāk “nobumbos” – tas arī ir uzvarējis!

Zaudējoša mums tā ir ne tikai tāpēc, ka mums ir mazāk “bumbu” un mazāk iespējas “bumbot” – un ir visnotaļ dīvaini, ka tie, kuriem ir uzticēts vest šo “karošanu”, paši to vēl nav sapratuši ( vai nevēlas to atzīt?).

Zaudējoša mums tā ir arī tāpēc, ka mēdzam “bumbot” ne pa tiem mērķiem, bieži pat paši pa sevi!

Mūsu cīņa ar mums naidīgo propagandu ir kā trauku veikala īpašnieka cīniņš ar ziloni, kurš bradā pa viņa trauku veikalu – par katru saplēsto šķīvi mēs cenšamies tam iemest vēl ar kādu šķīvi. Rezultātā paši palīdzam zilonim taisīt grautiņu savā teritorijā. Zilonim pat nekas nav jādara, vienkārši jāatrodas metiena attālumā.

Proti, stratēģija, ka, atbildot uz propagandu ar pretpropagandu, tiek panākts cerētais rezultāts un ir jāturpina vairāk fokusēties uz to, un tad tas beidzot nesīs uzvaru – tā vismaz mūsu gadījumā ir absurda un zaudējoša, jo tos, kam tā visvairāk ir domāta – Latvijas cittautiešus, cilvēkus, kuri atrodas “nevēlamas” informācijas plūsmas ietekmē, šī mūsu veidotā informācijas plūsma nemaz nesasniedz. Un pat, ja sasniedz, tad bieži ar to tiek panākts pretējs rezultāts.

Patiesībā tas taču ir vienkārši apjēdzams (dīvaini, atkal – tikai ne tiem, kuriem to vajadzētu apjēgt…), un tam ir gan objektīvi, gan subjektīvi faktori.

Objektīvie – mūsu salīdzinošās propagandas iespējas un kvalitāte. (Vienkārši pamēģiniet paši pasekot līdzi abām informācijas plūsmām - tas būs arī lielisks treniņš jūsu kritiskai domāšanai. )

Subjektīvie – lielākā daļa cittautiešu izjūt ciešu sasaisti ar savu etnisko dzimteni, reālu vai vismaz emocionālu. Savukārt aptuveni trešā daļa saskaņā ar publiskajās aptaujās pausto (tātad reāli šis īpatsvars varētu būt vēl lielāks) atbalsta kaimiņvalsts piekopto politiku.

Un tagad iedomājieties, ja šim cilvēkam ir jāatrodas divās savstarpēji pretrunīgās propagandas informācijas plūsmās – kuru tas izvēlēsies par “pareizo” un kā būs ar to “otro”?

Pareizi, tas savukārt nozīmē, ka otras propagandas plūsmas spiedienu uz sevi tas uztvers kā sev nevēlamu, pat naidīgu, jo šīs informācijas plūsmas ir savstarpēji ļoti antagonistiskas. (Analoģiski, tāpat kā šo otru, sev antagonistisko informācijas plūsmu uztveram mēs, kas atrodamies pretējās informācijas plūsmas ietekmē.)

Rezultātā - kas tiek iegūts? Šāda propagandas - kontrpropagandas kariņa spēlēšana ir kā zilonis, kas izbradā mūsu sabiedrību – tā tiek aizvien dziļāk sašķelta un demoralizēta: vienai daļai liekot justies aizvien apdraudētākai savā zemē, otrai – justies aizvien mazāk piederīgai tai. Veidojas katalizators tālākai sabiedrības radikalizācijai.

Turklāt zaudētāji kļūstam arī globālā mērogā – jo paši sevi pataisām par bīstamu un nevēlamu vietu, nu jau ne tikai ārvalstu ieguldījumiem, bet arī savējiem.

Kam tas ir izdevīgi?

Var, protams, to attaisnot ar ierasto mazspēju pieņemt adekvātus lēmumus un tādēļ aklo pakaļsekošanu citu (lielāko brāļu) rīcībai kā paraugam (ignorējot acīmredzamo - mūsu “bumbošanas” jauda un līdz ar to arī samēri ir pavisam savādāki, līdz ar to arī rīcības stratēģijai būtu jābūt citādai).

Taču galvenais iemesls šādai neadekvātai rīcībai ir varas elites nespēja risināt sabiedrībai aktuālos (jau samilzušos) izaicinājumus un, neskatoties uz to, – tās savtīgā interese noturēties pie varas par jebkuru cenu. Tāpēc šāda ģeopolitiskās histērijas uzkurināšana dod tai iespēju novērst sabiedrības uzmanību no pašas sastrādātajām nejēdzībām – biedējot sabiedrību ar vēl lielākām (globālākām) nepatikšanām, tā pozicionējot sabiedrības apziņā sevi kā mazāko iespējamo ļaunumu, ko var/vajag izvēlēties.

Pie katras iespējas varas eliti apkalpojošie un pati varas elite drebēdami baida Latvijas sabiedrību ar Ukrainas scenāriju, tikai nez kāpēc, piesaucot notikumus Ukrainā, parasti tiek noklusēts galvenais iemesls, kāpēc bija iespējams šāds scenārijs – sašķelta sabiedrība un varas korumpētība, tās nespēja (nevēlēšanās) risināt sabiedrībai aktuālos jautājumus. Ironiski, tad jau sanāk, ka tas ir scenārijs, kuru varas elite savā mazspējā un alkatībā gatavo mums un tāpēc laikus brīdina par to?!

Diemžēl sabiedrības šķelšana (pareizajos un nepareizajos) ir svarīgs instruments varas monopola noturēšanai, pilnasinīgas politiskās konkurences (kas ir galvenais virzītājspēks) izslēgšanai un bezalternatīvas politiskās izvēles veidošanai (ņemot vērā politisko spēku elektorāta sadalījumu). Šāda situācija nodrošina varas elitei ērtu pastāvēšanu – vienalga, cik bezatbildīgus vai koruptīvus lēmumus tā pieņemtu. Tāpēc histērijas pūšana pa visiem iespējamiem caurumiem tiks visādi veicināta.

Zaķītim derēs eža kažociņš?!

Iespējams, apkalpojot izvirtušās varas elites vajadzības, tika dzemdēta ļoti aprobežota un Latvijas reālajā situācijā pagalam aplama ideja, ka vajag tikai pastiprināt savu propagandas spiedienu, lai šajā “karā” varētu gūt uzvaru. Tas ir tikpat neadekvāti kā censties piedabūt ēst riekstus, aizmirstot, ka tie vispirms ir jāizloba no čaumalas. Vienkārši piespiedīsim tos ēst!

Piedāvātais risinājums, ka vajag izveidot vēl vienu TV kanālu krievu valodā, lai varētu gūt pārsvaru informatīvajā karā, līdzinās anekdotei par zaķīti, kuram gudrā Pūce ieteica uzvilkt eža kažociņu, lai neviens tam vairāk nevarētu izdarīt pāri. Var jau censties šajā priekšlikumā saskatīt kaut kādu stratēģisku jēgu (abstrahējoties no Latvijas specifikas), taču taktiski, tīri praktiski to īstenot nozīmē būvēt lielveikalu cerībā, ka tāpēc tajā ievilināsim daudz pircēju, lai gan produktu, ko piedāvāt, pietiks labi ja dažiem plauktiem, un arī - cik šos produktus vispār kāds gribēs “pirkt”, ja tie “neiet kopā” ar to, no kā līdz šim ir pārtikts? Bet veikals būs jāuztur. Un sanāks kārtējais “veiksmes stāsts”.

Vai tas nav nopietns iemesls aizdomāties par šādu priekšlikumu autoru kompetenci?

Piesedzoties ar karstiem cīņas saukļiem, tiek piedāvāts iztērēt (apgūt) kaut kam vairāk naudas, nevis sasniegt rezultātu. Tad jau vairāk jēgas no šīs naudas sanāks, to pievienojot tiem miljoniem, ko varas koalīcija paredzējusi tērēt pupuķu populācijas un tālo galaktiku pētīšanai (tās tiešām ir reālas nākošā gada valsts budžeta izdevumu miljonu vērtas pozīcijas!), jo tā vismaz mēs neizdarīsim sev pāri. Lai gan varētu to izmantot daudz lietderīgāk.

Rieksti vispirms ir jāizloba

Ja kāds to ir pārpratis - nav runas par to, ka nav jācīnās ar sev naidīgu propagandu. Vienkārši esošā pieeja ir neveiksmīga un destruktīva. Ir jāpadara mūsu veidotā informācijas plūsma pieņemama cilvēku apziņai, kura atrodas pretējā informācijas plūsmā. Tāpēc mūsu situācijā daudz racionālāk būtu nevis veidot lielveikalu, kuru nespēsim piepildīt, bet sākt vismaz ar vienu plauktu – teiksim, vismaz reizi nedēļā veidot saistošu analītisku diskusiju raidījumu, kurā nodarbotos nevis ar propagandu, bet gan ar kvalitatīvu pretējās puses propagandas analīzi. Ja tas būs kvalitatīvi sagatavots (saistošs formāts, patiesi fakti, adekvāti secinājumi, objektīva analīze), tad tā izvietošana medijos, kuros var aizsniegt paredzēto mērķauditoriju, būs ļoti racionāls un efektīvs veids, kā radīt tiltu, pa kuru cilvēka apziņai nonākt no vienas informācijas plūsmas otrā. Turklāt nedeformējot pārējo sabiedrības apziņu.

Citādāk tas, ko spējam līdz šim – ar gandarījumu piepilināt masu medijus ar naida un baiļu piepildītiem propagandas sižetiem un rakstiem, kur pat anonīmie komentāri bieži ir sakarīgāki, varbūt arī rada gandarījumu un pašapmierinājumu pašiem brašajiem “hibrīdkarotājiem”, bet normāla, daudz maz kritiski domāt spējīga cilvēka smadzenēm tas rada vēlmi atgrūsties no šādas informācijas, un tās veidotā piedāvājuma. To uzskatāmi apliecina analoģiski procesi arī citviet Eiropā.

“Trampa efekts” jeb paši pūta - paši dega…

Var jau censties pasniegt notiekošo Eiropā (pilsoņu politisko izvēli dažādās vēlēšanās un aptaujās) kā Krievijas propagandas nopelnus, lai gan tās nopelns šajos procesos visdrīzāk ir tāds pats kā Donalda Trampa uzvarai ASV prezidenta vēlēšanās – tā vienkārši ir loģiska, uz dziļākiem pašsaglabāšanās instinktiem balstīta cilvēku reakcija uz pašu (Rietumu) propagandas sacelto psihozi – draudiem ar pašiznīcināšanos, globāliem riskiem un tālākas pretstāvēšanas eskalācijas, kuru cilvēki instinktīvi nevēlas piedzīvot.

Vai tiešām tas ir pamats histērijai? Varbūt beidzot ir vērts izdarīt pareizos secinājumus? Un tad pārsteigumu vairāk nebūs! Turklāt, kamēr vēl ir iespējams – ir vērts aizdomāties, kas sagaida mūs, ja propagandas spiediena rezultātā, ļaujoties histērijai, šī “nevēlamā” pašsaglabāšanās barjera cilvēku apziņā tiks uzlauzta? Mēs reāli stāvēsim tuvāk nekā viena soļa attālumā no globālākā konflikta cilvēces vēsturē, un to paspert būs tikpat viegli, kā savulaik tas notika, piemēram, ar karu Irākā – atliks tikai paziņot ieganstu (piemēram: drauds cilvēcei) un ar visplašāko sabiedrības atbalstu uzsākt tā novēršanu.

Mazākais ļaunums un uzvarošā stratēģija

Protams. Tie, kuriem tas labpatīkas, var turpināt uzskatīt - jo hipertrofētāk tiks reaģēts uz pretējās puses propagandu, jo uzvarošāks būs mūsu “kariņš”, taču veselais saprāts un notiekošais saka priekšā, ka uzvarošā stratēģija nav iespējama bez pozitīva konstruktīvisma. Un tas ir tas, kā mums fundamentāli iztrūkst.

Pat attiecībā uz mūsu pašu notiekošo. Mums taču ir labas ziņas, ko varam sagatavot vismaz par sevi! Vai tiešām vakarā ziņas par dienas veikumu vienmēr ir jāsāk ar to – kas nogalināts, izvarots vai sadedzināts? Tas tiešām ir galvenais, kas mums ir jāzina par savu valsti?

Cilvēks nevēlas izvēlēties “ļaunumu” (lai arī mazāko), jo tas ir pretēji cilvēka fundamentālam eksistences uzstādījumam (evolūcijai). Cilvēks meklē pozitīvo, intuitīvi tiecas uz to, kamēr vēl nav galīgi nozombēts. Tāpēc, ja vien mūsu hibrīdkara stratēģijas pamatā nav baiļu un naida propagandas nozombēta paklausīga sabiedrība, tad tās pamatā būtu jābūt – Latvijai kā veiksmīgai valstij. Valstij, kurai cilvēki vēlas būt piederīgi, jo šī valsts rūpējas par tiem, ir kā fundaments cilvēku labklājībai, drošībai un ilgtspējīgai attīstībai, un tāpēc to lojalitātei valstij un tās vērtībām ir reāls, pozitīvs pamats, pret kuru naidīgas propagandas asākie zobi atlauzīsies.

Vai kaut ko tādu varam sagaidīt no esošās varas elites?

Epilogs. Kā sirds reiz vēderu uzvarēja

Var, protams, nosodīt katru, kas nerīkojas mums pa prātam. Bet atcerēsimies, ka tieši tas – cik daudz naida un cik daudz saskaņas ir mūsos, nosaka to - esam mēs zaudētājos vai uzvarētājos šajā karā par cilvēku prātiem. Mēs paši, katrs savā vietā, ar saviem darbiem, ar savām domām veidojam šo uzvarētāju vai zaudētāju bilanci.

Pat sīka cilvēcības nianse var izraisīt daudz vairāk atsaucības nekā centīgi kultivēti negāciju plūdi - pirms sešarpus gadiem viskarstāk komentētā ziņa internetā uz vasaras saulgriežiem bija par trim vīriem, kuri bija iegādājušies sivēntiņu, lai svētku vakarā sev gardu cepeti sagādātu, bet, kad beidzot pienāca laiks rīkoties, lai tiktu pie kārotā cepeša, nevienam nepacēlās roka, un galu galā vīri kopā ar sivēnu devās izlūgties tam mājas Zooloģiskajā dārzā, kas tā arī izdevās.

Tas laikam ir lielākais mūsu izaicinājums, ja vēlamies pastāvēt šajā izaicinājumiem piepildītajā pasaulē – spēt ieraudzīt un pieņemt to, ka viens otram mēs esam kaut kas daudz vairāk kā tikai savu vēlmju (vai baiļu) apmierinājuma objekts, un mainīt savu attieksmi. Vai arī turpināt uzskatīt, ka varam būt tikai sivēntiņš, kura liktenis atkarīgs no citu žēlastības, un tāpēc viss, ko vērts darīt – stumdīties par labāku vietu pie siles, lai varētu to tukšot uz nebēdu, kamēr vēl tāda iespēja ir.

Lai miers virs Zemes un cilvēkiem labs prāts!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...