Helmanis publiski sašutis par... Puntuļa rīkoto konkursu?
Ritvars Raits, “Ogres Ziņas”05.11.2023.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Ir tāda anekdote: “Zvēru mazuļi pagalmā lielās ar saviem vecākiem. Vienam tētis tādā amatā, otram mamma tur strādā. Lācēns arī grib palielīties, lai gan nav īsti ar ko: “A man, a es, a man… A es tūlīt jums visiem pa muti sadošu!” Līdzīgi iznācis Ogres novada mēram Egilam Helmanim, kurš laikam bija iedomājies, ka pelnījis uzvaru konkursā “Ģimenei draudzīga pašvaldība”, bet tika tikai līdz pusfinālam.
Ja uzvarētājus noteiktu ar iedzīvotāju balsojumu, Helmaņa cerības varētu būt pat ļoti pamatotas, jo Ogres novads tomēr ir ar lielāko iedzīvotāju skaitu, internets pieejams daudziem, turklāt ir taču bibliotēkas un pagastu pārvaldes, kur katram pensionāram labprāt palīdzētu nobalsot. Sociālajos tīklos bija jau iegrieztas balsojuma reklamēšanas dzirnavas, taču pēkšņi tika piedzīvots zaudējums pusfinālā, un sākās vainīgo meklēšana, kas rosina domāt, ka Latvijas lielākā novada vadonis nemaz nav lasījis konkursa nolikumu…
Helmanis publicējis eseju ar nosaukumu “Cilvēku viedoklis ekspertiem nerūp!”, kurā pārmet Sabiedrības integrācijas fondam, ka konkursa rīkotāji pašvaldību iedzīvotājiem devuši iespēju balsot par savu vai citu pašvaldību, bet šis balsojums, nosakot uzvarētāju, netiks ņemts vērā. Iespējams, tā esot demokrātijas imitācija, virzot politisku pasūtījumu, lai izceltu vienas un diskvalificētu citas pašvaldības utt.
Smieklīgāks par anekdoti ievadā ir tas fakts, ka Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētājs ir Nauris Puntulis, - tieši viņš arī parakstīja šī konkursa nolikumu. Ja kāds nezina, tad gan Puntulis, gan Helmanis ir vienas institūcijas locekļi – viņi abi ievēlēti Nacionālās apvienības valdē. Tad kas tagad ir iznācis – viens Nacionālās apvienības valdes loceklis publiski kritizē otra valdes locekļa projektu, lai gan partijas Ētikas kodeksā skaidri un gaiši pateikts: “Esam smalkjūtīgi sadarbībā un savstarpējās attiecībās, patiesi un labvēlīgi kritikā. Sargājam partijas godu, saglabājot pašcieņu arī gadījumos, kad rodas nopietnas domstarpības. Esam pārliecināti, ka tās atrisināmas partijas ietvaros, nemeklējot publicitāti.”
Labi, ētika – tas nav stāsts par Helmani, bet konkursa nolikumā tiešām nav ne vārda par iedzīvotāju balsojumu. Jāatzīst, ka tas ir tikai loģiski, jo prātā nāk cita anekdote par diviem tārpiņiem – tēvu un dēlu. Tārpiņš dēls jautāja tārpiņam tēvam, kāpēc citi tārpi dzīvo, piemēram, sēnēs vai ābolos, bet mēs - mēslu čupā? Tārpiņš tēvs viņam atbildēja: “Tāpēc, dēls, ka ir tāds jēdziens – Dzimtene!”
Protams, ka katrs, iedzīvotājs, kurš piedalās balsojumā, atbalsta savu novadu vai pilsētu, lai vai kāda “mēslu čupa” tur būtu. Jo ir arī tāds jēdziens kā patriotisms. Iedzīvotāju balsojumam, kā to publiski pauduši konkursa rīkotāji, ir pavisam cits mērķis - viņu viedokļi tiks nodoti pašvaldībām, kā arī izmantoti konkursa norises gaitā. Tā tam pašam Helmanim būs iespēja uzzināt, kas viņa vadītajā pašvaldībā jau ir ļoti labi, bet ko vēl vajag uzlabot.
Jā, Ogres novads tika līdz pusfinālam, bet finālā iekļuva Saulkrastu un Madonas novada pašvaldība. Interneta vietnē www.vietagimenei.lv ir iespēja salīdzināt pašvaldības: https://vietagimenei.lv/gimenei-draudziga-pasvaldiba/salidzinat-pasvaldibas/ Iesaku pamēģināt salīdzināt kaut vai šos trīs novadus. Paši redzēsit, ka Ogres novads nav gluži bezcerīgs, bet mūsu pašvaldībai tomēr ir vēl daudz, ko darīt, lai sasniegtu saulkrastiešu un madoniešu līmeni…
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
