Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Helisata

Jurģis Auziņš*
31.12.2018.
Komentāri (13)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita, nedabīgas kroplīgas kājas, kuras viņa reizēm atkailināja dīķī, pievilinot dēles. Kad pa kājām sāka tecēt asins strūkliņas, tas izsauca spēcīgu pretīgumu. Tikai dīvainās zilganās acis liecināja par to, ka tā tomēr ir sieviete un nevis ragana no kādas pasakas. Es neiemīlēju viņu jau no pirmās dienas, kolīdz atgriezāmies ciemā. Man likās, ka mamma arī pret viņu neizjūt simpātijas.

Es mātē ievēroju man nepatīkamu paradumu. Tiklīdz vecene parādījās pie mūsu vārtiem, māte ātri novāca no galda gaļu, atstājot tikai maizi, lokus un biezpienu ar krējumu. Mani tas ļoti kaitināja. Es biju spiests pacietīgi gaidīt, kad Helisata aizies. Bet viņa nesteidzās iet prom. Apsēdās blakus. Palūdza ieslēgt televizoru, ja sarunas kļuva nesaturiskas. Un es, izbadējies un dusmīgs biju spiests žļembāt neēdamo biezpienu ar maizi un tulkot viņai visu, kas nāca no tā brīža nīstās kastes. Viņa mīlēja filmas par karu. Beidzot Helisata gāja prom. Pavadījusi viņu līdz vārtiem mamma atgriezās mājās, paņēma jau atdzisušo gaļu un ar pārmetumu balsī nolika manā priekšā - vai nevari paciesties, kamēr viņa aizies!?

Tā turpinājās ilgi. Es pārgāju 10. klasē. Tēvs un māte sāka izturēties pret mani citādāk. Man tika atļauts personīgais viedoklis, bet es aiz ieraduma spēka nekādi nespēju izmantot savas tiesības. Es tik un tā baidījos aizvainot māti un sadusmot tēvu un turpināju paciest Helisatu pie televizora.

Es jau sāku vākt dokumentus, lai iestātos institūtā, kad Helisata nomira. Viņu bērēja viss ciems. Bija vēl daudz cilvēku no malas, kurus līdz tam nebiju redzējis. Tad nokāva bulli. Uzvārīja gaļas zupu. To kopā ar lieliem gaļas gabaliem salēja alumīnija bļodiņās. Mēs jaunieši tās iznēsājām pa gariem, ātrumā sataisītiem koka dēļu galdiem. Kad visi bija aizgājuši, mēs arī novācām traukus un nesām tos mazgāt sievietēm, kuras pēc bērēm kārtoja māju un sētu. Daļa bļodiņu bija tukšas, citās bija redzams, ka cilvēki tikai padzēruši buljonu un ēduši kartupeļus, bet gaļa palikusi neskarta. Pienesot pēdējo bļodiņu mātei, kura kopā ar kaimiņienēm mazgāja traukus, es nīgrā balsī pateicu - ja reiz neēd gaļu, tad kāpēc nevar palūgt, lai to neliek? Cik daudz gaļas sabojāts...
Mammai no sākuma iedrebējās pleci. Pēc tam viņa piesedza seju ar lakata malu. Atskanēja dziļš vaids, un pa viņas seju sāka tecēt asaras. Saskrēja sievietes. Tante Halimata metās man virsū ar dūrēm.

- Tu ko viņai pateici nelieti!?

- Es neko viņai neteicu. Tikai pajautāju, kāpēc likt gaļu tam, kurš to neēd.

Halimata mani maigi apķēra.

- Mans dārgais!

Un pēc tam pati sāka raudāt, arvien stiprāk spiežot mani savos apskāvienos.

Māte atgriezās mājās vēlu. Es sēdēju ar tēvu petrolejas lampas gaismā.

- Ko es tādu pateicu tur, es pavaicāju.

Māte neko neatbildēja. Tad tēvs paprasīja, kas noticis. Es izstāstīju visu, kā bijis. Tēvs izgāja ārā. Māte joprojām klusēdama sāka klāt galdu.

- Es nedevu tev tur paēst, paēd tagad.

Viņa nolika manā priekšā bļodiņu ar gaļu. Tēvs atgriezās atpakaļ.

- Gaļu neēda tas, kurš viņu pazina, teica tēvs un paskatījās uz māti.

- Viņš jau ir pieaudzis, klusi noteica māte.

Tā es tanī vakarā no sava tēva savos 17 gados (1978.g., tulk.piez.) pirmo reizi uzzināju, ka 23.februārī 1944.gadā visus čečenus kā padomju varas ienaidniekus izsūtīja. Helisata jaunībā bija ļoti skaista. Apprecējās, bet agri kļuva par atraitni ar pieciem bērniem.

- Tu esi redzējis Helisatu? savu stāstu turpināja tēvs. Viņa pati apglabāja savus četrus bērnus, kuri nomira no bada. Pēdējā mira pati jaunākā. Ļoti ilgi. Uz pašām beigām, pirmsnāves murgos viņa mātei palūdza gabaliņu gaļas. Helisata izgrieza no savām kājām divus gaļas gabalus. Uzcepa tos krāsnī uz oglēm. Kad gaļa bija uzcepusies, meitenīte vairs neelpoja. Viņa glabāja meitiņu viena, blakus nebija neviena no mūsējiem. Kopā ar meitiņu apglabāja arī apdegušo gaļu. Visu savu mūžu Helisata pateicās Dievam, ka viņas meita nomira bez grēka. Un pati viņa nekad vairāk nepieskārās gaļas ēdieniem.

Es izbrīnījos.

- A kur bija cilvēki?

- Tur, kur viņa dzīvoja, nebija cilvēku. Kad mūsu izsūtīja, viņu kā frontinieka māti kopā ar bērniem atdalīja no mums. Mēs nokļuvām Kirgīzijā, viņa Kazahstānā. No turienes viņa atgriezās viena. Dēls nenodzīvoja divas dienas līdz uzvarai, gāja bojā Berlīnes centrā.

Es paskatījos uz māti.

- Kad uz kapiem?

- No rīta, līdz saullēktam.

- Pamodini mani. Es arī iešu kopā ar tēvu.

Pie gaļas es nepieskāros.

...Kapos nebija tik daudz cilvēku kā bērēs. Mulla virs kapa nolasīja lūgšanu. Ļaudis klusējot liecās un skāra ar rokām svaigi uzbērto kapu kopiņu, un devās uz vārtiņiem, kur jau gaidīja sadrūzmējušās sievietes. Starp viņām bija arī mana māte. Pēdējais pie kapa piegāju es. Atdarinot pieaugušos, es pieliku roku pie aukstās mitrās zemes. Tur, divus metrus zem zemes, gulēja Helisata, kura vēl nesen ar mani skatījās televizoru. Visas šausmas un bailes, kas saistītas ar cilvēka nāvi, ielauzās manā galvā un pārakmeņoja visu ķermeni. Es nezinu, kurš mani piecēla, bet dažus soļus viņa rokas neļāva man nokrist. Pēc tam dzīvība atgriezās. Es arvien pārliecinātāk devos vārtiņu virzienā, kur starp sievietēm, mani gaidīja māte. Es ieraudzīju viņas acis, kurās spīdēja mīlestība un trauksme.

Tad es atcerējos Helisatas acis. Zilas, zilas... Tagad es zināju, ka tādas acis varēja būt tikai ļoti skaistai sievietei.

* tulkotājs; autors - Nadirsolta Elsunkaevs, Žurnāls "Нана" (Māte), 2015, Čečenija. Oriģinālteksts pieejams: http://www.checheninfo.ru/64014-helisat.html

Novērtē šo rakstu:

64
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

21

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

FotoŠorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš bija paskatījies „paša spēcīgākā opozīcijas pārstāvja” un vēl arī Gunāra Astras gara radinieka – tā vismaz viņam pašam gribētos – Alda Gobzema fantastiski populāro – jau atkal tā viņam pašam gribētos – taisnošanos viņa Bieriņu nekustamā īpašuma pirkšanas, pārdošanas, dāvināšanas un vēl nez kā sakarā.
Lasīt visu...

18

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

FotoPolitmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas vergam. Par jebko, ko tu pērc, ir jāmaksā PVN. Viss tiek nozagts. Ja tu oficiāli strādā, jāmaksā sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis. Viss tiek nozagts. Ja ir īpašums, tad ir jamaksā īpašuma nodoklis. Gribi lietot elektrību, maksā gan par to, gan arī OIK, un vēl nez ko.
Lasīt visu...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...