Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Helisata

Jurģis Auziņš*
31.12.2018.
Komentāri (13)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita, nedabīgas kroplīgas kājas, kuras viņa reizēm atkailināja dīķī, pievilinot dēles. Kad pa kājām sāka tecēt asins strūkliņas, tas izsauca spēcīgu pretīgumu. Tikai dīvainās zilganās acis liecināja par to, ka tā tomēr ir sieviete un nevis ragana no kādas pasakas. Es neiemīlēju viņu jau no pirmās dienas, kolīdz atgriezāmies ciemā. Man likās, ka mamma arī pret viņu neizjūt simpātijas.

Es mātē ievēroju man nepatīkamu paradumu. Tiklīdz vecene parādījās pie mūsu vārtiem, māte ātri novāca no galda gaļu, atstājot tikai maizi, lokus un biezpienu ar krējumu. Mani tas ļoti kaitināja. Es biju spiests pacietīgi gaidīt, kad Helisata aizies. Bet viņa nesteidzās iet prom. Apsēdās blakus. Palūdza ieslēgt televizoru, ja sarunas kļuva nesaturiskas. Un es, izbadējies un dusmīgs biju spiests žļembāt neēdamo biezpienu ar maizi un tulkot viņai visu, kas nāca no tā brīža nīstās kastes. Viņa mīlēja filmas par karu. Beidzot Helisata gāja prom. Pavadījusi viņu līdz vārtiem mamma atgriezās mājās, paņēma jau atdzisušo gaļu un ar pārmetumu balsī nolika manā priekšā - vai nevari paciesties, kamēr viņa aizies!?

Tā turpinājās ilgi. Es pārgāju 10. klasē. Tēvs un māte sāka izturēties pret mani citādāk. Man tika atļauts personīgais viedoklis, bet es aiz ieraduma spēka nekādi nespēju izmantot savas tiesības. Es tik un tā baidījos aizvainot māti un sadusmot tēvu un turpināju paciest Helisatu pie televizora.

Es jau sāku vākt dokumentus, lai iestātos institūtā, kad Helisata nomira. Viņu bērēja viss ciems. Bija vēl daudz cilvēku no malas, kurus līdz tam nebiju redzējis. Tad nokāva bulli. Uzvārīja gaļas zupu. To kopā ar lieliem gaļas gabaliem salēja alumīnija bļodiņās. Mēs jaunieši tās iznēsājām pa gariem, ātrumā sataisītiem koka dēļu galdiem. Kad visi bija aizgājuši, mēs arī novācām traukus un nesām tos mazgāt sievietēm, kuras pēc bērēm kārtoja māju un sētu. Daļa bļodiņu bija tukšas, citās bija redzams, ka cilvēki tikai padzēruši buljonu un ēduši kartupeļus, bet gaļa palikusi neskarta. Pienesot pēdējo bļodiņu mātei, kura kopā ar kaimiņienēm mazgāja traukus, es nīgrā balsī pateicu - ja reiz neēd gaļu, tad kāpēc nevar palūgt, lai to neliek? Cik daudz gaļas sabojāts...
Mammai no sākuma iedrebējās pleci. Pēc tam viņa piesedza seju ar lakata malu. Atskanēja dziļš vaids, un pa viņas seju sāka tecēt asaras. Saskrēja sievietes. Tante Halimata metās man virsū ar dūrēm.

- Tu ko viņai pateici nelieti!?

- Es neko viņai neteicu. Tikai pajautāju, kāpēc likt gaļu tam, kurš to neēd.

Halimata mani maigi apķēra.

- Mans dārgais!

Un pēc tam pati sāka raudāt, arvien stiprāk spiežot mani savos apskāvienos.

Māte atgriezās mājās vēlu. Es sēdēju ar tēvu petrolejas lampas gaismā.

- Ko es tādu pateicu tur, es pavaicāju.

Māte neko neatbildēja. Tad tēvs paprasīja, kas noticis. Es izstāstīju visu, kā bijis. Tēvs izgāja ārā. Māte joprojām klusēdama sāka klāt galdu.

- Es nedevu tev tur paēst, paēd tagad.

Viņa nolika manā priekšā bļodiņu ar gaļu. Tēvs atgriezās atpakaļ.

- Gaļu neēda tas, kurš viņu pazina, teica tēvs un paskatījās uz māti.

- Viņš jau ir pieaudzis, klusi noteica māte.

Tā es tanī vakarā no sava tēva savos 17 gados (1978.g., tulk.piez.) pirmo reizi uzzināju, ka 23.februārī 1944.gadā visus čečenus kā padomju varas ienaidniekus izsūtīja. Helisata jaunībā bija ļoti skaista. Apprecējās, bet agri kļuva par atraitni ar pieciem bērniem.

- Tu esi redzējis Helisatu? savu stāstu turpināja tēvs. Viņa pati apglabāja savus četrus bērnus, kuri nomira no bada. Pēdējā mira pati jaunākā. Ļoti ilgi. Uz pašām beigām, pirmsnāves murgos viņa mātei palūdza gabaliņu gaļas. Helisata izgrieza no savām kājām divus gaļas gabalus. Uzcepa tos krāsnī uz oglēm. Kad gaļa bija uzcepusies, meitenīte vairs neelpoja. Viņa glabāja meitiņu viena, blakus nebija neviena no mūsējiem. Kopā ar meitiņu apglabāja arī apdegušo gaļu. Visu savu mūžu Helisata pateicās Dievam, ka viņas meita nomira bez grēka. Un pati viņa nekad vairāk nepieskārās gaļas ēdieniem.

Es izbrīnījos.

- A kur bija cilvēki?

- Tur, kur viņa dzīvoja, nebija cilvēku. Kad mūsu izsūtīja, viņu kā frontinieka māti kopā ar bērniem atdalīja no mums. Mēs nokļuvām Kirgīzijā, viņa Kazahstānā. No turienes viņa atgriezās viena. Dēls nenodzīvoja divas dienas līdz uzvarai, gāja bojā Berlīnes centrā.

Es paskatījos uz māti.

- Kad uz kapiem?

- No rīta, līdz saullēktam.

- Pamodini mani. Es arī iešu kopā ar tēvu.

Pie gaļas es nepieskāros.

...Kapos nebija tik daudz cilvēku kā bērēs. Mulla virs kapa nolasīja lūgšanu. Ļaudis klusējot liecās un skāra ar rokām svaigi uzbērto kapu kopiņu, un devās uz vārtiņiem, kur jau gaidīja sadrūzmējušās sievietes. Starp viņām bija arī mana māte. Pēdējais pie kapa piegāju es. Atdarinot pieaugušos, es pieliku roku pie aukstās mitrās zemes. Tur, divus metrus zem zemes, gulēja Helisata, kura vēl nesen ar mani skatījās televizoru. Visas šausmas un bailes, kas saistītas ar cilvēka nāvi, ielauzās manā galvā un pārakmeņoja visu ķermeni. Es nezinu, kurš mani piecēla, bet dažus soļus viņa rokas neļāva man nokrist. Pēc tam dzīvība atgriezās. Es arvien pārliecinātāk devos vārtiņu virzienā, kur starp sievietēm, mani gaidīja māte. Es ieraudzīju viņas acis, kurās spīdēja mīlestība un trauksme.

Tad es atcerējos Helisatas acis. Zilas, zilas... Tagad es zināju, ka tādas acis varēja būt tikai ļoti skaistai sievietei.

* tulkotājs; autors - Nadirsolta Elsunkaevs, Žurnāls "Нана" (Māte), 2015, Čečenija. Oriģinālteksts pieejams: http://www.checheninfo.ru/64014-helisat.html

Novērtē šo rakstu:

59
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....