Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Argentīna piedzīvo savu spēcīgāko ekonomikas izaugsmi kopš prezidenta Havjera Mileja darbības sākuma. Tas notiek par spīti plašai skepsei par viņa ekonomisko plānu, kuru izteica kreisi orientēti ekonomisti. Neskatoties uz šīm neveiksmju prognozēm, Mileja agresīvie un izlēmīgie pasākumi inflācijas apkarošanai ir uzrādījuši pozitīvus rezultātus – ne tikai ir apkarota inflācija, bet arī Argentīna piedzīvo ekonomikas izaugsmi.

Havjers Milejs mantoja briesmīgu ekonomisko situāciju – ar 211% inflāciju un nabadzības līmeni virs 40%. Lai to risinātu, viņš īstenoja “šoka terapiju”, kas ietvēra valdības izdevumu samazināšanu, birokrātijas samazināšanu un Argentīnas peso devalvāciju. Kritiķi brīdināja, ka šie pasākumi pasliktinās recesiju, taču Milejs turpināja, likvidējot tūkstošiem publiskā sektora darba vietu un uz pusi samazinot valdības ministriju skaitu. Lai gan daži apgalvoja, ka viņa politika novedīs pie katastrofas, rezultāti ir bijuši negaidīti pozitīvi.

Ko saka dati?

Inflācija Argentīnā ir atdzisusi piecus mēnešus pēc kārtas, un valdība sasniedza pirmo budžeta pārpalikumu vairāk nekā desmit gadu laikā. Arī nabadzības līmenis ir ievērojami samazinājies. Pretēji prognozēm šķiet, ka Argentīnas ekonomika atveseļojas, nevis padziļina recesiju.

Jūlija vidū, salīdzinot ar aprīli, ekonomiskā aktivitāte pieauga par 1,3%, pārsniedzot Bloomberg analītiķu aptaujas mediānās aplēses par 0,1%, tas arī iezīmē pirmo ekonomiskās izaugsmes mēnesi kopš Mileja pilnvaru sākuma decembrī. Saskaņā ar Argentīnas valdības jūlija vidū publicētajiem datiem, salīdzinot ar gadu iepriekš, Argentīnas iekšzemes kopprodukta rādītājs ir pieaudzis par 2,3%, kas ir pretrunā ar atsevišķu ekspertu prognozēm par līdzīga mēroga kritumu, kuru Argentīnai būtu jāpiedzīvo Mileja politikas dēļ.

Viens, ko ir vērts atzīt, ir, ka pasludināt esošo recesiju par pilnībā izbeigtu varētu būt pāragri, jo pašreizējā Argentīnas ekonomikas izaugsme var būt īslaicīga vai sezonāla. Neskatoties uz šo nenoteiktību, Havjera Mileja politika apstrīd keinsiešu uzskatu, ka valdības izdevumi ir būtiski ekonomiskās lejupslīdes laikā. Tā vietā viņš koncentrējies uz valdības izdevumu samazināšanu, kas, lai arī īstermiņā ir sāpīgi, ilgtermiņā var veicināt ekonomikas veiktspēju un atveseļošanos.

Kā tas atsaucās uz Latviju?

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika sabremzējas, aplēses liecina, ka otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis vien par 0,1%. Otrais ceturksnis parasti iezīmējas ar lielāku ekonomisko aktivitāti, nekā pirmais ceturksnis. Tomēr pirmajā ceturksnī IKP izaugsmes rādītājs bija analoģisks. Latvijas ekonomikā ir krīze, noliegt šo šodienas apstākļos ir ne tikai naivi, bet pat bīstami.

Latvijas valdība gan izvēlējās ar krīzi cīnīties nevis kā Havjers Milejs – samazinot budžeta tēriņus, mazinot birokrātiju un veicinot brīvu ekonomisko aktivitāti. Nē, Latvijas valdība ir izvēlējusies iet pretēju ceļu – tiks celti nodokļi, ieviesta lielāka nodokļu progresivitāte, tiek apspriests dividenžu nodoklis, budžeta tēriņi turpinās augt, atļauja lielākam budžeta deficītam tiek prasīta no Eiropas Komisijas, atlikušie budžeta caurumi tiks lāpīti ar kārtējiem aizņēmumiem, procentus no kuriem maksās katrs nodokļu maksātājs, nekādas birokrātijas mazināšanas nav plānots.

Latvijas vēsturē pirmā “kreisi centriskā” Evikas Siliņas valdība acīmredzami ir gatava iet to pašu ceļu, kurš savulaik noveda Argentīnu dziļā, vairākas desmitgades ilgā ekonomiskā krīzē – nepārdomāta fiskālā politika un ekonomiskais populisms.

Laiks mācīties no Havjera Mileja?

Lai gan ir vēl pāragri apstiprināt Argentīnas ekonomikas pilnīgo atveseļošanos, Mileja pieeja dod labākus rezultātus, nekā daudzi gaidīja. Viņa apņemšanās ierobežot inflāciju un valdības izdevumus liecina, ka Argentīna varētu būt ceļā uz ilgtspējīgu izaugsmi, un šo apstiprina tendences Argentīnas ekonomikā, kuras iezīmējās, Havjeram Milejam uzsākot prezidentūru.

Par Latvijas situāciju reflektējot, jau šodien var pateikt, ka Argentīnas ekonomikas atveseļošanās nav nekāda maģija — tas ir tikai tas, ko visu laiku atkārto klasiskie liberāļi: labākais risinājums ekonomikas krīzei ir ļaut cilvēkiem strādāt, nopelnīt naudu, paturēt to sev un izlietot pēc sava ieskata.

Novērtē šo rakstu:

86
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi