Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Guvušas papildu apstiprinājumu Pietiek jau publiskotās ziņas par to, ka pēc Saeimas vēlēšanām AS Liepājas metalurgs pārdošanas darījums pircējiem no Ukrainas pārstājis izskatīties tik rožaini kā pirms tām. Kaut gan pircējs - KVV Group ir pārskaitījis darījuma kontā 20,5 miljonu eiro pirmo iemaksu, pie administratora un tālāk pie kreditoriem, kuru vidū lielākais ir Latvijas valsts, šī nauda vēl aizvien nav nonākusi. "Vēl jau nav nekāda katastrofa. Bet termiņi spiež," apliecina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (attēlā).

Oficiālā versija ir - Liepājas metalurgs darbību atsākšot jau šā gada decembrī, kā tas optimistiski tika apgalvots arī pirms Saeimas vēlēšanām. Tiesa, jau tad skeptiskāki nozares eksperti prognozēja - pēc vēlēšanām aina, visticamākais, mainīšoties un ne uz labo pusi.

Kā zināms, pēdējā brīdī pirms Saeimas vēlēšanām - 2. oktobrī tika parakstīts līgums par Liepājas metalurga pārdošanu Ukrainas uzņēmumam KVV Group, kurš piedāvājis samaksāt kopumā 107 miljonus eiro. Tas, ar kādiem nosacījumiem un cik ilgā laikā šī summa varētu tikt samaksāta, tā arī nav ticis atklāts.

3. novembrī uzņēmuma administratora Haralda Velmera Pietiek izteiktais situācijas vērtējums un prognozes bija optimistiskas: "T as ir apjomīgs darījums un nav nekas neparasts, ja atsevišķas lietas prasa vairāk laika, īpaši tāpēc, ka dokumentu saskaņošana jāveic starp vairākām pusēm, kurām arī ir savas intereses. Strādājam pie tā, lai pēc iespējas ātrāk nodotu jaunajam īpašniekam visus Liepājas metalurga pamatražotnes aktīvus un tiktu samaksāta pirmā iemaksa par darījumu."

Savukārt 14. novembrī Velmers, paziņojot, ka KVV Group iemaksājusi darījuma kontā 20,5 miljonus eiro lielu pirmo iemaksu, kas ir par 4,5 miljoniem vairāk nekā sākumā plānots, skaidroja, ka "darījuma sarunās panākta vienošanās par lielāku pirmo iemaksu. Tas nozīmē, ka nodrošinātie kreditori sākotnēji saņems lielāku naudas izmaksu". Saskaņā ar administratora tad izteikto prognozi "visticamāk, ka nākamnedēļ pēc svētkiem varēs uzsākt aktīvu nodošanas procesu. Tad nauda tiks pārskaitīta administratoram un tas attiecīgi pārskaitīs. nodrošinātājiem kreditoriem".

Taču šī prognoze nav apstiprinājusies, nauda nav pārskaitīta administratoram, un tā joprojām atrodas darījuma kontā, tagad atzīst Velmers, paskaidrojot, ka "pirmā iemaksa var tikt pārskaitīta, kad puses ir parakstījušas visus dokumentus un aktīvi ir nodoti pircējam. Tas ir arī galīgais termiņš".

Velmers skaidro, ka pircējs ar kreditoriem joprojām neesot vienojies par līguma noteikumiem attiecībā uz atlikušo samaksu nākamajos 10 gados. "Šo procesu administrators daudz nevar ietekmēt. Man ir divas iespējas - pārtraukt darījumu vai gaidīt, kad noslēgsies četrpusējas sarunas. Izdevīgāks valstij un Liepājas metalurgam būtu otrais variants," skaidro Velmers.

No avotiem Liepājas domē Pietiek ir uzzinājis, ka viens no būtiskākajiem procesa kavētājiem pašlaik negaidot ir izrādījies uzņēmums Elme Messer Metalurgs (tā lielākais īpašnieks ir Igaunijas Elme Messer Gaas), - tas Liepājas metalurgam piegādā ražošanas procesam nepieciešamo skābekli.

Elme Messer, kā apgalvo Pietiek avoti, ir uzņēmuma pircējiem faktiski uzstādījis ultimātu, pieprasot kompensēt uzņēmuma dīkstāves laikā radušos zaudējumus vai izdevumus. Šī prasība ukraiņiem bijusi negaidīta, taču bez Elme Messer līdzdalības uzņēmuma elektrokrāsnis nav iespējams darbināt; tiesa, arī Elme Messer darbībai Liepājas metalurga bizness ir ārkārtīgi būtisks.

Finanšu ministrija, kas ir uzņēmuma lielākā kreditora - valsts - pārstāvis, no skaidras atbildes izvairās. Norādot uz darījuma kontā iemaksāto summu, ministrija spēj pateikt tikai, ka "šobrīd administratora vadībā vēl turpinās līgumu tekstu (piem. nomaksas un nodrošinājuma līgumu) skaņošana starp kreditoriem, t.sk. Finanšu ministriju, un pircēju. Tikai pēc līgumu parakstīšanas varēs notikt darījuma praktiskā realizācija".

Tikmēr to, ka "negaidītu" problēmu sagādājusi Elme Messer nostāja, faktiski apliecina Liepājas mērs Uldis Sesks - publicējam īsu sarunu ar viņu:

- Liepājas metalurga ražošanas procesā ir nepieciešams skābeklis. Līdz ar Liepājas metalurga apstāšanos arī Elme Messer stāvēja. Tur ir gan tehniskas dabas, gan finansiālas tēmas, kas vēl ir jārisina. Es gribētu, lai tās risinās ātrāk. Bet tas precīzi jājautā Elme Messer.

Jaunais īpašnieks ir gatavs pirkt skābekli, bet nav gatavs maksāt zaudējumu pozīcijas, kas ir radušās. Tas tiešā veidā nav saistīts ar jauno pircēju.

- Vai līgumos ar Elme Messer Liepājas metalurgam bija paredzēts kompensēt, ja netiek pirkts skābeklis? Vai pircējs par to zināja?

- Lai precīzāk jums atbild KVV pārstāvis. Es to nezinu.

- Bet tas ir iemesls, kādēļ darījums līdz galam nenotiek?

- Tas ir procesā. Tas ir jautājums, iespējams, ir kādas alternatīvas, kas var piegādāt. Bet tas ir komplicēts jautājums, jo Metalurgs patērē skābekli tik daudz, ka neviena cita tāda uzņēmuma nav, kas patērē tik daudz. Tādēļ arī nav tik viegli atrast piegādāju, kas spētu tos apjomus piegādāt.

- Elme Messer arī līdz ar Liepājas metalurga apstāšanos stāvēja?

- Faktiski jā. Pamata patērētājs bija Liepājas metalurgs. Ja tā nav, tad viņi nevarēja strādāt.

- Vai viņi kādā veidā mēģina risināt?

- Sarunas notiek, bet tas nav Liepājas domes jautājums. Mani interesē, lai rūpnīca iespējami ātri sāk darboties.

- Bet neveicas šajās sarunās?

- Tā nevar teikt. Vēl jau nav nekāda katastrofa. Bet termiņi spiež...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi