Guseļņikovam nosakot 50 000 eiro mēnešalgu, radīta vēl viena shēma naudas "izsūknēšanai" no "Norvik bankas"
PIETIEK27.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
50 000 eiro mēnesī vai 600 000 eiro gadā - tāda mēnešalga jau pusgadu noteikta finanšu grūtībās sen esošās Norvik bankas padomes priekšsēdētājam un kopš pērnā novembra arī lielākajam akcionāram Grigorijam Guseļņikovam (attēls no baņķiera Twitter profila). Savukārt viņa vietniekam bankas padomē Andrim Ruselim noteikta 15 000 eiro mēnešalga, kas daļēji izskaidro viņa dāsnumu, neilgi pirms vēlēšanām vienai no varas partijām - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) noziedojot 14 000 eiro. Līdz ar ziedojumiem ZZS un Saskaņai šonedēļ izgaismojās arī bankas finanšu labvēlība pret Nacionālās apvienības ietekmīgu pārstāvju vadītām biedrībām.
Notiekošais ap Norvik banku, tostarp dārgu nekustamo īpašumu pirkšana un citas shēmas naudas aizpludināšanai, kas detalizēti aprakstītas Pietiek trešdien publicētajā iesniegumā tiesībsargājošajām iestādēm un valsts augstākajām amatpersonām, aizvien vairāk sāk atgadināt uzdzīvi, ar kādu Krājbanku pirms tās kraha vadīja cits Krievijas izcelsmes "investors" Latvijas banku sektorā Vladimirs Antonovs.
Fakts par Guseļņikova milzīgo mēnešalgu, kas nav samērojams ar Norvik bankas finanšu situāciju un ko apliecina Pietiek rīcībā esošais un šodien publicētais bankas akcionāru 9.jūnija sapulces protokols, papildus jau citām jau aprakstītajām shēmām radījis legālu iespēju 300 000 eiro "izsūknēšanai" no bankas pēdējā pusgada laikā.
Dāsna 15 000 eiro liela mēnešalga noteikta arī padomes priekšsēdētāja vietniekam Andrim Ruselim, kurš līdz februārim bija Latvijas Bankas prezidenta vietnieks, bet augustā ziedoja ZZS ievērojamu summu - 14 000 eiro, kas gandrīz atbilst vienai viņa mēnešalgai Norvik bankā. Pārējiem trim bankas padomes locekļiem - Krievijas pilsoņiem Andrejam Daņiļenko un Igoram Smoļinam, kā arī ASV pilsonim Peteram Mihaelam Odintsovam mēnešalga noteikta 10 000 eiro apmērā.
Pietiek jau rakstīja, ka vēl divi Norvik bankas valdes locekļi - Marija Stepiņa un Raivis Ruskulis ZZS nesen noziedojuši attiecīgi 11 000 eiro un 5 000 eiro. Kopsummā tikpat lielu summu - 30 000 eiro - dažādi Norvik bankas vadības pārstāvji vai ar banku saistītas personas septembrī ar dažu dienu starpību noziedojušas arī opozīcijā esošajai partijai Saskaņa. Tā AS Norvik Ieguldījumu pārvalde valdes locekle Valentīna Keiša Saskaņai noziedojusi 10 000 eiro, tikpat saskaņiešiem noziedojusi arī Norvik bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja Margarita Vjadzelica un advokāts Aleksandrs Berezins, kurš bankai sniedz juridiskos pakalpojumus.
Šonedēļ, 26. novembrī izgaismojās arī Norvik bankas jaunā akcionāra Guseļņikova labvēlība pret Nacionālās apvienības (NA) ietekmīgo politiķi, neseno tieslietu ministri ar paliekošu ietekmi Tieslietu ministrijā Baibu Broku. Trešdien tika paziņots par 170 000 eiro lielu ziedojumu Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai. Amatpersonu lēmumos ieinteresētu uzņēmēju ziedojumi dažādām politiķu vadītām sporta biedrībām ir Latvijā iecienīta prakse. Iepriekš populārākā dažādu privātu un valsts uzņēmumu finansējuma saņēmēja, pa tiešo, ziedojumu vai reklāmas līgumu veidā, kā arī caur "jumta organizāciju" - Latvijas Basketbola savienību - bija basketbola klubs VEF Rīga, ko vada savulaik Jaunā laika un Vienotības "kasieris" Edgars Jaunups.
Seko mums 
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
