Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

50 000 eiro mēnesī vai 600 000 eiro gadā - tāda mēnešalga jau pusgadu noteikta finanšu grūtībās sen esošās Norvik bankas padomes priekšsēdētājam un kopš pērnā novembra arī lielākajam akcionāram Grigorijam Guseļņikovam (attēls no baņķiera Twitter profila). Savukārt viņa vietniekam bankas padomē Andrim Ruselim noteikta 15 000 eiro mēnešalga, kas daļēji izskaidro viņa dāsnumu, neilgi pirms vēlēšanām vienai no varas partijām - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) noziedojot 14 000 eiro. Līdz ar ziedojumiem ZZS un Saskaņai šonedēļ izgaismojās arī bankas finanšu labvēlība pret Nacionālās apvienības ietekmīgu pārstāvju vadītām biedrībām.

Notiekošais ap Norvik banku, tostarp dārgu nekustamo īpašumu pirkšana un citas shēmas naudas aizpludināšanai, kas detalizēti aprakstītas Pietiek trešdien publicētajā iesniegumā tiesībsargājošajām iestādēm un valsts augstākajām amatpersonām, aizvien vairāk sāk atgadināt uzdzīvi, ar kādu Krājbanku pirms tās kraha vadīja cits Krievijas izcelsmes "investors" Latvijas banku sektorā Vladimirs Antonovs.

Fakts par Guseļņikova milzīgo mēnešalgu, kas nav samērojams ar Norvik bankas finanšu situāciju un ko apliecina Pietiek rīcībā esošais un šodien publicētais bankas akcionāru 9.jūnija sapulces protokols, papildus jau citām jau aprakstītajām shēmām radījis legālu iespēju 300 000 eiro "izsūknēšanai" no bankas pēdējā pusgada laikā.

Dāsna 15 000 eiro liela mēnešalga noteikta arī padomes priekšsēdētāja vietniekam Andrim Ruselim, kurš līdz februārim bija Latvijas Bankas prezidenta vietnieks, bet augustā ziedoja ZZS ievērojamu summu - 14 000 eiro, kas gandrīz atbilst vienai viņa mēnešalgai Norvik bankā. Pārējiem trim bankas padomes locekļiem - Krievijas pilsoņiem Andrejam Daņiļenko un Igoram Smoļinam, kā arī ASV pilsonim Peteram Mihaelam Odintsovam mēnešalga noteikta 10 000 eiro apmērā.

Pietiek jau rakstīja, ka vēl divi Norvik bankas valdes locekļi - Marija Stepiņa un Raivis Ruskulis ZZS nesen noziedojuši attiecīgi 11 000 eiro un 5 000 eiro. Kopsummā tikpat lielu summu - 30 000 eiro - dažādi Norvik bankas vadības pārstāvji vai ar banku saistītas personas septembrī ar dažu dienu starpību noziedojušas arī opozīcijā esošajai partijai Saskaņa. Tā AS Norvik Ieguldījumu pārvalde valdes locekle Valentīna Keiša Saskaņai noziedojusi 10 000 eiro, tikpat saskaņiešiem noziedojusi arī Norvik bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja Margarita Vjadzelica un advokāts Aleksandrs Berezins, kurš bankai sniedz juridiskos pakalpojumus.

Šonedēļ, 26. novembrī izgaismojās arī Norvik bankas jaunā akcionāra Guseļņikova labvēlība pret Nacionālās apvienības (NA) ietekmīgo politiķi, neseno tieslietu ministri ar paliekošu ietekmi Tieslietu ministrijā Baibu Broku. Trešdien tika paziņots par 170 000 eiro lielu ziedojumu Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai. Amatpersonu lēmumos ieinteresētu uzņēmēju ziedojumi dažādām politiķu vadītām sporta biedrībām ir Latvijā iecienīta prakse. Iepriekš populārākā dažādu privātu un valsts uzņēmumu finansējuma saņēmēja, pa tiešo, ziedojumu vai reklāmas līgumu veidā, kā arī caur "jumta organizāciju" - Latvijas Basketbola savienību - bija basketbola klubs VEF Rīga, ko vada savulaik Jaunā laika un Vienotības "kasieris" Edgars Jaunups.

Dokumenti

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Visu ko var noīsināt, bet tad nebūs, kas par varu balso

FotoJa gribi biznesā nopelnīt naudu, kaut kas ir jāiegulda vispirms. Vai ne? Var aizņemties miljardus, visādiem s...diem, visiem kaut kādas ambīcijas, nozog Latvenergo, Latvijas valsts mežos, Rīgas mežos, visur, airBaltic, Rail Baltica utt. Bet bērnos ieguldīt – ņih...ja.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Rinkēvičam par Latvijas konkurenci

FotoAugsti god. prezidenta k-gs, cien. prezidenta kancelejas vadītāja, griežos pie Jums jo prezidents šobrīd ir vienīgā augstā valsts amata persona, kas izrāda interesi par šo valstiski tik svarīgo jautājumu. Atbalstot minēto prezidenta aktivitāti, vienlaikus vēlos arī sniegt zināmu papildu informāciju, ko prezidents, iespējams, var arī nezināt, jo nav tautsaimnieks, un ko visticamāk neviens viņam nesniegs.
Lasīt visu...

12

Dzirlanks, Pabalis un Toļiks jeb ieskats kukuržņu dzīvē

FotoMēs cēlāmies, verdzības važas lai rautu,
Par gadsimtu cīņām ik vieta vēl teic.
Vien biedros ar diženās Krievzemes tautu
Mēs kļuvām par spēku, kas pretvaru veic.
Padomju Latvija mūžos lai dzīvo,
Spoža lai Padomju vainagā mirdz!
Latvijas PSR himna. Friča Rokpeļņa un Jūlija Vanaga vārdi.
Lasīt visu...

18

Šīgada Nobela prēmija ekonomikā: to piešķīra par atbildi uz jautājumu “Vai Latvija ir neizdevusies valsts”

FotoIr tāda grāmata “Why nations fail”, - iesaku izlasīt, tās autori ir ekonomisti, kuri saņēma šīgada nobeli un tieši par augstāk uzdoto jautājumu. Kāpēc Meksika ir neveiksmīgāka par ASV, piemēram? Kāpēc Latīņamerika ir tādā tūtē?
Lasīt visu...

21

Dodiet nodokļu maksātāju naudu simtus miljonu vērtām bezjēdzīgām stacijām un vēl bezjēdzīgākiem pāļiem Daugavā!

FotoLai laikus īstenotu projektu, pildītu starptautiskās saistības un nodrošinātu papildus Eiropas Savienības finansējumu, Progresīvie aicinās koalīcijas partnerus lemt par Rail Baltica projekta turpmāko īstenošanu un izskatīt informatīvo ziņojumu valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē 11. novembrī. 
Lasīt visu...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi