Guļānu ģimenes „varoņdarbi”. 3. daļa – kas atļauts Augstākās tiesas tiesneša, SAB direktora drauga dēlam
Pietiek lasītājs29.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Visu 2014. gadu LR Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāti izstrādāja savas pozīcijas, vāca sev apkārt koalīcijas un gatavoja argumentus cīņai par Latvijas augstākās tiesu instances priekšsēdētāja troni. Andris Guļāns pat izspieda no sevis sekojošo: “Katra tiesneša pienākums būtu no sava vidus izskaust tos cilvēkus, kas dara negodu vai neatbilstoši rīkojas konkrētās situācijās.”
Taču tiesnesim Guļānam pateikt – tas ir viens, bet izdarīt – pavisam kas cits. Papētīsim to pašu 2014. gadu: VID beidzot pārceļas uz jaunajām ēkām Mežaparkā, un Finanšu policija iegūst tiesības bez Viestura Burkāna biroja pakalpojumiem tieši no bankām saņemt informāciju par finanšu operācijām. Tā ir tā pati Finanšu policija, kas ierosinājusi 20 krimināllietas par kopējā kaitējuma nodarīšanu budžetam 4,5 miljonu eiro apmērā.
Jau gadu kā Latvijas galveno izlūkošanas struktūru vada tiesneša Guļāna labs draugs Jānis Maizītis. Un vēl šajā gadā FKTK soda Reģionālo investīciju banku ar 70 000 eiro naudas sodu par nepietiekamu nerezidentu “spēlīšu” uzraudzīšanu. Uzlikto sodu FKTK motivē ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma noteikumu neievērošanu no bankas puses.
Tieši šajā laikā Andra Guļāna dēls Armands Guļāns droši un ar stingru roku vada savu nerezidentu kompāniju OM Holding un DIKSHA SpLTD naudas plūsmas caur šīs bankas norēķinu kontiem kopumā par vairāk nekā 5 miljoniem eiro, kas par pusmiljonu eiro pārsniedz Latvijas budžetam nodarīto kaitējumu, ko konstatēja Latvijas Finanšu policija 2014.gadā...
Reģionālā investīciju banka nevar neredzēt Latvijas pilsoņa Armanda Guļāna darbošanos. Latvijas pilsonis Armands Guļāns rīkojas ar norēķinu kontiem, kas pieder divām kompānijām, kuras pēc visām pazīmēm veic nelikumīgus finanšu pakalpojumus, visticamāk saistītus ar nodokļu shēmām Eiropā. Un, kas bankai ir pats baisākais, – starp šīm abām kompānijām bankas ietvaros Guļāns veic tā saucamo „rasšivku”.
Citiem vārdiem sakot, viena viņa kompānija izliekas, ka tirgo degvielu, bet otra – ka izsniedz aizdevumus un mazliet tirgojas ar mašīneļļu. Bet starp abām šīm kompānijām Guļāns pārdala naudu atbilstoši savām vajadzībām, veicot savstarpējus aizdevumus. Viss izskatās tā, ka naudas līdzekļi tiek saņemti no Polijas kompānijas OVN par degvielu, bet pēc tam no otras viņa kompānijas aizskaitīti uz Guļāna personīgo kontu Čehijā.
2014. gadā jau vairs nav laiki, kad banka nebūtu pievērsusi uzmanību savādām Latvijas pilsoņa ārvalstu operācijām. Bet Guļāna gadījumā visiem it kā redze pazūd: Reģionālā investīciju banka nepamana Armanda Guļāna un viņa sievas Diānas Guļānes kā fizisku personu pastāvīgus apgrozījumus caur nerezidentu kompāniju norēķinu kontiem.
Reģionālā investīciju banka nepamana acīmredzamas mahinācijas, ko veic kompānija OM Holding, kas ar apskaužamu regularitāti saņem Reģionālās investīciju bankas norēķinu kontos ievērojamus pārskaitījumus no Sunshine Management konta Baltikums Bank par “rūpnieciskajām iekārtām”, kaut gan OM Holding nodarbojas ar degvielas tirdzniecību.
Redze nepazūd tikai Maltas nodokļu speciālistiem, kuri 2015. gada 4.jūnijā uzsāk OM Holding auditu tieši par nodokļiem operācijās ar to pašu Polijas kompāniju OVN. Šīs spēles ar nodokļiem Finanšu policiju Latvijā neieinteresē, kaut gan tieši viņi bija saņēmuši tiesības pieprasīt informāciju no bankām.
Dīvainos apstākļos Reģionālā investīciju banka atbilstoši likumos noteiktajām prasībām neziņo par dīvainām Guļāna operācijām, piemēram, par to, ka 2014. gadā 6 mēnešu laikā no nerezidenta konta uz Guļāna personīgo kontu tika aizskaitīti 123 000 eiro, ka no nerezidenta konta Latvijas pilsonim Ābolam uz personīgo kontu tika nodoti 37 145 eiro, ka Elita Vītola no Guļāna nerezidentu firmas saņēma 2 000 eiro aizdevumu, bet sešu mēnešu laikā atmaksāja gandrīz 14 000 eiro.
Ko tur vēl teikt par VID aklumu, kad 2015. gadā presē tiek apspriesta tēma par to, ka Latvijas uzņēmumi iepērk dārgas automašīnas, pieminot arī Guļāna kompāniju Tshe Baltic, kura bija iegādājusies automašīnu Mercedes GL. Naudu par šo automašīnu samaksāja Guļāna kompānija DIKSHA.
Cik ir nomaksāti nodokļi? Nulle! Cik ir pārdots reālu preču? Arī – nulle. Kāds ir apgrozījums norēķinu kontos Latvijā? Vairāk nekā 5 miljoni eiro. Kāds ir Guļāna personīgo kontu apgrozījums? Vairāki simti tūkstoši eiro. Kāda ir soda nauda bankai par tādām klientu operācijām? 70 tūkstoši eiro. Un ievērojiet – ne miljoni eiro kā citām bankām. Ko Guļāns ir iztērējis personīgajām vajadzībām? Jauna Mercedes GL cena, ar to Guļāns brauca visu laiku.
Te atcerēsimies Guļāna-tēva frāzi: “Katra tiesneša pienākums būtu no sava vidus izskaust tos cilvēkus, kas dara negodu vai neatbilstoši rīkojas konkrētās situācijās.” Par ciniskajām dēla finanšu spēlēm tēvam noteikti ziņoja ģimenes draugs Maizītis, kuram Latvijā ir jāzina viss un par visiem. Viņš kā reiz jau gadu bija vadījis SAB. Un Guļānam-tēvam būtu vajadzējis atteikties no Guļāna-dēla, kurš organizēja finanšu noziegumus par lielām summām.
Bet Guļāns-tēvs neatteicās no Guļāna-dēla. Un Maizītis joprojām ir Guļānu ģimenes draugs. Un neviens Latvijā nav Guļāniem teicis kādu sliktu vārdu par tādām lietām, par kurām citiem jau būtu atņemta piekļuve valsts noslēpumiem un atņemts viss par labu valstij. Un VID tā arī nepainteresējās par Guļānu ģimenes savādajiem miljoniem.
Ja lasītāji vēlēsies, tad varēšu vēl turpināt stāstu par Guļānu ģimenes lietām. Par krimināllietu Itālijā, par degvielas “karuseļpiegādēm” un par daudz ko citu. Bet, ja esat nogurdināti, tad arī dzīvojiet valstī, kurā ir tādi augstākās tiesas tiesneši, tādi speciālo dienestu profesionāļi un tādi nodokļu speciālisti.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
