Guļānu ģimenes „varoņdarbi”. 2. daļa – stāsts par viltoto čeku
Pietiek lasītājs26.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Talantīgs cilvēks, ja viņam ir avantūrista daba un ja viņš ir varas cilvēku patronāžā, var paveikt daudz varoņdarbu. Latvijas Augstākās tiesas tiesneša dēls Armands Guļāns ir tieši tāds cilvēks. Par viņa varoņdarbiem ir jāzina arī pateicīgajiem lasītājam un tiem cilvēkiem, kas rūpējas par Guļānu ģimenes labklājību. Turpinot rakstu sēriju, piedāvāju iepazīties ar vienu no vienkāršākajiem A.Guļāna varoņdarbiem – “stāstu par viltoto čeku”, jeb stāstu par to, kas ar tevi notiks, ja tevi pieķers ar viltotu čeku. Šis gadījums notika 2015.gadā.
Tajā laikā starp citām enerģētikas magnāta Armanda Guļāna kompānijām viņa uzmanības lokā bija arī Igaunijas kompānija BELOIL HOLDING OU un Čehijas kompānija FLEX POWER TRADE. Abas kompānijas piederēja Armandam Guļānam.
Jāatzīmē, ka 2015.gadā Guļāns vairāk rūpējās par Čehijas kompāniju. Guļāna Igaunijas kompānija BELOIL HOLDING OU pat neiesniedza 2014.gada pārskatu (pēc tam šo kompāniju izslēdza no Igaunijas Uzņēmumu reģistra), bet tās kontos ārpus Igaunijas tika apgrozīti ievērojami aktīvi.
2015.gada 10.aprīlī Guļāns savai Čehijas kompānijai FLEX POWER TRADE s.r.o. atver norēķinu kontus Čehijas UNICREDIT BANK. Armands veic to pats personīgi.
Tieši šajā laikā Guļāns uzsāk darbības, lai saņemtu Čehijas licenci gāzes pārdošanai – vēl vienam kurināmā veidam, kas nozīmē noteiktas PVN uzskaites īpatnības un lielu naudas apjomu veiktajās tirdzniecības operācijās ar gaišzilo kurināmo. Tajā brīdī nafta un tās produkti Guļānu jau interesē ne tik ļoti.
Pēc trīs mēnešiem, 2015.gada jūlijā Armands Guļāns bankai, kas apkalpo viņa kompānijas FLEX POWER TRADE norēķinu kontus, iesniedz čeku pārvēršanai skaidrā naudā par ļoti ievērojamu summu – 920 tūkstošiem eiro. Kā izriet no paša vekseļa un uzraksta uz tā, čeku bija izrakstījusi kompānija BELOIL HOLDING OU 2016.gada 29.jūnijā ne pārāk zināmā cienījamā bankā Sparkasse Germersheim-Kandel AG.
Uz šī čeka izrakstīšanas brīdi Guļāna rīcībā esošajai kompānijai BELOIL HOLDING OU bija pieredze uzturēt norēķinu kontus ar lielu naudas apgrozījumu dīvainas jurisdikcijas bankās dažādās Eiropas valstīs, piemēram, Luksemburgas VALARTIS BANK (LI8608803103289750000, Holger LOOSE).
Pēc tam notiek kaut kas pārsteidzošs: korespondentbanka UNICREDIT Bank Austria AG 2015.gada 30.jūlijā, burtiski dienu pēc tam, kad Armands Guļāns bija iesniedzis čeku no vienas savas kompānijas ar norēķinu kontu Vācijā par labu citai savai kompānijai ar norēķinu kontu Čehijā, paziņo, ka čeks ir viltots!
Vai BELOIL HOLDING OU norēķinu kontā bija 920 000 eiro? Varbūt arī bija. Vai Armands Guļāns varēja aizmirst, ka viena viņa firma ir izrakstījusi čeku par tik ievērības cienīgu summu? Nav izslēgts. Vai Armands Guļāns varēja aizmirst, ka viņa Čehijas kompānija FLEX POWER TRADE s.r.o. ir centusies pārvērst skaidrā naudā čeku, ko izsniegusi viņa paša Igaunijas kompānija? Varēja, varēja aizmirst.
Bet baņķieris - Ing. Lucie Vašková komerční bankéř pobočka Brno – Kobližná ar mobilā tālruņa numuru +420 605 236 876 un elektroniskā pasta adresi: [email protected] noteikti atceras Armandu Guļānu un to čeku, kā arī skandālu ar mēģinājumu pārvērst čeku skaidrā naudā.
Bet, ja apdomāties? Cik dīvainas operācijas varētu veikt cilvēks, kas atrodas līdzīgos apstākļos, kādos atradās A. Guļāns? Piemēram, Igaunijas kompānija BELOIL HOLDING OU. Igaunijas kompānijām nav jāmaksā uzņēmuma ienākumu nodoklis. Gada pārskats tiek iesniegts nevis nodokļu instancēm, bet gan Uzņēmumu reģistram. Tādēļ kompānija izskatās visnotaļ likumīga un var demonstrēt lielus apgrozījumus norēķinu kontos.
A. Guļāna Igaunijas kompānijas BELOIL HOLDING OU nosaukums vedina domāt par saistību ar Baltkrievijas degvielas uzpildes staciju preču zīmi, kas savukārt saistīta ar “Balkrievijas naftas kompāniju”. Tādā gadījumā var papūlēties bankai veiksmīgi izskaidrot, kādus tieši naftas produktus tirgo kompānija un no kurienes tādi naudas līdzekļu apgrozījumi firmai, kas ir piepratusi tirgot degvielu bez noliktavām un transporta nomas. Vai arī – tas jau no fantastisku minējumu jomas – kāda firma varētu tirgot falsificētu produkciju, kas tiek realizēta ar attiecīgo preču marku.
Savādi, bet par situāciju saistībā ar fiktīvo čeku tika informēts Carsten Saugmann, kurš strādā kompānijā CFC & Co. A/S (http://cfcco.dk) un nodarbojas ar drukātas un citādas reklāmas produkciju. Droši vien šī kompānija var arī nodrukāt etiķetes, kas domātas eļļas bundžām? Nē, visdrīzāk nē. Labāk iedomāties, ka vikings Karstens uztraucas par to, ka nauda nav sasniegusi mērķi – A. Guļāna jauno aizraušanos ar gāzi.
Starp citu, visdrīzāk Guļānam ir saistība ar Igaunijas kompāniju ORLEN ASSETS OÜ, kura darbojas šobrīd un kuras nosaukums sakrīt ar Polijas naftas koncerna nosaukumu. Vai tas ir tāds stils?
Palūkosimies uz gāzi. Uzsākot gāzes biznesu, Guļāns ļoti daudz iemācījās no dāņa GUNTHER HERRMANN SKARIN, kurš ir īpašnieks veselai virknei uzņēmumu, kuru nosaukumā ir vārds “CASTOR”. Izpētot šos nosaukumus un saistību ar dažādām kompānijām, var nokļūt līdz zināmajam gāzes skandālam Čehijā, kad Krievijas “Gazprom” meitas kompāniju turēja aizdomās milzīgā nodokļu krāpniecībā.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
