Iesaki rakstu: 
Tbilisi atkal dūmos un asaru gāzes mākoņos, ielas tradicionāli pilnas ar karstasinīgo tautu, kurai labs jebkurš iemesls, lai lieku reizi izvicinātu rokas. Kas gadījies šoreiz, un kāpēc Latvijas mediju reakcija ir tik lakoniska?
Gruzīni ir ķērušies pie “atvērtās sabiedrības” svētās govs – nevalstisko organizāciju finansēšanas avotiem. Kaut gan vara jau piekāpusies protestētājiem, to darīt bija naivi. Nekas nebeigsies. Paredzams, ka ielās izgājusī tauta nerimsies, jo tā saukto “ārvalstu aģenta statuss” bija tikai iemesls. Mērķis šiem pasākumiem šoreiz ir cits – valsts un tās stabilitāte.
Kāpēc Gruzijas valdība beidzot izlēma spert šo grūto soli - sakārtot un izpētīt NVO finansējuma avotus, neskatoties uz galvenās Vēstniecības draudiem un pamācībām?
Jo gan Moldovai, gan Gruzijai kļūst arvien grūtāk saglabāt neitralitāti Ukrainas konfliktā, ir iedarbināti visi iekšējie “atlantiskie” resursi, NVO, fondi, nodibinājumi. Insaideri ziņo arī par mēģinājumiem šantažēt augstas Gruzijas amatpersonas.
Situācijas bīstamību Gruzijas līderi labi apzinās, jo nemaz ne tik sen visu izlūkdienestu agents Mišiko Saakašvilli kokaīna skurbumā sāka karu ar Krieviju, tad mēģināja nosmacēties ar savu kaklasaiti, bet tagad laimīgi vada savas dienas dzimtajā Gruzijā, palātā ar gumijas sienām un antidepresantiem.
Gruzijas vēsture ir bijusi raiba un pamācoša, tāpēc arī Gruzijas vara ir pietiekami saprātīga, lai šoreiz laikus novērstu draudus valsts neatkarībai.
Kāpēc tik daudz studentu?
Iedarbināts klasiskais oranžā apvērsuma mehānisms, tāpēc musināšana notiek sociālajos tīklos. Un studenti Gruzijā jau ir otrā paaudze, kas izaugusi kreisi liberālās doktrīnas ietvaros, tāpēc manipulēt ar viņiem nav grūti, viss ir atstrādāts.
Pūli vada “desmitnieki” profesionāļi, viss pēc Džīna Šarpa instrukcijām, plīvo ES un Ukrainas karogi, atstrādāti lido “molotovi”. Bet balsis no Vēstniecības aicina neaiztikt mierīgos protestētājus, kuri mēģina iekļūt parlamentā. Diez kur bija šīs dāsnās balsis, kad policija šāva uz amerikāņu protestētājiem Kapitolijā?
Protestētāju pūlim pievienojušies krievu “relokanti”, kas 99% ir liberāļi un ar tīklcentriskajām struktūrām saistīti pārbēdzēji no Krievijas.
Kas pēc būtības ir ārvalstu aģenta statuss?
Pavisam vienkārši, tas ir īpašs statuss, kurš prasa reģistrēt informāciju par nevalstisko organizāciju vai mediju fianansēšanas avotiem, tās saņēmējiem un to darbību. Un pilna informācija par to atrašanās vietu. Daudzas valstis, tostarp Krievija, sākušas ierobežot pārnacionālo tīklu struktūru darbību savu nacionālo drošības interešu vārdā.
Galu galā vienmēr ir labāk zināt savu hibrīdkara ienaidnieku adresi, lai to ātri atrastu vajadzības gadījumā. Un tāda vajadzība drīz pienāks, jo Gruzijas dalība Ukrainas konfliktā ir nepieciešama - piekāpšanās protestētājiem bija bezjēdzīga, jo “oranžie” nav saņēmuši komandu uz sakodiena atslābināšanu.
Vēsture rāda, ka tikai jaudīga legālā vardarbība ir tā valoda, ko saprot tīklcentrisko struktūru seržanti un ierindnieki. Kazahstānā un Baltkrievijā nekādu piekāpšanos nekad nebija, tāpēc arī varu sašūpot neizdevās ne par kādu naudu. Acīmredzot saasinājums un atrisinājums vēl tikai priekšā, visticamāk ne bez scenārijā paredzētā “asins upura”.
Vai Latvijā ir iespējama ārvalstu aģenta statusa ieviešana?
Acīmredzot vairs ne vai arī ne ar šo varu. Sorosa un dažādu kreisi liberālu fondu ietekme ir pārāk fundamentāla. Trockistu inde ir pārāk dziļi sabiedriskās apziņas asinsritē, un iestājusies paralīze, kas izbeigusi jebkādu ideju konkurenci sabiedriskajā telpā, radījusi cenzūru, bailes, vandālismu, raganu medības un neatgriezenisku elites degradāciju.
Bet, mainoties sociāli ekonomiskajai situācijai, straujos vēstures līkločos var sanākt pie šīs tēmas atgriezties. Tautai nāksies izlemt, kā atjaunot sabiedrības normālu funkcionēšanu, politisko dzīvi, izglītību un mediju darbu. Tas neizbēgami novedīs pie nepieciešamības lustrēt ne vienu vien tūkstoti NVO un ārzemju ietekmes aģentu, jo nogalināt viņus 21. gadsimtā būtu smagnējs un nepopulārs risinājums. Kaut gan tas būtu samērīgi, ja novērtē to ļaunumu, ko nodarīja Latvijai kovidafēristi, kas ir tieši šo mūsu apskatīto aprindu cilvēki, kuri, atstrādājot savus grantus, iemeta valsti transnacionālo farmaceitu bandas apskāvienos.
Pēc lustrācijas ārzemju ietekmes aģenti, NVO aktīvisti un citi valstiskumam bīstami elementi netiktu pielaisti pie darba izglītības sistēmā, masu medijos un valsts iestādēs, nosakot aizliegumus tuvoties arī bērnudārziem, NVO būtu jāaizliedz principiāli un vienreiz pa visām reizēm, jo nodrošināt finansēšanas caurspīdīgumu ir grūti pat valstīs, kurām ir liela pieredze šo struktūru uzraudzīšanā.
Katrā ziņā jau šobrīd būtu racionāli vākt un apkopot informāciju par tīklcentrisko struktūru dalībnieku finansējuma avotiem, adresēm, aktivitātēm un citām detaļām. Citādi var gadīties, ka mēs kādā brīdī pēkšņi vairs nezināsim, kur ir pazudusi Inga Spriņģe vai mūsu Pietuka Krustiņš no Sorosa fonda valdes.
Un tā ir pilnīgi nepieļaujama situācija valstī, kas stāv radikālas transformācijas priekšā.
Seko mums 
Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.
Šoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
