Gribi spriest par Palestīnu? Apmeklē Palestīnu

Kempdeividas liigums buutiibaa neatshkjiiraas no Jarringa iniciatiivas un taa kodols bija tas ko Sadats piedaavaaja 1971.g. februaarii – Sinaju apmainjaa pret mieru. Izraeela atsaciijaas no savas it kaa vieniigaas droshiibas intereses Sinajaa (Sharmelsheiha) un oktobra karaa no taa ka Izraeela kontroleeja Sharmelsheihu nebija nekaadas jeegas jo Egjipte vienkaarshi blokjeeja babelmandeba juurasshaurumu kas atrodas aiz taas, taadejaadi neljaujot kugjiem nokljuut Eilataa.

Ko Izraeela secinaaja peec 1973.g. kara? ka lai saglabaatu regjionaalo hegemoniju Egjipte – bet tikai Egjipte – jaanoshkjir no paareejiem araabiem.
Nodroshinot Kempdeividaa Egjiptes neitralizaaciju, Izraeela nostiprinaaja savu kontroli paar Rietumkrastu un Gazu. Kad vairs nav jaadomaa par Egjipti Izraeela var iistenot savus karaplaanus un 1982.gadaa taa devaas izniicinaat Libaanaa baazeeto Palestiinas nacionaalo kustiibu (laikposmaa no juunija liidz septembrim nogalinot 20 000 libaanieshus un palestiinieshus).

Atbildēt

Izraeelas atbilde uz visiem shiem diplomaatiskajiem meegjinaajumiem bija 1973.g. augustaa Ministru kabineta apstiprinaatais Galilii Plaans, kas paredzeeja kaapinaat apmetnju izbuuves tempus Rietumkrastaa, izveidot jaunu pilseetu (230 000) Sinajas ZA, kuru nokristiija par Jamitu. ostu Gazas dienvidos, industriaalu apmetni Golaanas augstienee.

Kad visas diplomaatiskaas iespeejas bija izsmeltas Sadatam bija 2 izveeles: beznosaciijumu kapitulaacija vai karsh.
Saakot ae 1972.g. vasaru Egjipte kopaa ar Siiriju saaka gatavoties uzbrukumam lai atguutu Izraeelas okupeetaas teritorijas. reti kursh karsh tikia saakts ar tik ilgu publicitaati kaa shis ”paarsteiguma karsh”. Sadats nemitiigi briidinaajaka egjiptei neatliks nekas cits kaa saakt uzbrukumu ja Izraeela turpinaas ignoreet diplomaatiju. Bet Izraeela neticeeja ka Egjipte ko taadu vareetu uzsaakt jo karsh nav speeliite prieksh araabiem kurus Izraeelas armijaa deeveeja par peertikjiem. Ja kaads iemineejaas par miera plaaniem taa uzreiz tika nosaukts par sapnjotaaju vai nodeveeju.
Taapat domaaja arii Kisindzers. Kad Egjiptes diplomaats pateica ka ja nebuus diplomaatiska risinaajuma, tad sekos karsh. Kisindzers smeejaas. ”Karsh? Un Egjipte? es to uztveeru kaa lieliishanos, kaa bezsatura pljaapaashanu. Politika muusu laikmetaa ir nevis emociju jautaajumas bet gan varas faktors. Vienkaarshojot – lai tevi njemtu par pilnu tev jaarunaa ”vareno/militaaraa valodaa” (language of force). Kaapeec pirms kara vinjsh noraidiijis ANO Rezoluuciju 242? The reason was the complete military superiority of Israel. The weak don’t negotiate. The Arabs had been weak; now they were strong. The Arabs had achieved more than anyone, including themselves, had believed possible
… Rādīt visu

Atbildēt

ASV 1971.g. pilniibaa atbalstiija Jarringa iniciatiivu un visu atbildiibu par taas izgaashanu attiecinaaja uz Izraeelu.

Juunijaa Lielais Cetrinieks (ASV, Lielbritaanija, Francija un Padomju Savieniiba) apsveica Egjiptes nostaaju (attieciibaa pret Jarringa iniciatiivu ) un pauda ceriibu ka taapat riikosies arii Izraeela.
Taapat arii ANO aicinaaja Izraeelu atsaukties Jarringa priekshlikumam.
Tomeer kad 1973.gadaa ANO Droshiibas Padome paargaaja no aicinaajumiem/luugumiem uz Izraeelas nosodiijumu, ASV paarstaavis (peec Kisindzera noraadeem) uzlika veto.
Liidziigi arii Generaalaa Asambleja 1971.g. nogalee pienjeema rezoluuciju kas atziniigi noveerteeja Egjiptes nostaaju un aicinaaja Izraeelu sekot Egjiptes piemeeram. Ikviena Eiropas valsts (gan Rietumos, gan Austrumos) atbalstiija sho rezoluuciju. Tas pats atkaartojaas 1972.gadaa.


… Rādīt visu

Atbildēt

Peec 1967.g. kara Egjipte un Jordaanija izmisiigi centaas panaakt diplomaatisku risinaajumu, bet Izraeela kategoriski atteicaas atdot iekarotaas teritorijas apmainjaa pret miera liigumiem. Kad deelj Izraeelas peec 6 gadiem visas diplomaatiskaas sarunas cieta neveiksmi Egjipte izshkjiiraas par karu un nodemonstreeja negaidiiti paarliecinoshu militaaro speeku. Un taapeec peec kara 1977.g. Izraeela piekrita tam pasham diplomaatiskajam risinaajumam ko Sadats tai piedaavaaja pirms kara (1971.g. februaarii). Taatad tieshi Izraeela – un nevis Egjipte - ir taa kas saprot vieniigi speeku (duuri).

Galvenaas diplomaatiskaas iniciatiivas, kas par pamatu ietveera ANO Droshiibas Padomes Rezoluuciju 242 (Izraeelas speeku atvilkshana no okupeetajaam teritorijaam):
1)ANO (Gunara Jarringa misija)
2)ASV Valsts Sekretaara Viljama Rodzhersa plaans
3)Egjiptes piedaavaatie risinaajumi (ka Izraeela atvelk karaspeeku tikai no Sinajas)

… Rādīt visu

Atbildēt

Valsts Departamenta paarstaavis izteicaas ka vinsh nespeejot noticeet ka juurasshaurums ir vitaali nepiecieshams Izraeelas pastaaveeshanai, iipashi, ja atceramies, ka tas bija sleegts pirms 1957.gada.
Un Diins Rusks uzskatiija ka pastaaveeja reaala iespeeja ka blokaade tiktu formaali atcelta vai modificeeta peec Egjiptes viceprezidenta viziites Vashingtonaa juunija saakumaa.

Neviena valdiiba pasaulee neuzskatiija Izraeelu par nevainiigu agresijas upuri. Pat Izraeelas tuvaakie sabiedrotie ASV un Kanaada.
Vieniigaa eegjiptieshu lidmashiina kas bija gaisaa Izraeelas uzbrukuma laikaa bija apmaaciibas lidojumaa ko vadiija viens instructors un triis apmaacaamie + taa bija neapbrunjota.

Liidz ar to 1967.g. juunijaa Izraeela nebija pakljauta noziimiigam draudam. Pat veel vairaak – diplomaatijai (par spiiti Izraeelas darbiibaam) bija panaakumi.


… Rādīt visu

Atbildēt

TIRAANAS JUURASSHAURUMA BLOKAADE

Liidz Suecas kanaala karam Tiraanas juurasshaurums bija sleegts kugjiem kas devaas uz Izraeelas Eilatas ostu. Par iemeslu Nasers mineeja Izraeelas atsaciishanos ieveerot ANO rezoluuciju par palestiinieshu beegljiem. Izraeela situaaciju centaas izmainiit ar 1956.g. uzbrukumu (kad taa okupeeja Sinaju un Sharmelsheihu). Tomeer bija spiesta izbeigt okupaaciju nepanaakot starptautisku atbalstu savaam tiesiibaam uz neierobezhotu kugjoshanu pa sho juurascelju. Eizenhauers pieprasiija ka Izraeela izved savu karaspeeku bez jebkaadiem nosaciijumiem un retoriski noprasiija vai taadai naacijai kas uzbruuk un okupee citas valsts teritoriju buutu jaaljauj izvirziit nosaciijumus par taas karaspeeka aizvaakshanu/ atvilkshanu. Kad Izraeela aizvaacaas taas vietaa tika izvietots ANO karaspeeks.
Lai gan 1958.g. Convention on the Territorial Sea noraada uz juuraskugju mieriigu izbraukshanu cauri teritoriaalajiem uudenjiem, tomeer, kaa to atzina ASV paarstaavis Artuurs Diins, tas bija pavisam svaigs likums un Egjipte to nebija ratificeejusi.

Jebkuraa gadiijumaa mieriiga izbraukshana nenoziimee ka var vest jebkaadu kravu jebkuraa laikaa (mieriiga izbraukshana ir speekaa tikai uz tiem kugjiem kas neapdraud mieru, kaartiibu vai droshiibu)

1967.g. apriilii Izraeela veica uzlidojumu prźt Siiriju un piedraudeeja ar veel lielaaka meeroga mil. uzbrukumiem. Vai shaadaa situaacijaa Egjiptei vajadzeeja ljaut lai caur Egjiptes teritoriju Izraeela ieved naftu u.c. strateegjisko izejvielu piegaades, kuras tiktu izmantotas turpmaakiem militaariem reidiem pret valsti ar kuru Egjiptei bija mil. sadarbiibas liigums?
… Rādīt visu

Atbildēt

Taapat kaa propagandisti meloja par Nasera nodomiem uzbrukt Izraeelai taapat vinji meloja par Egjiptes kapacitaati ko taadu paveikt.
CIP maija nogalee atzina ka Izraeela uzvareetu karu prźt visaam araabu armijaam nedeeljas laikaa, neatkariigi no taa kursh saaktu karu. Prezidents Dzonsons pateica Abe Ebanam (Izraeelas aarlietu ministrs, veestnieks ASV etc.) ka “ all our intelligence people are unanimous that if Egypt attacks, you will whip the hell out of them.” Aizsardziibas ministrs Roberts Maknamara noraadiija ka britu un amerikaanju izluukdienestu vienpraatiigs atzinums bija ka Izraeela neshaubiigi uzvareetu, vieniigais jautaajums – vai Izraeela to paveiks 7 vai 10 dienaas.
Pashi Izraeelas virsnieki bija tik paarliecinaati par Izraeelas uzvaru ka vinji pat nesagatavoja riiciibas plaanus gadiijumam ja 1) ciinjas ieilgst 2) Izraeela ciestu sakaavi. Un dedziigi apliecinaaja ka Izraeela uzvarees (Ebans)

Maija nogalee starp Jordaaniju un Egjipti parakstiitais liigums iisteniibaa radiija vairaak militaaru probleemu nekaa tas atrisinaaja politiskaas probleemas. Jordaanijas Karaliskaa armija bija tikai lai izraadiitos (pokazuha) un taas galvenaa funkcija bija karaljpils apsardze. Sauszemes karaspeeks bija ekipeets ar britu 2. Pasaules kara shauteneem un artileerija sastaaveeja no veciem britu kraamiem, bet Karalisko gaisa speekus veidoja 24 novecojushi britu bumbvedeeji.
Gjeneraalis Matitjahu Peleds atzina ka kopsh 1949.g. neviena valsts nav bijusi speejiiga Izraeelu naaviigi apdraudeet. Maija nogalee ASV mil. shtaaba vadiitaajs zinjoja prezidentam Dzonsonam ka ja Izraeela saglabaatu pashreizeejo mobilizaacijas liimeni, taas droshiiba netiktu apdraudeeta veel 2 meeneshus.
… Rādīt visu

Atbildēt

EGJIPTES KARASPEEKS SINAJAA

Visi (!) militaaraas situaacijas izveerteejumi noraadiija ka Egjipte netaisaas uzbrukt.
Maija nogalee Rabiins (mil.shtaaba vadiitaajs) zinjoja Ministru Kabinetam ka egjiptes karaspeeks Sinajaa joprojaam atrodas aizsardziibas poziicijaas. Taapat arii izsmeljoshs ASV izluukoshanas paarskats nesniedza pieraadiijumus ka Egjipte plaano uzbrukt Izraeelai. Arii ANO mil. speciaalisti kas atradaas Sinajaa apstiprinaaja ka Egjiptes karaspeeks negrasaas uzbrukt un Mossad shefs Meirs Amits zinjoja ka “Egjipte nav gatava karam; un Nasers negrib karu”.
Peec kara Rabiins pateica ka vinjsh neticot “ka Nasers esot gribeejis karu. Taas divas diviizijas ko vinjsh nosuutiija uz Sinaju 14.maijaa nebija pietiekamas lai veiktu uzbrukumu. Vinjsh to zinaaja un mees to zinaajaam.” (Sinajaa veel papildus tika izvietotas 5 diviizijas bet taas tika tureetas rezervee un 100 juudzhu attaalumaa no robezhas + Izraeelai pirmajaas liinijaas bija izvietots tikpat daudz karaspeeka kaa araabiem )
Liidz ar to Nasera soliijumi ANO Gjeneraalsekretaaram un lielvaru valdiibaam ka vinsh nesaaks apshaudi neizraisiija skepsi.


… Rādīt visu

Atbildēt

Palestiinieshi noraadiija ka Izraeela turpina ignoreet jautaajumu par beegljiem (neljauj tiem atgriezties un/vai nemaksaa kompensaacijas) , siirieshi – uz Izraeelas darbiibaam demilitarizeetajaas zonaas.

Izraeelas militaaraas izluukoshanas shefs Jehoshafets Harkabi atzina ka palestiinieshu reidu operatiivie sasniegumi 30 meeneshu laikaa bija necili un pilniigi noteikti neradiija draudus Izraeelas pastaaveeshanai ( 14 izraeelieshu upuri (4 civilie, 4 policisti un 6 kareivji) 2 ½ gadu laikaa). Saliidzinaajumam, shajaa pat laika posmaa autoavaarijaas bojaa gaaja 800 izraeelieshi).
Un seshu meeneshu laikaa pirms 1967.g. juunija palestiinieshu uzbrukumos tika nogalinaats 1 civilais ( 14. janvaaris) un 2 kareivji ( 2.juunijs). To ka Siirija nav drauds Izraeelai liecinaaja arii pashas Izraeelas uzvediiba’ 6 dienu kara’ laikaa – ziemelju fronti (uzbrukt Siirijai) atklaaja tikai peec vairaakaam dienaam peec Moshes Daijana iniciatiivas. Jeb kaa retoriski pavaicaaja Ezers Veizmans “ ja jau Siirija draudeeja muus izniiicinaat, kaapeec mees gaidiijaam triis dienas pirms noleemaam tai uzbrukt?” Laika posmaa starp 1956. un 1967 .g. Izraeelas kritusho skaits visaas araabu frontees bija viens kritushais meenesii.

Atbildēt

SIIRIJAA BAAZEETAIS TERORISMS

Izraeelas-Siirijas pamiera liigums peec 1948.g. kara izveidoja demilitarizeetaas zonas abaas pusees bet Izraeela protams uzskatiija ka taas ir tikai prieksh araabiem un saaka padziit araabu zemniekus no shim zonaam, sagraava vinju fermas un to vietaa izvietoja savus kadrus. ANO noveerotaaji atzina ka Siirija ilgu laiku attureejaas no pretpasaakumiem, neskatoties uz shiem Izraeelas zemes sagraabshanas gadiijumiem un nemitiigiem draudiem uzbrukt. Siirijas apshaudes no Golaanas augstienes bija meegjinaajumi attureet Izraeelu no zemes sagraabshanas, bet taa kaa taas bija neregulaaras un peec taam sekoja Izraeelas bumbvedeeju uzbrukumi tad taam bija tikai simbolisks raksturs. Un seshos meeneshos pirms juunija kara shajaas apshaudees netika nogalinaats neviens Izraeelas civilais. Laikaposmaa no 1949 liidz 1967 Droshiibas Padome neizdeva nevienu rezoluuciju kas nosodiitu Siiriju par taas agresiivajaam darbiibaam, toties bija 4 rezoluucijas kas nosodiija Izraeelu. ANO noveerotaaju atzinums un ANO balsojumi viennoziimigi paraada ka galvenaa vaina par konfliktu Siirijas –Izraeelas pierobezhaa jaauznjemas Izraeelai.

Siirijas atbalsts palestiinieshu grupeejumu reidiem pret Izraeelu saakaas peec 1966.g. februaara apveersuma un iemesls tam bija izraeelieshu iebrukumi demilitarizeetajaas zonaas bet palestiinieshi uzbruka par to ka Izraeela atteicaas atziit ANO rezoluuciju par beeglju tiesiibaam atgriezties vai arii sanjemt kompensaacijas.

Atbildēt

1967

Pirms kara saakshanas Izraeela noraidiija ANO un ASV meegjinaajumus diplomaatiski nokaartot konfliktsituaaciju ( izvietot ANO mieruztureetaajus Izraeelas pusee kaut vai uz neilgu briidi, atjaunot EIMAC Egyptian-Israeli Mixed Armistice Commission, ierosinaat divu nedeelju moratoriju Tiraanas juuras shaurumaa lai vareetu atjaunot sarunas (Egjipte bija ar mieru, Izraeela – ne). ASV paarstaavji tikaas ar Egjiptes iereednjiem maija nogalee un juunija saakumaa un Nasers noraadiija ka vinjsh ir gatavs nodot sho jautaajumu par Tiraanu Pasaules Tiesas izlemshanai. Egjiptes viceprezidentam bija paredzeeta tikshanaas Vashingtonaa juunija saakumaa lai panaaktu diplomaatisku risinaajumu bet Izraeela ,apzinaadamaas ka tas var notikt, saaka uzbrukumu)

Atbildēt

Peec Samuu reida (1966.g. novembra vidus) un apriilja gaisa sadursmes Siirijaa, shie Izraeelas draudi (1967.g. maijs) lika Naseram riikoties. Njemot veeraa to ka novembrii tika nosleegts militaarais pakts starp Siiriju un Egjipti, Siirija aicinaaja savu sabiedroto atbildeet ark o vairaak par tukshu retoriku.
14.maijaa Nasers izvietoja 2 diviizijas Sinajaa un pieprasiija ANO speeku atvilkshanu no Sinajas, Gazas un Sharmelsheihas un pazinjoja ka Tiraanas juurasshaurums ir sleegts Izraeelas kugjiem. Nacionaalaas Droshiibas padomnieks Valts Rostovs atzina prezidentam Dzonsonam ka “Nasers droshi vien apzinaas ka neatgriezeniski ciestu vinja prestizhs ja veel tresho reizi vinsh neko nedariitu un nenaaktu paliigaa araabu naacijai kurai uzbrukusi Izraeela … ja vinsh neko nedariitu vinsh buutu publiski apliecinaajis pilniigu bezspeeciibu”.

Izraeela noraidiija ANO gjeneraalsekretaara ierosinaajumu izvietot ANO karaspeeku taas pierobezhaa un maija nogalee taa noraidiija piedaavaajumu no jauna izvietot ANO speekus abaas pusees ( ANO gjeneraalsekretaars atzina ka "ja Izraeela buutu piekritusi ljaut izvietot ANO speekus savaa robezhas pusee , pat tikai uz iisu laiku, notikumu gaita buutu savaadaaka")

Taapat izraeela izgaaza ASV diplomaatiju noreguleet Tiraanas juurasshauruma jautaajumu saakot uzbrukumu pirms Egjiptes viceprezidenta viziites Vashingtonaa (peec tam kad Nasers izteica gataviibu nodot lietu World Court izskatiishanai un Egjipte bija apkopojusi plashu dokumentu klaastu par Akabas liicha un Tiraanas shauruma statusu gadiijumaa ja lieta nonaaktu World Court)
… Rādīt visu

Atbildēt

un tagad nedaudz izveerstaak:

KAS NOTIKA PIRMS 1967 ?

Nasers iesaakumaa koncentreejaas uz Egjiptes modernizaaciju un iipashi necepaas par Izraeelu. Bet 1955.g. februaara Izraeelas reids Gazaa (kas bija Egjiptes kontrolee un beidzaas ar 38 Egjiptes karaviiru un civilo naavi un tikpat daudz ievainotajiem) izmainiija Nasera nostaaju.
Taapat kaa to tikai kaapinaaja Izraeelas 1956.g oktobra Sinajas invaazija.

1966.g. novembra viducii Izraeelas 4 000 karaviiru liela vieniiba uzbruka Rietumkrasta pilseetai Samuu, sistemaatiski izniicinot 125 maajas, kliiniku, skolu, darbniicu un nogalinot 18 Jordaanijas kareivjus (un nogalinaats tika, ziniet, arii viens Izraeelas karaviirs�¼). Kaa ieganstu Izraeela mineeja to ka jaadod maaciiba karalim Huseinam par palestiinieshu iefiltreeshanos un ka peec shiis maaciibas vinsh bus spiests veikt attieciigus pasaakumus.

… Rādīt visu

Atbildēt

kaadi pamiera gribeetaaji ir shie izraeelieshi? paskatamies veesturi

1947/1948 - ebreju kolonistu agresija, etniskaas tiiriishanas (800 000) , sagraabj 78% no Palestiinas

1967 - izraeelas agresija, etniskaas tiiriishanas (240 000) okupee Rietumkrastu, Gazu jeruzalemi sinaju un Golaanu

1973 - noraidot dipl. piedavaajumus 6 gadu garumaa, tagad dabu sejaa (secinaajums - izraeela saprot tikai speeku)

Atbildēt

Kad pāris mēnešus atpakaļ biju Izraēlā,sajutu naidu visapkārt.Mani nebiedē cilvēki ar ieročiem uz ielām un pratināšanas/datoru pārbaudes uz robežām.Viņi baidās,visu laiku.
Jordānijā turpat blakus-pilnīga miermīlības un brīvības sajūta.
Manuprāt,britu iejaukšanās 1948.gadā bija kļūda.Nevar mākslīgi novilkt robežas

Atbildēt

Paldies Robertam par šo rakstu. Vajadzēja gan tam klaidonjim rabīnam jakobam šņukuru kakās iestumt, lai saprot par ko runa. Tie jau ir kā kaķi, savādāk nesaprot.
Es ceru,ka Irāna tam cionistu perēklim iedos piepīpēt.

Atbildēt

uz Palestinas zemes.

Atbildēt

»

Super filma, kas butu jaredz katram. Tiem, kam slinkums skatities 1,27 st garo filmu, iss apkopojums :
1. Simti tukstosi Eiropas ebreju ieradas Palestinaa, begdami no holokausta. Palestina nebudama nekadaa gadijumaa vainiga, ne atbildiga par holokaustu, samaksaja pilnu cenu par to ar savu zemi. 1948, gadaa izveidoja Izraelas valsti un Palestinas zemes.
2. Ebreji izspieda palestiniesus no vinu zemes. Ebreji, kas lidz pat sodienai kliedz un pieprasa miljonus par holokaustu, pasi mierigi slepkavo citu tautu. No vinu rokas noslepkavoti simti tukstosi nevainigu palestiniesu, atnemta viniem zeme un attistiba.
3. ASV atbalsta Izraelu uz varda, jo vini ASV vardos ir " Dieva izredzetaa tauta", bet kapec???? ASV maksaa Izraelai biljonus $ katru gadu, kurus varetu izmantot ASV medicinas sistemas pieejamibai plasakiem amerikanu slaniem, bet nee, viss aiziet Izraelai. Arii citu valstu politiki noklusee Palestinas okupaciju un palestiniesu iznicinasanu.

Atbildēt

»

Apmēram tā vācu inteliģenti skatījās uz ebreju reprsijām 2. Pasaules kara laikā. Slepkavām ir jāatrod attaisnojums viņu rīcībai. Varat būt droši, ka atradīs arī, ja pie mums sāksies.

Atbildēt

»

Pāris gadus atpakaļ palestīnieši izgāza betona žogu uz robežas ar Ēģipti. Divu stundu laikā tuvējie Ēģiptes veikali tika izpirkti tukši. Izraēla pēc tam iesniedza notu, ka Ēģiptes robežšargi nav bijuši uzdevumu augstumos un ļāvuši palestīniešiem iepirkties.

Atbildēt

»

Antisemīts ir nevis tas,kiram nepatīk ebreji, bet gan tas, kurš nepatīk ebrejiem.

Atbildēt

"madarām", "viedokļiem" un tiem,kuri man netic - noskatieties šo! https://www.youtube.com/watch?v=dwpvI8rX72o un diskutēt nevajadzēs.

Atbildēt

»

Paskaties šo , un paliks vieglāk: https://www.youtube.com/watch?v=dwpvI8rX72o

Atbildēt

»

Prāgā viņi neuzģērba čekistu galifejas un neslepkavoja čekas pagrabos cilvēkus, ar kuriem bija vienā zemē dzīvojuši, pie tam pasaules staigule varētu savas ,,gudrības'' paturēt pie sevis.

Atbildēt

palestīniešiem kompensācijas būtu jāsaņem no britu impērijas un arī tagad no izraēlas valdības.

taču briti amerikāņi izraēļi saūdu arābi un amerikāņi nevienam nekad kompensācijas par saviem pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci nemaksā..

Atbildēt

»

palestīniešiem kompensācijas būtu jāsaņem no britu impērijas un arī tagad no izraēlas valdības.

taču briti amerikāņi izraēļi saūdu arābi un amerikāņi nevienam nekad kompensācijas par saviem pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci nemaksā.

Atbildēt

»

Naftas atradnes. Kamēr nebija naftas naudas, nebija iespējams nofinansēt ne komunikācijas līdzekļus, ne ieročus.
Protams, kā nafta kļuva par galveno preci, arī patērētājvalstis vairāk jaucas šo valstu dzīvē. Domāju, ka nauda un intereses, kas pavadītas ar kārtīgu feodālu tumsonību ir radījušas to asiņaino pieeju

Atbildēt

te vienam komentētājam par to ka Palestīnai un izraēlai vienādas attīstības iespējas. neesmu dzirdējusi ka Vācieši arī Palestīniešiem maksātu miljonus par genocīdu, bet Izraēla vēl joprojām saņem miljonus no vācijas.

Atbildēt

»

jā, jā, nu ļoti augsta "kompetence".
Piemēram:

http://www.dailysabah.com/mideast/2014/07/11/egypt-closes-rafah-crossing-gazas-only-window

Atbildēt

Klimovičs sāk pamosties.
Novēlu veiksmi!
Uzzināsi vēl daudz interesanta.

Atbildēt

»

Diana, stulba esi vai izliecies? Ja žīdi nebūtu pienaglojuši Jēzu, nebūtu nekādas kristietības un jūsu, muļķu, pestīšanas pasaciņu. Pašu dieviņš taču visu noorganizēja ar visiem pravietojumiem utt.

Būtu varen jautri, ja žīdi būtu Jēzu palaiduši staigāt uz visām četrām, tad gan muļķiem pēc 2000 gadiem būtu Aplauziens.

Atbildēt

Dargie līdzpilsoņi! Grūti izprast Izraēlas un Palestīnas problemas vadoties no sajūtām un ziņām avīzēs vien. Arī Latvijas, Baltijas problēmas kas mums passaprotamas, daudzi vērtē dažādi, pat noliedzot Latvijas okupāciju u.c. vēsturiskus faktus. Lielāka nozīme ir vēsturei un reāliem notikumiem. Ebrejiem Izraēla ir vēsturiska zeme, bet palestīnieši, kā tauta, ir jaunpienācēji, kuriem tā nav vēsturiska vieta. Otkārt abām pusēm bija vienādas attīstības iespējas. Izraēla ir kaut ko sasniegusi un attīstījusies, bet Palestīna ar visu savu ārābu pasaules bagāto zemju finanšu un citu atbalstu ko ir sasniegusi? Izraēla sniedz palestīniesiem finanšu atbalstu, jo viņi ir trūkumā, bet tie visu naudu atdot teroristiskām organizācijām un tie iepērk ieročus, ko vērš pret Izraēlu. Vai tas nav ciniski un absurdi?!

Atbildēt

»

Kamēr būs tādi kā jūs, dakteriem kuri ārstē nervu kaites Latvijā darba nepietrūks.

Atbildēt

»

Ceru, nedaudz argumentēts, lai arī jūsuprtāt apgraizīs, viedoklis :)

Atbildēt

»

Par ko žetons? Varbūt jāpiesaka kapitulam ordeņa saņemšanai... :)

Atbildēt

»

arābiem izraēlā ir tādas pašas tiesības kā ebrejiem ...

un izraēla ir rasistiski balstītā valsts tāpēc ebreju rasisti kā levits mēģina ko līdzīgu latvijā.

prasīt arābu vienlīdzīgo tiesību realizēšanu nav antisemītisms.

tik pat labi tad iebilst pret hitleru ir vāciešu nīšana.

ko starpcitu daudzi neonacisti tā arī uzskata..

Atbildēt

arābiem izraēlā ir tādas pašas tiesības kā ebrejiem ...

un izraēla ir rasistiski balstītā valsts tāpēc ebreju rasisti kā levits mēģina ko līdzīgu latvijā.

prasīt arābu vienlīdzīgo tiesību realizēšanu nav antisemītisms.

tik pat labi tad iebilst pret hitleru ir vāciešu nīšana.

ko starpcitu daudzi neonacisti tā arī uzskata.

Atbildēt

Kā lai nosauc šo - okupācija, izplešanās, izstumšana?:
http://www.freedomsphoenix.com/Uploads/Graphics/045/04/045-0408153755-palestine-territory.jpg

Atbildēt

»

Vispar interesanti no kurienes latviesiem ir tik daudz antisemitisku uzskatu, kad dzivoju Latvija tad ebrejus vispar nezinaju un nebiju pieversisi uzmanibu laikam. Pirms parvacos uz Izraelu, dzivoju kadus gadus Praga, un tur atkal tiesi preteji, redzu tagad, ka zinas un komentaros visi ka viens loti tiesi Izraelu atbalsta, lai kas ari notiktu. Tur ari vesturiski daudz ebreji dzivojusi, interesanti no ka katra valsti tie stereotipi izveidojusies... :)

Atbildēt

»

To kas kuram pieder jau nevar viennozimigi atbildet, abu pusu viedokliem ir savs pamats, Palestina ka valsts jau ari nekad nav eksistejusi un vienmer Palestinas teritorijas ebreji ir dzivojusi. Ari tiem, kam nav interesu saja jautajuma, nav viens viedoklis. Par apsaudi dienvidizrela ta gan nav taisniba un jebkurs, kas Gazas tuvuma dzivo to apstiprinas. Ari soreiz Hamas sava vairak ka nedelu lidz Izraela vispar jebka atbildeja. Kads tad, Jusuprat, butu risinajums situacijai? Kad Gazai nebija zoga un vini stradaja Izraela, tad regulari tika spridzinati autobusi, Kad Izraela gribeja tikt no Gazas vala un piedavaja Egiptei u.c., neviens negribeja. Kad ir zogs, tad regulari apsauda. Izraelai Gaza ir lieli izdevumi, mes par vinu elektribu, udeni, drosibu maksajam nodoklus. Varu saprast, ka ir dazadi uzskati par to kam zemei japieder, bet ne to, ka atbalstiet terorismu un veidu ka Hamas uzbruk, apdraudot savus iedzivotajus, meginot palielinat upuru skaitu un izmantojot pusaudzus rakesu sausanai un savu dzivibu apdraudesanai. Es neticu, ka vairums cilveku, kas Gaza dzivo un lidzigu Izraelas bombardesanu piedzivoja 1,5 gadus atpakal, tiesam sadu dzivi labpratigi izvelas un ievel Hamas atkal un atkal.

Atbildēt

ar so rakstu autors ir ieguvis veselu plejadi ienaidnieku! tas, ka starptautiska informacija LV medijos ir vievirziena bez analizes ir skaidrs, bet tik atklati nostaties pret liikdeguniem?
antisemitisms vecit!!!!
nu bus sudi vecit!!!!

Atbildēt

»

Jūsu pašaskompetence un loģika, maigi sakot, klibo. Kā Izraēla var atteikties no tā,kas tai nepieder? Jūs melojat, rakstīdama "ik pāris mēnešus". Šogad raķetes tika izšautas rakstā aprakstītajā situācijā. Interesanti,ka Jūs nekomentējat to,ka atrodaties(protams,ja Jūs tāda vispār esat) teritorijā, kura ir vardarbīgi atņemta tās pamatiedzīvotājiem, un tie par to cīnās. Šeit vēl kāds "nekompetents" viedoklis īpaši Jums : https://www.youtube.com/watch?v=5Om8E5ZvTGI

Atbildēt

»

Loti nekompetents raksts ar daudz nepatiesu informaciju. Dzivoju Izraela paris gadus darba del, neesmu ebrejiete un neesmu neviena no pusem. Palestinas teritorijas dzivojosiem arabiem ir iespejas stradat Izraela, Izraela daudzreiz no Gazas ir velejusies atteikties un neviena no arabu valstim Gazu negrib. Ik paris menesus no Gazas tiek sautas raketes uz tuvejam pilsetam un visiem kas te runa ieteiktu padzivot paris nedelas Latvija, kad raketes piem.no Krievijas ik pec briza krit uz galvas. Un ka jus justos, ja valdiba neko nedaritu, lai to apturetu.
Protams, ka Palestina un Gaza vairums ir loti jauki cilveki, tapat ka Izraela, bet ne jau vini so situaciju izvelas un lielakaja dala Izraelas arabi ar ebrejiem dzivo loti draudzigi kopa. Izraela ir vairak ka miljons palestiniesu un tie kas sauj, dedzina un dara parejo, ko zinas rada, ir loti maza dala ekstremiski noskanotu iedzivotaju! Pa so laiku seit neesmu nevienu arabu- ebreju konfliktu piedzivojusi, Hamas ir terora organizacija nevis Palestina.

Atbildēt

»

Loti nekompetents raksts ar daudz nepatiesu informaciju. Dzivoju Izraela paris gadus darba del, neesmu ebrejiete un neesmu neviena no pusem. Palestinas teritorijas dzivojosiem arabiem ir iespejas stradat Izraela, Izraela daudzreiz no Gazas ir velejusies atteikties un neviena no arabu valstim Gazu negrib. Ik paris menesus no Gazas tiek sautas raketes uz tuvejam pilsetam un visiem kas te runa ieteiktu padzivot paris nedelas Latvija, kad raketes piem.no Krievijas ik pec briza krit uz galvas. Un ka jus justos, ja valdiba neko nedaritu, lai to apturetu.
Protams, ka Palestina un Gaza vairums ir loti jauki cilveki, tapat ka Izraela, bet ne jau vini so situaciju izvelas un lielakaja dala Izraelas arabi ar ebrejiem dzivo loti draudzigi kopa. Izraela ir vairak ka miljons palestiniesu un tie kas sauj, dedzina un dara parejo, ko zinas rada, ir loti maza dala ekstremiski noskanotu iedzivotaju! Pa so laiku seit neesmu nevienu arabu- ebreju konfliktu piedzivojusi, Hamas ir terora organizacija nevis Palestina.

Atbildēt

»

Protams, bez ASV naudas un militārā atbalsta, Izraēlas eksistence pat šodien, ar visu tās armijas arsenālu, nav iedomājama.

Atbildēt

»

Izraēlā Palestīnas pavalstnieki netiek ielaisti. Izraēlā tik tiešām strādā palestīnieši, kuri ir IZRAĒLAS bezpavalstnieki (līdzīgi mūsu nepilsoņiem). Savukārt, Ēģiptes robežu ar Gazas sektoru kontrolē un slēdz Izraēla.

Atbildēt

»

Patiesībā, Izraēlā šos ielaiž. Bet tas jau Robertam neinteresē.
Ja nespridzina bumbas, tad laiž. Un liela daļa palestīniešu vīriešu strādā Izraēlā.

Bet ja spridzina un šauj raķetes, tikmēr vairs nelaiž nevienu. Kas ir diezgan loģiski, jo drošība ir pirmajā vietā. bet kad spridzināt un šaut beidz, tad atkal laiž.

Bet uz Ēģiptes pusi arābu brāļi gan šos diez ko nelaiž, tādēļ tur zeļ kontrabanda.

Atbildēt

Tas, ka ap civiliedzīvotāju apdzīvotu teritoriju ir apvilkts augsts žogs, vien jau nozīmē, ka šī žoga projekta autori ir necilvēciski kretīni. Bez tam, ne viens vien ASV padzīvojušais letiņš ar augstāku intelektu par vidusmēra tv pults spaidītāju, apgalvo, ka ASV pa lielam ir cionistu pārvaldīta un žīdu pilna valsts, kas arī ir iemesls aktīvai Izraēlas atbalstīšanai un palestīniešu tiesību absolūtai ignorēšanai.

Atbildēt

Man domāt, ka Palestīnas konflikts ir rezultāts tam, ka abās pusēs politiskā vara ir pēc būtības radikāļu pusē. Ir ebreji Izraēlā un ārpus tās, kas atzīst 2 valstu risinājumu kā vienīgo izeju un konflikta un iespēju panākt mieru. Bet viņu nav Izraēlas valdībā. Tāpat gan jau daudzi palestīnieši ir gatavi mierīgi sadzīvot pie šāda risinājuma ar ebrejiem, bet toni nosaka HAMAS. Rezultātā vieni šauj raķetes, lai visus ebrejus "iedzītu jūrā", otri atbild ar tankiem un aviāciju, jo tas taču ir valsts pastāvēšanas jautājums. Cilvēki, kuru rokās ir politiskā vara abās pusēs, kā vienīgo risinājumu saskata pretējās puses izdzīšanā no visas Palestīnas. Kamēr Izraēlas varā dominēs cionisti, bet palestīniešu skaļākā balss pastāvēs uz Izraēlas iznīcināšanu, karam nav saskatāmas beigas. Un te ir šī konflikta absurds, ka kamēr krīt bumbas, tikmēr vienmēr lielāka popularitāte būs radikāļiem, nevis cilvēkiem, kas meklē abpusēju pieņemamu risinājumu.

Atbildēt

izraēlieši jo atrodas uz palestīnas zemes nevis otŗadāk kā tad viņi var kaut kur nielaist ???

vot ušakovs tevi nelaidīs rīgā ....

Atbildēt