Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Piedāvāju lasītāju uzmanībai šādu tekstu. Tas ir faktiski identisks fragmentam no manas videointervijas, ko esmu sniedzis 2022. gada marta vidū. Un viena no epizodēm man uzrādītajā apsūdzībā pēc KL 74.1 panta “Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana”. Pēc Valsts drošības dienesta un prokuratūras viedokļa, ar savu izteikumu Lindermans “attaisno, aizstāv un uzskata par pareizu Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā, sacīdams, ka specoperācija bija nepieciešama”.

Lūk, šis fragments: “Es vēlētos vēlreiz brīdināt mūsu skatītājus: faktiski jau ir ieviesta kriminālvajāšana par tādiem Ukrainas notikumu vērtējumiem, ko vara uztver kā simpātiju pret Krieviju vai tās rīcību atbalstu vai attaisnošanu. Tāpēc nebrīnieties, ka par notikumiem Ukrainā es runāšu pietiekami distancēti.

Domāju, ka derētu vēlreiz, kaut arī jau esam par to runājuši, padarīt skaidrākas situācijas politiskos pamatus. Tas tāpēc, ka pašlaik šā temata apspriešanā ir iesaistījies milzīgs ar emocijām uzlādētu cilvēku skaits. Emocijas ir pilnībā saprotamas: notiek karš, cilvēki iet bojā... Īstais, politiskais cēlonis izzūd, un emocijas aptumšo prātu. Tāpēc es daļēji atkārtošu to, ko jau esmu teicis iepriekšējā reizē.

Situācija ir tāda, ka Krievija nekad nepalaidīs vaļā Ukrainu, lai tā varētu brīvi doties uz Rietumu krasta pusi. Nekad nepieļaus, lai Ukraina kļūtu par Rietumu militāri politiskā bloka daļu šī vārda formālajā vai pat neformālajā nozīmē. Es tagad nenodarbošos ar tā pierādīšanu, tā vienkārši ir viena no Krievijas politikas aksiomām, un tā nemainīsies.

Krievijas vara ievērojamu laiku ir veltījusi tam, lai regulētu šo jautājumu, balstoties uz visiem zināmo Minskas vienošanos. Kas paredzēja, ka Ukraina pati (nu, protams, zem noteikta gan Krievijas, gan Rietumu spiediena) paveiks noteiktas lietas. Tas ir, skaidri fiksēs savu neitrālas valsts statusu un kļūs par federatīvu valsti tādā vai citādā ziņā. Un pati tās federatīvā politiskā sistēma kļūs par garantu tam, ka tā nepievienosies nevienam pretkrieviskam militārajam blokam.

Bet, tā kā tas nav noticis, par izeju, par politisko lēmumu, ko pieņēma Krievijas vadība, ir kļuvušas šīs karadarbības, šī militārā operācija.”

Vēl būdams cietumā, savā publikācijā portālā pietiek.com es kritizēju pašreizējo 74.1 panta piemērošanu. Nevar apsūdzēt cilvēku par nozieguma attaisnošanu, kas nav atzīts par noziegumu tiesas kārtībā. Manuprāt, tā ir ņirgāšanās par fundamentāliem tiesību principiem.

Taču pašlaik to nepieminēšu. Šobrīd mani interesē cits – vārda brīvības liktenis. Manuprāt, to vienkārši grib iznīcināt. Pie viena – arī domas brīvību.

Citētais fragments ir politiskā analīze. Es neattaisnoju Krievijas rīcību un darbības, es tās izskaidroju. Izskaidroju politisko motivāciju – tā, kā es to saprotu. Es nesaku, ka šī motivācija ir laba, humāna, dižena u.tml.

Krievu valodā pastāv būtiska starpība starp vārdiem оправдание (attaisnošana) un объяснение (izskaidrošana). Оправдание nāk no vārda правда (taisnība), объяснение – no vārda ясность (skaidrība). Attaisnot kādu ir tas pats, kas apgalvot, ka šim kādam ir taisnība. Izskaidrot kaut ko nozīmē ieviest skaidrību, izdibināt notikumu cēloņsakarību.

Mans izteikums ir izskaidrojums. Tas nosaka notikumu cēloņsakarību. Manuprāt, tas ir acīmredzami.

Un tagad aizstāsim dažus vārdus vienā no citētajām rindkopām:

"Situācija ir tāda, ka ASV nekad nepalaidīs Meksiku vaļā, lai tā varētu brīvi doties uz Ķīnas krasta pusi. Nekad nepieļaus, lai Meksika kļūtu par ķīniešu militāri politiskā bloka daļu šī vārda formālajā vai pat neformālajā nozīmē. Es tagad nenodarbošos ar tā pierādīšanu, tā vienkārši ir viena no amerikāņu politikas aksiomām, un tā nemainīsies."

Vārdi “Krievija” un “Ukraina” ir tik lielā mērā emocionāli uzlādēti, ka traucē objektīvi uztvert tekstu. Mēs esam tos izņēmuši, un izteikuma “noziedzīgums” uzreiz ir kaut kur izgaisis, vai ne? Paliek parasta politiskā analīze.

Mani interesē juristu, žurnālistu un vispār izglītotu un sociāli aktīvu cilvēku pozīcija. Vai jūs tāpat kā Valsts drošības dienests uzskatāt, ka tas ir normāli – tiesāt un likt cietumā par šādiem izteikumiem? (Pēc 74.1 panta ir uzsākti apmēram 20 kriminālprocesi.) Vai jums patīk dzīvot sabiedrībā, kur visiem jāturas pie viena viedokļa? Vai tomēr mazliet neomulīgi?

Novērtē šo rakstu:

97
48

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...