Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Burtiski uzreiz pēc Otrā pasaules kara beigām Baltijas jūrā PSRS kara flotes kuģi nogremdēja tūkstošiem tonnu nacistiskās Vācijas ķīmisko ieroču, pēc tam dažas dekādes vēlāk vēl papildinot dzīvajai dabai bīstamo izgāztuvi ar novecojošo PSRS ražojuma ķīmisko ieroču arsenālu. Lielākā daļa tika izgāzta Gdaņskas līcī un netālu no Bornholmas.

Nesaprotu vienu, kāpēc joprojām nav sekojusi aktīva un izlēmīga rīcība no Skandināvijas, proti, bagāto Ziemeļeiropas valstu valdību puses? Vai tad Baltijas valstu „vientiesīgie” ekologi dara slikti savu darbu, klausot savam aicinājumam rūpēties par dabas tīrību, ceļot trauksmi par neskaitāmu cūkdelfīnu dvēseļu bezjēdzīgo aiziešanu viņsaulē? Vai ekologu trauksmei nav nopietns pamats, it sevišķi laikā, kad tūlīt krievu gāzes vads Nord Stream II uzmodinās indes rēgu, kas jau gadiem ir bijis ieslodzīts piesārņotajos Baltijas jūras ūdeņos netālu no Bornholmas salas?

Jau gandrīz 80 gadus trešā reiha un PSRS radītie ķīmiskie atkritumi guļ Baltijas jūras dzelmē, taču tagad noskaidrot visas tās vietas, kur tieši atrodas konteineri ar indīgo mantu, nav iespējams. Šis fakts tikai palielina varbūtību, ka Nord Stream II savā ceļā uz Vāciju var atvērt kādu no daudzajām ķīmijas „dārgumu lādēm”. Metāls jūras ūdenī ļoti labi ļaujas korozijai. Tiek uzskatīts, ka Baltijas jūrā izgāztās ķīmiskās aviācijas bumbas varētu būt pat sapuvušas.

Speciālisti lēš, ka tam būtu bijuši vajadzīgi vismaz 80 gadi, savukārt, lai artilērijas lādiņi un mīnas sapūtu pilnībā, būtu nepieciešami 150 līdz 250 gadiSanāk, ka šobrīd nogremdētās munīcijas apvalks vai to uzglabāšanas konteineru sienas varētu būt kļuvušas ļoti plānas un trauslas. Pieļauju, ka mazākā kustība šī arsenāla tuvumā varētu izraisīt ķīmisko vielu noplūdi jūras ūdenī.

Lielākos draudus dabai rada iprīts un luizīts, kas jūras dibenā pārvēršas par indīgam receklim līdzīgām nogulsnēm. Īpašam riskam ir pakļautas Gotlandes un Bornholmas salas. Ķīmisko ieroču piesārņojums ir jau ierasta lieta Gdaņskas līča piekrastē un diemžēl arī Liepājas piekrastē.

Lielākā indes masa atrodas 70 jūdzes jūrā no Liepājas dzintara krastiem. Ja pūš pareizais vējš kādu ilgāku laiku, Liepājas piekrastē var atrast bīstamas vielas, piemēram, viltus dzintaru jeb fosforu, kas uzliesmo, kad tiek izcelts no ūdens. Visbiežāk avotos tiek minēts, ka Gotlandes ieplakā atrodas aptuveni astoņi tūkstoši tonnu ķīmisko ieroču.

Nav noslēpums, ka ķīmisko ieroču nogremdēšanas rajonos mītošajās jūras iemītnieku populācijās ir visvairāk slimu īpatņu ar ģenētiskām mutācijā. Līdz šim masveidīgas zivju un jūras zīdītāju bojāejas nav konstatētas. Bet viens ir skaidrs, visa dzīvā radība, kas barojas Baltijas jūrā, ir saindēta. Ne velti ārsti iesaka biežāk nekā reizi nedēļā neēst Baltijas jurā nozvejotās zivis.

Jebkurā gadījumā barības ķēdīti agru vai vēlu noslēdz cilvēks, varbūt Bornholmas salas iedzīvotājs, vai varbūt kāds no Latvijas reņģēdājiem. Jāpiebilst, ka Bornholmas un Gotlandes ieplakas ir ļoti populāras un iecienītas zvejas vietas, kur tiek nozvejots tūkstošiem tonnu zivju. Ja paskatāmies pagātnē, tad var atrast informāciju par pirmajiem zvejnieku saindēšanās gadījumiem jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, bet arī „mūsdienās” gadījumu netrūkst.

PSRS laiku arhīvos atrodama detalizēta informācija par to, kas tika atrasts Austrumvācijas ķīmisko ieroču arsenālos un pēc tam nogremdēts Baltijas jūrā:

- 71 469 ar iprītu pildītas 250 kg aviācijas bumbas;

- 14 258 ar hloracetofenonu, difenilhlorarsīnu, adamītu un arsīnu pildītas 500 kg, 250 kg un 50 kg aviācijas bumbas;

- 408 565 ar iprītu pildīti 75 mm, 105 mm un 150 mm kalibra artilērijas lādiņi;

- 34 592 ar iprītu pildīti 20 kg un 50 kg mīnas;

- 10 420 ķīmiskās dūmu mīnas (100 mm kalibrs);

- 1004 konteineri ar 1506 tonnām iprīta;

- 8429 mucas ar 1030 tonnām adamīta un difenilhlorarsīna;

- 169 tonnas konteineru ar kālija cianīdu, hlorarsīnu, ciānarsīnu un akselarsīnu;

- 7860 ciklona gāzes konteineri.

Viens ir skaidrs, jūras ūdens nespēj neitralizēt ķīmisko ieroču indes. PSRS radītās ķīmisko ieroču zemūdens izgāztuves un Putina Nord Stream II gāzes vads apdraud visas Baltijas jūras reģiona valstis, it sevišķi Bornholmas salas un Zviedrijas iedzīvotājus.

Ja, piemēram, PSRS nebūtu vairāk nekā pusgadsimtu slēpusi informāciju par ķīmisko ieroču izgāztuvēm Baltijas jūrā, tad Putins, iespējams, mierīgi varētu pabeigt Nord Stream II, bet tagad Krievijai pašai varētu nākties sakopt priekšgājēju sastrādāto.

Tie, kam gēnu inženierija nav sveša tēma, nav jāpārliecina, ka komunistu režīma atstātā ķīmija Baltijas jūrā ir daudz bīstamāka cilvēka veselībai nekā radiācija. Ceru, ka Krievijai kā PSRS mantiniecei nāksies attīrīt Baltijas jūras teritoriju no PSRS izveidotajām ķīmisko ieroču izgāztuvēm. Pretējā gadījumā nevajadzētu būt nekādām sarunām par Nord Stream II projekta pabeigšanu.

P.S Runā, ka zviedriem blondi mati ir no tā, ka daudz zivju ēdot!

Novērtē šo rakstu:

52
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...