Grēku subkultūra. 3. Lepnības burbuļi

»

Priedīša Arta raksti ir latviešiem kaitīgi, jo parāda viņu graujošo nevērtību.

Atbildēt

Tāds raksts ir domāts tikai literārajiem snobiem, kuri var izgaršot stilistiskos un leksiskos smalkumus. Tiem, kuriem patīk lamāšanās, te nav ko darīt.

Atbildēt

»

Priedītis nekad neņem vērā latviešu smadzeņu izmērus un saturu. Tā nedrīkst darīt ar lasītājiem.

Atbildēt

Par tiem mēsliem , nu kā jau viņš pats ,priedītis tik garus rakstus raksta.......

Atbildēt

No Stikla kalna: "Grēksūdzes procedūru nosaka baznīca. Tā ir smalka procedūra. Par to raksta biezas grāmatas. Grēkus var izsūdzēt mūkam, svētam cilvēkam, Dievam, baznīcēniem. Grēkus var prasīt izsūdzēt katru nedēļu, reizi mēnesī, gadā. Eksistē speciālas instrukcijas grēku izsūdzēšanai. No 1215.gada grēki jāizsūdz katram ticīgajam, kurš ir vecāks par 14 gadiem. Lutera mācība veidoja jaunu pieeju attieksmē pret grēkošanu. Galvenās tēzes: cilvēka daba ir grēcīga; var piedot tikai atsevišķus grēkus, bet nevar piedot cilvēka grēcīgo dabu; cilvēkam ir jātic tam, ka viņa grēki ir piedoti; viss ir atkarīgs no cilvēka sirdsapziņas. Aktuāls ir jautājums, vai luterisma attieksme pret grēkošanu atsaucās uz zagšanas izplatību, biznesa amoralitāti, tieksmi pēc bagātības, par ko rakstīja Vēbers, saskatot principiālu atšķirību starp katoļu un protestantu izturēšanos saimnieciskajā darbībā. Varbūt luterisms veicināja ne tikai biznesu, bet arī negodīgumu biznesā. Biznesmenis zināja, ka viņš ir grēcīgs radījums un tāpēc nebaidījās grēkot, jo vienalga viņš paliks grēcīgs līdz kapa malai. Luterisms bija morāli un psiholoģiski izdevīgs buržuāzijai, kas strauji radās pēc Reformācijas. Atsevišķa sfēra ir soterioloģija – mācība par cilvēka dvēseles atpestīšanu no ļaunuma; cilvēkam ir divas iespējas – pilnveidoties vai pagrimt; atpestīšana no ļaunuma ir kultūras dominante; cilvēka dzīves asis ir taisnīgums, svētums un grēcība."

Atbildēt

Muļķītis Dainītis vairs nav muļķītis, bet rūdīts latviešu nelietis – LRTT klients kvadrātā (par LTF noziegumiem un pēcākajiem noziegumiem). Nupat pastrādāja neticamu nelietību: ”Savukārt bijušais Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs un Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns savā runā uzsvēra, ka ASV un ASV pilsoņi ir bijuši ļoti svarīgi Latvijai tās neatkarības atgūšanas laikā, uzsverot, ka ASV viceprezidenta vizīte ir notikusi arī laikā, kad “drūmākais Latvijas murgs varētu būt PutinaRībentrampa pakts”. Šis latviešu lops tātad neko nesaprot vai izliekās nesaprotam no ASV ģeopolitiskās varas Latvijā. Viņš nezina par M.-R. pakta speciāli radīto ideoloģisko slodzi, lai dikreditētu PSRS un apmuļķotu ļaužu masas. Viņš neko nezina par II Pasaules kara vēsturi. Viņam Latvija nav svēta. Žēl tās tantiņas, kuras savā laikā dāvināja šim mērglim svīterus ar auseklīšu ornamentiem. Mēsls ir pilnā mērā uzpeldējis, nepārprotami atklājot savu zemisko dvēseli.

Atbildēt

---Paldies, Priedīša kungs!Bija tik ļoti inyeresanti, ka nepamanīju raksta beigas! Manuprāt-paliekat reālistiskāks, interesantāks!?

Atbildēt

Jā, ar to JĀNI JURKĀNA KUNGU ir kā ir,bet GODS VIŅAM,ka tie aizbēgušie ar nacistiem tādi neomulīgi jutās viņam, kā ārlietu ministram esot.Protams valodnieku un krāsotāju "noraka"dzejnieki un prozas vārsmu autori.Bet ar tiem "memuāriem" piem.PAULA KUNGA,JURKĀNA KUNGA,petera kalpa,LEMBERGA KUNGA, daudz kas NĀKS GAISMIŅĀ TUNEĻA GALĀ.

Atbildēt

Grēksūdzes hameleoni. Latviešu populācijas visnevērtīgākajā daļā grēksūdzes hameleoni ir parasta parādība. Sākot ar pederasta māti Vairu Vīķi-Freibergu un beidzot ar tāda mēroga „politiķi” kā snobs un frants Jurkāns Jānis. Šo eksemplāru melnā harisma un morālā idiotija latviešiem patīk, jo atbilst viņu šķidrajam ētosam, par ko pirmais precīzi izsacījās Garlībs Merķelis. Ja tas tā nebūtu, tad tagad nebūtu morālais zaņķis, kas pašlaik veldzē latviešus – noziegumu brīvība, Lielā Banda, Astoņkājis, Juvenālais astoņkājis, zagšana, zagšana un vēlreiz zagšana. Par tautas morālo sanāciju nav ko sapņot. To varbūt vēlās tikai kādi pārdesmit pensionāri. Tautas morālā sanācija nevienu latvieti neinteresē. Nav jāatkārto, kas interesē latvieti. Latvietis nevēlās atzīt „perestroiku” kā noziegumu, LTF kā VDK dzemdētu organizāciju, „lāčplēšus” kā nacionālos nodevējus. Latvietis sava prāta stulbumā nav spējīgs saprast humanitārās, antropogēnās katastrofas ļoti dziļo ietekmi uz cilvēkiem. Tāda katastrofa ir „perestroika”. Destruktīvās politiskās realitātes upuri ir traumētie cilvēki, traumētā sabiedrība, traumētā tauta. Latvieši ir ne tikai traumēti hominīdi – ne tikai upuri, bet arī traumēšanas procesa liecinieki un līdzdalībnieki. Trauma nav domāšanas unifikācija, bet gan noplicināšana, šizofrenizācija. Vainas apziņa, kauns, bailes, vainas mods neeksistē. Pie mums vaina neiet kopsolī ar atbildību – retrospektīvo atbildību, perspektīvo atbildību, pozitīvo atbildību, negatīvo atbildību. Tautas klusējošais atbalsts noziegumu brīvībai un konkrētiem noziedzniekiem liecina, ka nacionālā vistautas grēksūdze nav iespējama. Neeksistē kauns par savu piederību vainīgo cilvēku grupai, kura ir kolektīvi atbildīga par noziegumiem. Tāds kauns nav pati par sevi redzama fenomenoloģiskā realitāte. Bet bez vainas atzīšanas neiztikt. Vienīgi vainas atzīšana var izraisīt morālo attīrīšanos, atjaunošanos, konstruktīva gara nostiprināšanos. Nākas godīgi atzīt, ka banāli ir tautas morālo pagrimumu izskaidrot kā „laikmeta prasību” zagt, melot, blēdīties, nodot tautu un valsti.

Atbildēt