Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēki mēdz dažādi izsacīties par ražu. Vieni izsakās par sēklinieku ražu. Citi izsakās par intelektuālo ražu, metaforiski apkopojot prāta idejiskos rezultātus.

Arī attieksme pret ražu mēdz būt dažāda. Mani vecvecāki „Kalniekos” no ražas izmantoja visu līdz pēdējai kripatiņai. Piemēram, pēc labības kulšanas vectēvs savāca zemē nokritušos graudus. Ģimenē viņa kompetencē ietilpa gādība par miltiem maizei un iesalu alum. Savukārt vecmāte kulšanas laikā cītīgi savāca pelavas. Ģimenē viņas kompetencē bija lopi. Pelavas var būt noderīgi pakaiši lopiem.

Mūsu šodienas intelektuālajā ražā noteikti arī ir graudi un pelavas. Milzīga vērtība (pasmaidīsim – „milzīgs grauds”) jau ir pati kulšana – dzīve epohālā pārejas laikmetā. Šī dzīve mums sagādā prātu stindzinošas pārmaiņas un mūsu apziņu ne mirkli neieaijā stagnatīvā snaudienā.

Eiropiešu dzīve nekad nav tik ātri un radikāli izmainījusies kā aizvadītajos apmēram 50 gados (var teikt - pēc 1968.g. jocīgajiem nemieriem Rietumeiropas galvaspilsētās). Agrāk pārmaiņas nostiprinājās gadu desmitiem un gadu simtiem ilgi. Tagad viss notiek ļoti strauji – vienas paaudzes laikā dzīve izmainās līdz nepazīšanai. Katra paaudze runā savā valodā, domā savas domas, kurām nav gandrīz nekā kopēja ar pārējo līdzās dzīvojošo paaudžu domām.

Turklāt šajā trakajā pārejas laikmetā vieglāk ir ieraudzīt pelavas nekā graudus. Graudi noteikti eksistē. Taču pelavas ir nomācoši aizēnojušas graudus. Sabiedriskās domas centrā ir pelavas. Sabiedriskā doma kāri riņķo galvenokārt ap pelavām kā ap lielu gardumu. Latvijā tā tas ir ļoti spilgti. Par to gražīgi rūpējās Rīgas latviešu žurnālistika, nevienu dienu neļaujot tautai novērst uzmanību no pelavām.

Bet tā tam ir jābūt. Mūsu pārejas laikmets nav progresīvo pārmaiņu laikmets, bet gan ir regresīvo pārmaiņu laikmets. Graudi eksistē, taču neizceļās kopskatā. Izceļās pelavas.

Tāpēc ļoti svarīgs jautājums ir par to, vai tās ir izmantojamas pelavas, kādas bija „Kalniekos” rūpīgi savāktās pelavas, jeb tās ir nekur nederīgas pelavas un noder vienīgi mūsu dzīves negāciju ilustrācijai.

Interesanti ir tas, ka attieksme pret pelavām šķiro cilvēkus. Vieni pelavās saskata varenu bagātību. Citi nolād pelavas un uzsver to draudīgo iedabu. Vēl citi ir indiferenti – neizrāda interesi ne par pelavām, ne par graudiem.

Sarunā par šodienas pelavām vispirms ir jāņem vērā kultūru nesaderības izraisītie konflikti. Tie ir daudz bīstamāki nekā militārie konflikti starp valstīm. Musulmaņi ir galvenais civilizācijas drauds Eiropai. Tagad uz planētas islāma valstis ir vadošais revolucionārais spēks un pasionārākais sociālais spēks. Tas nebalstās uz materiālistisko apziņu, kā tas notiek Rietumu civilizācijā. Islāma doktrinārā pasionaritāte radās XX gadsimtā politiskā islāma (fundamentālisma) formā. Nav grūti ievērot, ka politiskajam islāmam vislielākais ienaidnieks ir eiropeīdu materiālistiskā apziņa (pasaules uzskats) un Rietumu nemitīgā tieksme materiālistisko apziņu uzspiest visai cilvēcei.

Jaunieši (jebkura etnosa nākotnes garants) islāma zemēs ir 60-65% no tautas. Ziedot dzīvību idejas vārdā no viņiem gatavi apmēram 3-5 miljoni. To ir saskaitījuši un mums paziņojuši Rietumu speciālie dienesti. Domājams, ne tikai savu kantoru izmaksu attaisnojumam. Faktiski runa ir par terorisma potenciālu, ar kuru ir jārēķinās „baltajiem” dzīves baudītājiem.

"Balto" rasei ir citi skaitļi par jauniešu īpatsvaru. Tie ir ļoti bēdīgi skaitļi. Tā, piemēram, Latvijā 2014.gada sākumā jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 11,3% no iedzīvotāju kopskaita. Acīmredzot būtu arī citi skaitļi par „balto” jauniešu gatavību ziedot dzīvību idejas vārdā, ja kāds šos skaitļus noskaidrotu. Kas pie tā visa ir vainīgs, atbilde nav zināma. Ja vēlamies iegūt atbildi, tad izskaidrojumu nākas meklēt tajā sfērā, kuru apsaukājam par pārdabisko (kosmisko) spēku sfēru.

Negatīvā demogrāfija („baltās” rases fundamentālā morālā stresa cēlonis) sekmē deģenerāciju. Ļoti iespējams, ka deģenerācija  un deģenerātu klātbūtne visai drīz tiks legalizēta tāpat kā tagad tiek legalizēts homoseksuālisms. Jau pašlaik daudzi pret deģenerāciju izturas kā pret graudiem. Deģenerāti iegūs tīkamu sociālo statusu, kļūs dzīves noteicēji un dzīves varoņi. Sociālā disciplīna, ko nodrošina izglītība, audzināšana, ideoloģija, atmirs. Tās vietā būs sociālā disciplīna, ko nodrošina demoralizācija – morāli kropli priekšraksti par hominīdu rīcību un uzvedību.

Izglītības sistēmas sniegtās apgaismības vietā jau pasen ir stājusies ielas apgaismība. Jau labu laiku jaunatne visu iemācās burtiski uz ielas. Arī turpmāk dzīvei nepieciešamās zināšanas sniegs iela, „tusiņi”, sociālie tīkli internetā. Uzblīdīs cilvēciskais kontingents, kas nepazīst vecāku, skolotāju, izcilu personību autoritātes veldzi. Vecāki, skolotāji, izcilas personības vairs nebūs kognitīvais avots visdažādākajām zināšanām. No „baltajiem” būs radies cilvēciskais kontingents, kuram nebūs vajadzīga māksla, zinātne, ticība.

Vismaz 55 gadus lasu grāmatas un rakstus par pasaules kultūru. Līdz šim tā vien gribējās ticēt, ka pārsteigumu vairs nevarētu būt. No izlasītā ir stabili ielāgota cilvēces vēsturē sastopamā morāli skaidrā un cēlā attieksme pret tēlotājas mākslu, daiļliteratūru, filosofiju, zinātni, izglītību, audzināšanu, morāli, politiku, ideoloģiju, ekonomiku. Katrā ziņā bija radusies stingra pārliecība, ka Homo sapiens populācijā šī morāli skaidrā un cēlā attieksme saglabāsies uz mūžīgiem laikiem un negaidītas korekcijas šajā attieksmē nebūs. Tā ir attieksme, kuru akceptē visa cilvēce. Tā ir garīgi normālu cilvēku attieksme. Šo attieksmi nav vajadzīgs koriģēt.

Tomēr nē! Stingrā pārliecība ir sagrauta. Atklājās, ka negaidītas korekcijas ir sastopamas. Izrādās, tomēr ir iespējama pilnīgi negaidīta attieksme, par kuru līdz šim nevarēja izlasīt grāmatās un rakstos. Tāpēc nākas adaptēties dažādu idejisko pārsteigumu vidē. Jābūt psiholoģiskajai un intelektuālajai gatavībai tikties ar visodiozākajiem pavērsieniem pasaules kultūras interpretācijā.

 Tepat pie mums Latvijā nākas tikties ar nedzirdēti kroplu attieksmi pret mākslu, zinātni, ticību un citām labām lietām. No manas paaudzes viedokļa šī attieksme ir nekur nederīgas pelavas. Taču no citu paaudžu (pagaidām cerēsim –  no šo paaudžu nelielas daļas) viedokļa šī attieksme acīmredzot ir vērtīgi graudi, bet nevis nevērtīgas pelavas.

 2016.gada 22.jūlijā portāls „Delfi” publicēja Kārļa Vērpes „versiju” ar nosaukumu „Vadlīnijas labai dzīvei”. Publikācijas autors ir nosaukts par „filozofu” un „„Cenzūrai Nē!” domubiedru grupas pārstāvi”. „Versijas” autors izklāsta savu viedokli par MK apstiprināto dokumentu „Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība”.

Kā zināms, minētais dokuments ļoti būtiskos morāli tikumiskajos jautājumos latviešu tautu sašķeļ divās antagoniskās (nesamierināmi pretišķīgās) daļās. Vienā daļā ietilpst homoseksuālisma, viendzimuma laulību, seksuālās audzināšanas un citu deģeneratīvo izpausmju „praktiķi” un viņu morālie un politiskie atbalstītāji. Otrā daļā ietilpt deģenerācijas un deģenerātu nosodītāji. Viņiem kategoriski nav pieņemama homoseksuālisma legalizācija, pederastu līdzdalība valsts pārvaldīšanā, izglītības perturbācija ar seksuālajām perversijām. Vārdu sakot, kategoriski nav pieņemamas tās visas deģeneratīvās tendences latviešu aprindās, kuras veicina tautas morāli tikumisko pagrimšanu un galu galā tautas bojāeju.

„Versijas” autors pieder pirmajai daļai. Viņš ir deģenerācijas un deģenerātu atbalstītājs. Nevis kluss morālais atbalstītājs gultā zem segas, bet gan sociāli aktīvs atbalstītājs. Viņš savu atbalstu speciāli izplata publiskajā telpā. Viņš nevis kaunas par savu morālo vājību, bet gan lepojās ar to. Viņa publikācija ir sava veida oda latviešu deģenerācijas un latviešu deģenerātu aizstāvēšanā.

Aizvadītajā laikā valdošā kliķe ir centusies juridiski vērsties pret deģenerācijas izplatīšanos. Kārlim Vērpem tas nav pieņemams: „Izglītības likuma papildināšana un Vadlīnijas ir zīmīgs piemērs brašam solim, kas mūsu sadzīves ģīmi var sašķiebt īstenā vieplī.”

„Filozofa” mežonīgā loģika nav pārprotama. Viņa riebīgi amorālajā un intelektuāli sapuvušajā ieskatā katra politiskā, ideoloģiskā, juridiskā pretestība morāli tikumiskajam pagrimumam  „mūsu sadzīves ģīmi var sašķiebt īstenā vieplī”. Tātad viepļi ir nevis pederasti un cita tipa deģenerāti, bet gan morāli tikumiskie cilvēki, kuri pretojās pederastu un cita tipa deģenerātu sociālajai agresijai. Jābūt ir talantīgi aprobežotam, lai kaut ko tādu pateiktu.

Unikāla ir „filozofa” argumentācija. Tieši šī unikālā argumentācija ir tas, kas pārsteidza ar savu negaidīto saturu un stimulēja metaforiskās pārdomas par graudu un pelavu konstruktīvo līdzdalību šodienas norisēs. Kārļa Vērpes „versijā” tikos ar neiedomājami „oriģinālu” attieksmi pret mākslu.

Lai argumentētu viņaprāt deģenerācijas normālo un vēlamo vietu sabiedrībā, latviešu jaunais „filozofs” atsaucās uz eiropiešu mākslu. Viņa ieskatā eiropiešu māksla var būt paraugs deģenerācijas normālajai un vēlamajai vietai sabiedrībā, jo, lūk, eiropiešu mākslā vienmēr esot bijusi vieta amorālajam: „Kā ir ar mākslas elastīgajām attiecībām ar morāli? Vienu no izsenām Eiropas kristīgo kultūru vērtībām, kas sniedz būtisku pienesumu demokrātijai vitālu vērtību uzturēšanā pie dzīvības”.

Divi šausmīgi teikumi. Pat negribas ticēt, ka to autors ir normāls cilvēks. Tāda mežonīga mākslas izpratne nevar būt normālam izglītotam cilvēkam. Turklāt filosofam, kurš „studējis filozofiju, nesen aizstāvējis disertāciju, kas veltīta attēla apziņas (!?) fenomenoloģijai”. Tas ir kaut kas nedzirdēts un neticams! Grūti ir ticēt, ka garīgi vesels un augsti skolots cilvēks ir spējīgs murgot par „mākslas elastīgajām attiecībām ar morāli”.

Ir taču skaidrs, ko patiesībā nozīmē ņirdzīgie vārdi par „elastīgajām attiecībām”. Tā ir nekaunīga un nepārprotama rādīšana ar pirkstu uz mākslas amoralitāti. Turklāt vēl paskaidrojot, ka „mākslas elastīgās attiecības ar morāli” (proti, amoralitāte) ir „viena no izsenām Eiropas kristīgo kultūru vērtībām”.

Lūdzu, ievērojiet – nevis Eiropas kultūru vērtībām, bet gan Eiropas kristīgo kultūru vērtībām. Teiktajā sanāk, ka „mākslas elastīgās attiecības ar morāli” „sniedz būtisku pienesumu demokrātijai vitālu vērtību uzturēšanā pie dzīvības”.

„Filozofs” mākslas amoralitāti ir sapinis ar „būtisku pienesumu demokrātijai”. Viņa tekstā mākslas amoralitāte palīdz demokrātijai „uzturēt pie dzīvības” citas vitālās vērtības. Tādējādi mums ir jāsaprot, ka bez mākslas amoralitātes („mākslas elastīgajām attiecībām ar morāli”) mūsu dzīve vispār var apstāties, var zaudēt ne tikai jebkādu vērtību, bet var zaudēt pat dzīvību. Mums ir jāsaprot, ka eiropiešu kultūras un tajā skaitā latviešu kultūru pie dzīvības uztur mākslas amoralitāte, kuru Latvijā cenšas juridiski apturēt valdība.

Vai ir nepieciešams atgādināt par mākslas un morāles attiecībām cilvēces kultūrā? Protams, ka nav nepieciešams. Tā būtu normālo cilvēku klaja apvainošana. Normāliem cilvēkiem nav jāatgādina par mākslas un morāles attiecībām (iekšējo vienotību) cilvēces kultūrā. Bet pats galvenais – nav jāatgādina par mākslas lomu cilvēces liktenī. Normālie cilvēki zina, ka māksla ir cilvēka dzīves jēgas un dzīves morālo vērtību visietekmīgākā atspoguļotāja.

Par mākslas un morāles attiecībām nav nepieciešams atgādināt arī deģenerātiem. Deģenerācija ir neglābjams līmenis. Tāds atgādinājums izraisītu deģenerātu jaunu ņirgāšanos par mākslu un morāli.

Deģenerāti ienīst mākslu. Viņi ir bravūrīgi atsacījušies no cilvēces mākslas mantojuma. Tā vietā deģenerāti ir uzstutējuši savas „mākslas” kloāku – postmodernismu un tā teorētisko apčubinātāju t.s. postmodernistisko filosofiju. Tas intensīvi ir noticis pēc 68.gada, un tagad divkājainie izdzimteņi murgo par mākslas elastīgajām attiecībām ar morāli.

Māksla ir deģenerātu vislielākais ienaidnieks. Tam ir konkrēts iemesls.

Mākslai piemīt ne tikai estētiskais spēks, bet arī morālais spēks. Māksla ir gan cilvēku estētiskais balsts, gan cilvēku morālais balsts. Tieši māksla ir tā garīgā oāze, kas palīdz cilvēkam saglabāt pašcieņu un nezaudēt godu, saglabāt ticību labajam un labā uzvarai kolīzijās ar ļauno.

No visiem sabiedriskās apziņas veidiem māksla visefektīvāk vēršas pret deģenerāciju, kuras recidīvi ir sastopami visos laikmetos. Māksla estētiskajā un tikumiskajā ziņā ar savu tēlu simbolisko valodu var izdarīt to, ko nekad nevar izdarīt ideoloģija, politika, politiskā vara. Arī šodien māksla ir gandrīz vienīgais garants, ka „baltie” cilvēki beigu beigās pratīs pārvarēt deģenerāciju un atgriezīsies cilvēkiem cienīgās gaitās.

Neeksistē māksla bez morāles. Māksla vienmēr ir labā, taisnīgā, cēlā, cienījamā, godīgā, ideālā apliecinātāja. Mākslā tikumiskais ir skaistais, un skaistais ir tikumiskais. Tā tas ir arī tad, ja mākslas darbā ir pretstatīts skaistais un tikumiskais. Tādam pretstatījumam vienmēr ir pozitīva morālā jēga, spoži demonstrējot cilvēka morālā skaistuma pārākumu par visu ļauno un netikumisko, kā arī apliecinot cilvēka mīlestību uz skaisto un tikumisko, cilvēka fundamentālo instinktu pēc harmonijas, līdzsvara, stabilitātes, taisnīguma, tiesiskuma, godīguma.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Labāk nelasiet šo, ja atceraties mūsu priekšvēlēšanu solījumus

FotoSaeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Lasīt visu...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

6

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

FotoIzglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Lasīt visu...

21

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

FotoVarbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Lasīt visu...

6

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

FotoKatra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Lasīt visu...

12

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

FotoSakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā - iesaku turpināt "rakt" netradicionālā veidā! Konkrēti - piereģistrēties iLOTO lietotāju profilā un sākt "laimēt" (reāli - zaudēt!) momentloterijās, profila skrīnšotu, kā pierādījumu pievienojot publikācijai. Ir informācija, ka šajā "zaudētavā" pārsvarā tiek tiražētas TUKŠAS/BEZLAIMESTU biļetes.
Lasīt visu...

12

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

FotoTiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija nolēmusi, ka Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā ir ētiski cilvēkus pēc 75 gadu vecuma ar hroniskām slimībām un citus smagi slimos pacientus neārstēt visiem pieejamajiem līdzekļiem, lai vairāk jaunu un vieglāk slimu cilvēku iegūtu piekļuvi, iespējams, dzīvību glābjošai terapijai.
Lasīt visu...

12

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

FotoUzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...